Negaidīti paskumjš stāsts sanāk šoreiz. Ir mums tāda partija "Austošā Saule", kas uz pēdējā laika marasma fona ir gandrīz vai pēdējā cerība uz labāku nākotni. Un ir mums partijā tāds Raivis Zeltīts - cerams, ka nākotnē partijā ieņems to pašu vietu, ko Jānis Dombrava - labi skan, lai skan un sēž.

Ir vārds, kuru mēs atcerēsimies - Naoko. Ne tāpēc, ka viņa ir kaut kas absolūti īpašs, fantastisks un tamlīdzīgi. Bet tāpēc, ka viņa bija pirmā pēc Alekseja Navaļnija nāves, kas iznāca pie publikas un atgādināja, ka kaut kad atkal skanēs "Gulbju ezers".

Ja kādam ir aizmirsies, ko es pirms lielajām fanu runām par to, kā Tramps tūlīt noslēgs mieru ar Asiņaino Punduri, rakstīju, tad var paskatīties Reālās politikas sadaļā. Tagad nāksies atkārtot apmēram to pašu. Miera nebūs.