Gatavojoties šim tekstam sapratu, ka man ir jāveido jauna nodaļa savā blogā "Civilizācija". Lai arī stāsta sākums bija klasisks un vienkāršs - kārtējais krievu valodas fantāzijas romāns ļoti labi pauda savu viedokli par mūsdienu notikumiem.
Esmu jau iepriekš rakstījis par to, kas notiek, kad valstsvīri pieņem kļūdainus lēmumus, balstoties uz kļūdainu vēsturisko pieredzi. Par to pašu nesen twitter.com ierakstā runāja Marats Kasems. Neapspriedīšu viņa vēl aizvien neviennozīmīgi vērtējamo personību, bet pievērsīsim uzmanību ierakstam.
Eiropas nākotnes risinājums patiesībā labi aprakstīts jau pirms gadiem 20 - Semjuels Hantingtons. «Civilizāciju sadursme». Neticās, ka Eiropas parlamentā to nav lasījuši, tikai izskatās, ka katrs sapratis pēc savas izvirtības pakāpes.
Atceros, kā savulaik Krimas zaļos cilvēciņus sauca par kaut ko jaunu - militārais hibrīdkarš. Ukraina esot nogulējusi, neesot pamanījusi utt. Te vietā teiciens - redzot cita acī skabargu, savā baļķi nepamana. Eiropu jau gadiem ilgi pārņem islama invāzijas pārstāvji, bet politiķi stulbi smaida un atver vēl plašāk vārtus.
Gan vēsturiski, gan mūsdienās Krievija ne vienu reizi vien ir nolikusi strupceļā Rietumeiropas valstu politiķus. Diemžēl, novērtējot valstiskuma struktūru valstīs, jāsecina, ka šāda situācija radusies ne tāpēc, ka Krievijas puse būtu ļoti gudra, bet gan tāpēc, ka Rietumeiropa šo valsti vērtēja pēc saviem kritērijiem, neņemot vērā reālo situāciju....