Feminisms

Twiteris man patīk ar šī sociālā tīkla realitātes sajūtu. Tā Andrejs Skļarovs @nagletssklyarov ir nopublicējis twiterī ierakstu par to, kā viņš risinātu dzimuma vienlīdzības problēmas Krievijā, ja viņš kļūtu par prezidentu. Kā viņš pats norāda - feministēm vajadzētu būt sajūsmā.

Jūs noteikti esiet dzirdējuši stāstus par to, kā feministes cīnās ar patriarhātu un kā uzvar patriarhātu. Protams, ka tie ir kārtējie pilnīgie meli. Patriarhāts un matriarhāts ir klanu sistēma, kur vienīgā atšķirība ir, kas ir klana vadībā. Bet feministes šajā stāstā ir klanu upuri, kas sevi praktiski pasniedz izmantošanai.

Feminisma uzvaras gājiens 21. gadsimtā likās neapstādināms. Bet tad viņas atvēzējās uz pašu svētāko, kas viņu patroniem pasaulē ir - uz naudu. Uzvarēja Tramps, draud pārmaiņas, zūd atbalsts un aizvien vairāk parādās jautājumu - kas notiek, kāpēc tā un kas būs tālāk?

Es saprotu, ka cilvēki ir pārliecināti, ka feminisms ir kaut kas ilglaicīgs, saturīgs, vērtīgs. Nē, nu kamēr Afganistāna nav atnākusi līdz tevim pašam, liekas, ka tā arī ir. Un tas maina cilvēku domāšanu līdz pilnīgam vājprātam, par ko arī īss piemērs.

Es solos tā vairs nedarīt – visu laiku rakstīt par feminismu – bet Trampa uzvara ASV ir atvērusi tādus elles vārtus, pa kuriem nāk ārā tādas tēmas, par kurām grūti nerakstīt. Un tā es uzdūros uz māmiņu paipuisīšu dilemmas.

Pieļauju, ka visi vēlas redzēt, kāda izskatīsies feminisma uzvara un domā, ka tas būs kaut kad nākotnē. Tā nav. Feminisms ir uzvarējis ne reizi vien un ir valstis, kur ir redzams, kā šī uzvara izskatās. Bildīte tepat lejā.

Es jau labu laiku saku - feminisms ir par to, lai tev nebūtu bērnu. Jo tas, kam nav bērnu, ir labāks strādnieks nekā tas, kam ir bērni. Tur nav nekas par sieviešu tiesībām utt. Vienkārši par darbaspēku. Un 4B to pierāda.

Sākšu šoreiz ar kaut ko ne pārāk sliktu, bet turpinājums gan būs izcili pretīgs. Tur gan neko nevar darīt - tāds ir mūsdienu feminisms. Pretīgs, divkosīgs un riebīgs pret visiem, kas feministēm neļauj raust naudu par neko un atbalstīt viņu pretīgākās idejas.

It kā jau pāris reižu esmu šo tēmu skāris, bet te Twiterī @ivars_auzins uztaisīja lielas acis un teica, ka neesot nekādi pierādījumi, ka lielāks bērnu skaits nozīmē mazāku pensiju. Tā kā cilvēks, cik saprotu, Māti Gūgli un loģisko domāšanu pielietot nedomā, nāksies uzrakstīt man.

Ir mums Una Rozenbauma – latviešu režisore, scenāriste, publiciste un radošā direktore. Es ticu, ka kopumā varētu būt labs cilvēks, tikai ar vienu problēmu – nu patīk melot par feminismu. Ko pati, lai arī sarkastiski, atzīst – nu melo.