Ekonomika

Man pēdējos gadus 20 patīk mūžīgais teiciens, ka «ekonomika mūsdienās ir citādāka». Man ar šo savulaik mēģināja iestāstīt 2006. gadā, ka lielās krīzes nebūs un tagad internetā daudzi «eksperti» mēģina iestāstīt, ka arī Krievijā viss būs labi, jo tagad viss ir citādāk.

Apnicis kārtējo reizi klausīties, kā iedzīvotāji lamā pašvaldības, kuras saņem dotācijas uz citu pašvaldību rēķina. Ak, šīs sliktās pašvaldības, kas visu naudu notērē un vēl prasa no citām pašvaldībām! Nu kā viņas tā var!

Izskatās, ka man būs jāveido atsevišķa sadaļa par ekonomiku, jo pēdējā laikā tos tekstus, kas māca pašus ekonomikas pamatus, jāraksta aizvien vairāk. Šoreiz mēģināsim dot iespēju cilvēkiem saprast, kā vēl aizvien ekonomiski "turās" valstis, kas sen ir dziļā krīzē.

Ir viena lieta, kas mums, sabiedrībai, nepatīk. Tā saucas inflācija. Un te būs jūs visus jāapbēdina – jā, šim stāstam ir sliktā puse, bet tas ir tāpēc, ka jūs to kā sabiedrība pieļaujat. Bet ir galvenā, milzīgā labā puse, kuras dēļ visdrīzāk mēs ar to sadzīvojam pēdējos simts gadus un kāds ģēnijs to tomēr izdomāja.

Šovakar būs divi pagari teksti. Ja nu kāds vēlas palasīt, vajadzēs nedaudz pacietību. Pirmais par sociālismu. Parādījās internetā Polijas IKP salīdzinājums ar Zviedrijas IKP un vesela kaudze apvainojās, ka neesot pareizi un ka sociālisms tomēr ir labāks. Nu, paskatīsimies, cik labāks.

Pieļauju, ka jau būšu apnicis, bet pēdējā laikā atkal aktivizējušies ļautiņi, kas stāsta, ka bērnus nevajag – galvenais ieguldīt naudu investīciju fondā «Pensiju 2. līmenis» un jums viss būs. Problēma ir tā, ka viss ir tieši otrādi – viss būs tikai tad, ja būs bērni, ja būs, kas strādā.

PAR PENSIJU 2. LĪMEŅA BRĪVPRĀTĪGUMU UN 6% MAZĀKIEM NODOKĻIEM