2022. gads bija labs gads

Pieļauju, ka lielākā daļa, kas izlasīs tikai virsrakstu, nepiekritīs. Jo diez vai atradīsies daudzi, izņemot veiksmīgus biržas spekulantus un energoresursu īpašniekus, kas priecāsies par aizvadīto gadu. Tomēr es teikšu, ka šis bija labs gads, jo varēja būt daudz, daudz sliktāk.

Skaidrs, ka visvairāk pasauli pabojāja asiņainais punduris, bet 2022. gads solījās būt problēmu pilns arī pavisam citu iemeslu pēc. Tāpēc vispirms parunāsim par to, kas mums draudēja un vēl aizvien draud un kā dēļ 2022. gads varēja būt sliktāks arī bez kara.

Asiņainā pundura dēļ aiz kadra palika Ķīnas krīze, kura ar katru dienu paliek tikai smagāka. Atšķirībā no tirgus ekonomikas krīzēm, kuras sākas ar lieliem biržas kritumiem, bezdarba vilni un izmisīgiem jaunā ceļa meklējumiem, Ķīnas komandekonomikā viss ir citādi. Tur valsts izmisīgi šo sabrukumu cenšas kontrolēt un vilkt garumā, reizē sitot pa to, kas patiesībā visus šos gadus nodrošināja Ķīnas uzplaukumu - ārvalstu investīcijām. Reizē ar nekustamā īpašuma krīzi, kuras dēļ no pasaules tirgus var pazust tik daudz naudas, kā vēl nekad, Ķīna pilnā mērā izbauda to, ko uzdāvināja pasaulei iepriekš - Covid - 19. Plus aizvien marasmātiskākā Ķīnas komunistiskās valdības darbība - tas viss jau 2021. gadā ievadīja pasaules ekonomisko krīzi, kura vienkārši palika pagaidām Ukrainas kara ēnā. Bet varēja kļūt par gada notikumu numur viens.

Tāpat jāatgādina, ka energoresursu cenas uzlēca debesīs jau pirms asiņainā pundura pilnīgas sajukšanas prātā. Te atliek tikai pasmaidīt par visiem varoņiem, kas stāsta, ka zaļā enerģētika nestrādā - zaļā enerģētika Eiropā līdz šim nosedza enerģijas patēriņa kāpumu un tagad palīdzēja normalizēt enerģijas cenas. Skaidrs, ka šai politikai vēl jāattīstās, bet Eiropa turpinās ceļu uz vēl lielāku energoneatkarību, tai skaitā zaļo enerģiju. Un šajā ziņā gads arī bija labs - ja asiņainais punduris nebūtu pavisam sajucis prātā, tad Eiropas valstis vēl aizvien mēģinātu ar viņu kaut ko sarunāt un tas nebūt nepalīdzētu cenām nomierināties, kā tas notiek pašlaik. Un, ja kādam liekas, ka tiekot vaļā no Krievijas paliks labāk, tad ir vērts atcerēties, ka Saūda Arābijas kroņprincis ir liels Putina fans un vienīgo īsto savas valsts attīstības ceļu saskata sadarbībā ar Ķīnu, kas nozīmē, ka pēc Venecuēlas, Irānas, Lībijas un Krievijas, kas ik pa desmit gadiem samazināja pasaulē piedāvātās naftas un gāzes daudzumu, rindā stāv Saūda Arābija. Tā kā šāda enerģijas cenu lēkāšana diemžēl 21. gadsimtam būs normāla un tas, ka centīsimies kļūt neatkarīgāki, ir tikai labāk.

Visbeidzot - karš Ukrainā. Šeit galvenās sēras ir par Ukrainu, bet pārējai pasaulei tas nāca tikai par labu, lai cik slikti tas neizskatītos. Un jā - par Krieviju nesēroju, jo nesaskatu, kā palīdzēt cilvēkiem, kas vēlas sevi nogalināt. Slikti, ka viņi pa ceļam vēlas nogalināt citus. Toties asiņainā pundura prātā sajukšanas process ir palīdzējis beidzot Eiropai nostāties uz kaut cik sakarīgāka politiskā ceļa. Politiskais vājprāts palīdzēja ne tikai paskatīties reāli uz starptautisko politiku, bet arī uz daudzām citām lietām - kā dažādas dīvainas propagandas strādā Eiropas valstīs - stāsti par labajiem krieviem un citiem imigrantiem, klimata propagandas, kā arī pamanīt, cik bezjēdzīgas, korumpētas un nožēlojamas ir pasaules organizācijas, kurās vara nodot valstīm, kuras nevis pilda šo organizāciju statūtus, bet gan tieši otrādi - pārkāpj. Jau Covid - 19 sākumā parādījās, ka absolūti bezjēdzīga ir Pasaules veselības organizācija, tagad pievienojās Apvienoto Nāciju organizācija, «Amnesty International», Sarkanais Krusts un daudzas citas. Atklāsme politiskajā jomā vienmēr ir ļoti vērtīga, lai arī ko tas maksātu.

Ja Ukraina izturēs, tad tas izmainīs visu Eiropu. Iespējams, ka tāpēc bremzē vecās Eiropas valstis, ka tām vienkārši bail, bet varbūt arī tāpēc, ka daudzviet vēl aizvien ir dzīva Merkeles politika. Kuru vēl aizvien izplata daudzi cilvēki, mēģinot pastāstīt, ka par 10 vai 20 dolāru atlaidi naftai vai gāzei jāļauj asiņainajam pundurim darīt visu, ko tas vēlas. Atceros to brīdi, kad Merkele aizgāja no politikas un visi politikas apskatnieki dziedāja slavas dziesmas, bet man atlika tikai noskatīties un minēt - par ko tur var priecāties? Kā sekas šogad arī piedzīvojām.

Eiropa un arī Latvija 2022. gadā ir spējusi atvērt acis uz ļoti daudz ko. Vēl aizvien ir daudz situācijas, kad cilvēki saka, ka kaut ko redz, bet tas, viņuprāt, nenotiekot, bet pasaule turpina mainīties uz labo pusi. Asiņainā pundura vājprāts ir vienojis Eiropu, licis paskatīties uz pasauli ar citām acīm. Karš reizē ir mazinājis gan ekonomisko krīžu ietekmi un sajūtas un, pilnīgi iespējams, ka šī ekonomiskā krīze, kurai bija jāizraisa līdzīgs masveida sabrukums visā pasaulē, varbūt ne tik liels, kā 2007. gadā, bet līdzīgs, aizies garām ne tik pamanīta un jau 2024. vai 2025. gadā sāksies kārtējā pasaules ekonomikas augšupeja. Kurā attīstītās valstis pievērsīs lielāku uzmanību savām ražotnēm, nevis to pārcelšanai uz ārzemēm, kur vairāk iegūs demokrātiskās valstis un būsim liecinieki garai un smagai Ķīnas ekonomiskajai krīzei.

Kopumā 2023. gadam Latvijā būtu jābūt labākam, nekā iepriekšējam. Galvenokārt tāpēc, ka ir iesākti ļoti daudz procesi Eiropā un arī Latvijā, lai situāciju normalizētu un stabilizētu ekonomiku. Un arī ziņas no frontes ar katru dienu nāk labākas, kas ļauj cerēt, ka arī visur citur paliks labāk. Jebkurā gadījumā - salīdzinot ar to visu, kas šogad varēja notikt - pasaules krīze, energoresursu cenu turpmākās svārstības un trūkums ziemas periodā un, galu galā, iespējamā Ukrainas krišana - salīdzinot ar visu to, kas kā neapturams vilnis solīja nogāzties pār mūsu galvām, šis bija labs gads.  

Pielikumā bildīte - par to tiešām labo, kas noticis. Konkrētos skaitļos un ciparos. Jo jebkas no šī neiebrauks Latvijā celt atkal krievu pasauli.