Aizsargājam sievietes

Patiesība ir svarīgākā dzīves sastāvdaļa, lai cik skarba tā nebūtu. Pašlaik tā ir ļoti skarba – latvieši izmirst. Mēs neesam tādi vienīgie pasaulē, bet tā jau ir pārējo problēma. Ja vēlamies izdzīvot kā vienota dzīves un domāšanas ekosistēma un nodrošināt savu nākotni, nāksies domāt, kā izdzīvot. Ja vēlamies.

ULDIS VARNEVIČS

Šīs pārdomas top Dāvida Zalāna eseju konkursā «Dzimstības veicināšana Latvijā». Uzvarētājus plāno pasludināt 28. aprīlī, tā kā vēl variet pagūt piedalīties, ja ir vēlēšanās. Eseju konkursa "Dzimstības veicināšana Latvijā" nolikums

#Dzimstiba #DavidaEsejas

Es nerakstīšu te par to, ko jebkurš var atrast, arī minētajā mājas lapā davidaesejas.lv. Šis ir stāsts par to, kā mēs līdz tam nonācām, kāpēc un kas ir jādara, lai mainītu situāciju. Beigās būs īss apskats par to, ko jūs varat darīt un kā savu dzīvi mainīt, lai pēc desmit gadiem nebūtu jāsaka, ka viss šis laiks atkal ir iztērēts pa tukšo.

Viņas nav stulbas

Pirmais, kas jums jāatceras – ne viss, ko jūs attieciniet uz savu dzīvi kā matemātiskas aksimas, ir patiesība. Kā teica Jāņa Raiņa Spīdola: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.» Un tikai tā mēs spēsim nākotnē eksistēt – atmetot lieko un nepatīkamo balastu, kas brīžiem dod īstermiņa ieguvumus, bet iznīcina mūsu nākotni. Tikai pārvēršoties spēsim būt gatavi pastāvēt. Un pastāvēs tas, kurš spēs patiesi paskatīties uz savu un tautas dzīvi, izdarīt secinājumus un mainīties. Patiesībā tas nav nedz sāpīgi, nedz problemātiski – vajag tikai gribu, ticību un intelektu.

Jūs to saucat par demogrāfijas politiku, es to saucu par cīņu par sieviešu tiesībām. Un es saku, ka ir pienācis laiks atbalstīt sievietes, nevis viņas diskriminēt. Jo lielākā daļa no tā, ko jums līdz šim stāstīja par dzimumu diskrimināciju un ko jūs pieņēmāt kā nemainīgu savas ticības pamatu, ir tikai vārdi, kam ar realitāti nav nekāda sakara. Un par to būs arī šis stāsts. Cilvēki, kas runā par demogrāfiju, parasti runā par bērniem, bet es saku, ka ir jārunā par sievietēm. Jo sieviete ir tā, kurai ir bērns.

Diemžēl mūsdienu tā sauktajā Rietumu sabiedrībā politiķi un politiķes uzskata, ka sievietes ir stulbas. Ka pietiks viņām ar ticību vai instinktu, lai dzemdētu bērnus, vienas pašas ar to tiktu galā un neko neprasītu no sabiedrības. Un ka tāpēc lieliski dzīvos visi tie, kuriem nav bērnu un vienmēr būs pamuļķas sievietes, kas turpinās dzemdēt, lai citi labi dzīvotu.

Tā nav. Sievietes lieliski rēķina un ikviena normāli mūsdienās var izrēķināt, kas ir izdevīgāk – būt bez bērniem, paturēt visu naudu sev, iztikt bez rūpēm, ceļot, nopelnīt labu pensiju jeb arī dzemdēt bērnus, riskēt ar dzīvību, emocionāli cīnīties par ģimeni, jo gadās arī tā, būt finansiāli stipri ierobežotai un galu galā saņemt mazu pensiju, jo tavi bērni pelnīs pensiju tai, kam nav bērnu. Protams, ka sievietes izrēķina, ka labākais variants ir pirmais. Vēl ir pats labākais – būt bagāta vīra sievai, bet tādi ir labi ja pieci procenti, tā kā pārējās rēķina citādi.

Trīs galvenās izmaiņas

Tāpēc mans stāsts ir par sieviešu tiesību aizstāvību. Par tām, kuras mūsu valstī ir ignorētas praktiski pēdējos simts gadus – par māmiņām. Kuras ir diskriminētas darba tirgū un izglītības iespējās, kuras tiek finansiāli ierobežotas. Es uzskaitīšu trīs punktus, kas ir jāmaina un pēc tam pastāstīšu, kur tieši šeit slēpjas problēma un kā notika vēsturiskās izmaiņas, kas pašlaik iezvana daudzu tautu un pat valstu izmiršanu. Kur ar mūsu problēmām ir mums pašiem jātiek galā. Un tātad – trīs galvenās pārmaiņas.

1. Pensiju sistēma. Garantēts pensijas apjoms māmiņām atkarībā no bērnu skaita. Tur var strīdēties, vai atbilstoši visu bērnu ienākumam vai noteikta summa (es būtu par pēdējo), bet šim ir jābūt svarīgam kritērijam. Un tie nevar būt kādi 50 eiro par bērnu, bet gan kāda ceturtā daļa no vidējās pensijas par bērnu.

2. Maksājums nevis pusotru gadu, bet gan kamēr māmiņa atkal sāk strādāt vai jaunākais sāk iet skolā. Latvijas bērnudārzu sistēma nodrošina to, ka bērns daudz slimos un attiecīgi māmiņu ar bērnu ne visi vēlas ņemt kādā darbā. Ja tev ir trīs bērni vai vairāk, tas vispār ir bezcerīgs process.

3. Apmaksāta izglītība māmiņām, kas plāno atgriezties darba tirgū. Nevis kā tagad, kad tev ir mazi ienākumi, jo nav izglītības, tev ir bērni, par kuriem jāmaksā un tev vēl jāmaksā par izglītību, kamēr sieviete bez bērniem var iegūt bezmaksas izglītību un turpināt uzreiz karjeru. Valstij šī problēma ir jārisina.

Pārējais jau šajā stāstā ir pastarpināti. 3+ karte mūsdienās ir laba, var plānot atbalstu mājokļu iegādē un vēl citus plusus, bet šie trīs ir galvenie punkti, lai Latvijā beigtu diskriminēt māmiņas.

Nekad tā nav bijis?

Jūs teiksiet: «Tā nekad nav bijis!» Nekad taču vēsturē sabiedrība nav uzturējusi un atbalstījusi māmiņu ar bērniem un nekad nav bijis tā, ka vecumdienās bērni nodrošina māmiņas iztiku? Nu tad parunāsim par vēsturi.

Kad eksistēja matriarhāts vai patriarhāts, kas patiesībā abi ir viens un tas pats – klanu sistēma, kurā atšķiras tikai vadība. Klans, ģints, ģimene vai līdzīgs sabiedrības veidojums rūpējas par cilvēkiem gados un visvairāk cienītās un aprūpētās bija māmiņas ar lielāku skaitu bērnu. Klans rūpējas par izglītību – jeb jūs domājat, ka gudrās un izglītotās sievietes 18. un 19. gadsimtā pašas ne no kurienes radās, it īpaši, kad mācības augstskolās maksāja vairāk, nekā mūsdienu mašīnas? Klans rūpējās par jaunajām māmiņām – jā, no tā laika skatījuma, bet bērnus bija kas pieskata, kamēr māmiņa darbojās savā jomā. Bērnus pieskatīja tantes, vecmāmiņas, radinieki un vēl daudzi citi. Īsi sakot – pirms industrializācija mūs visus sadalīja pa maziem dzīvokļiem globālajā pasaulē, ģimene par tevi rūpējas un tev kā māmiņai nebija jābaidās, ka nebūs atbalsta. 

Cik efektīva bija ģimenes palīdzība? Māju, kurā es dzīvoju, lielā mērā uzcēla tēva tēvoči. Viņi palīdzēja arī citām būvēm. Ģimene rīkoja kopīgas talkas, lai skaitā arī dažādās situācijās ar māju celtniecību un ienākumu gūšanu. Drošības sajūta tajā ziņā pirms 50 gadiem bija ievērojami lielāka, nekā mūsdienās, kad ģimenes pārstāvji dzīvo dažādās pasaules malās un sanāk kopā ... nu nesanāk, ja godīgi. Ja nu uz kāda bērēm. Mēs esam zaudējuši lielu atbalstu un paies ilgs laiks, kamēr nāks aptuvena skaidrība, kā mūsdienu pasaulē to aizvietot. 

Tagad, individuālajā pasaulē, tas pazūd un vienīgais, kas var atgriezt šīs pagātnes rūpes, ir valsts atbalsts – gan tas, ko sauc par «pabalstiem», kas patiesībā ir finansiālās situācijas nodrošināšana, gan arī pensijas. Par to, kas ar pensijām, parunāsim tālāk.

Ar vergiem arī bērnus nevajadzēja

Mūsdienu pensiju sistēmā bērni ir traucējošs faktors. Turklāt abiem – gan vīrietim, gan sievietei. Sievietei bērni traucē veidot karjeru un pelnīt labāku pensiju. Vīrietim tas prasa izdevumus, kurus viņš varētu tērēt savas uzņēmējdarbības attīstībai vai atpūtai, kas savukārt palīdzētu labākai karjerai. Mūsdienu pensiju sistēma diskriminē ģimenes. Varam atmest šajā sarakstā vīriešus, kas paši tiks galā, bet nevar noliegt, ka bērni, it īpaši, ja tie ir vairāk nekā divi, ļoti būtiski var ietekmēt sievietes ikdienu, iztiku un nākotnes ienākumus. Jo pensija ir atkarīga nevis no bērniem, bet no tavas karjeras.

Vai tā varētu būt, ka līdzīga situācija, kā mūsdienās ar pensijām, ir bijusi arī agrāk? Jā, tāda situācija savulaik bija vergturu valstīs. Kāpēc dzemdēt bērnus un radīt sev problēmas, ja vienmēr var nopirkt vergus, kas nodrošinās tavas vecumdienas? Kā šīs valstis beidza un uz kā rēķina dzīvoja, domāju, ka katrs apmēram apzinās.

Jebkurā situācijā, kad tavu vecumdienu nodrošināšana nav saistīta ar bērniem, ir pilnīgi loģiski, ka tu izvēlies bērnus nedzemdēt vai dzemdēt mazāk. Arī Rietumu civilizācijā, sākot no 18. gadsimta, kad sākās kapitāla uzkrāšana, sāka parādīties uzņēmēji, gan sievietes, gan vīrieši, kas izvēlējās dzīvot bez bērniem, nodrošinot savu dzīvi ar kapitāla palīdzību. Ko vērts ir Fjodora Dostojevska «Noziegums un sods» augļotājas stāsts.

Kad pat tirānija ir labvēlīgāka par mums

Teiksiet: «Bet nu izglītība! Lai nu kas, bet izglītība taču mūsdienas gan ir nodrošināta, vai ne?» Un te mēs atkal atgriežamies pie tā, ko iepriekš runāju – pie patiesības aksiomām, kam jūs ticiet, bet kas patiesībā tādas nav.

Visvairāk diskriminētās sabiedrībā ir jaunās māmiņas līdz 18 gadu vecumam. Jo, ja jums nav bērna un jūs uzreiz pēc skolas ar savu centralizēto eksāmenu lapiņu ierodieties augstskolā, jums ir milzīgas iespējas iegūt balsts finansētu izglītību.

Bet, ja tu esi jaunā māmiņa ar bērnu vai jau vecāka ar trīs bērniem, tu šajā sistēmā vairs ierakstīties nevari. Tev pieejamā izglītība parasti ir neklātiene, par kuru tu vēl pati samaksā. Automātiski sievietēm bez bērniem ir vieglāk iegūt izglītību, turklāt labu izglītību, atšķirībā no māmiņas ar bērniem, kam, darba tirgū atgriežoties, bieži vien iznāk samierināties ar zemu atalgotu darbu, jo nav nepieciešamās izglītības.

Un te mēs nonākam līdz pavisam negaidītam faktoram. Ir tā sauktās «demogrāfijas politikas» pieredze valstīs, par kurām mēs nevēlamies runāt. Šajā gadījumā tā ir Krievija, kuru tiešām ir par ko kritizēt, bet pēdējā laikā šo valsti kritizē par «mazgadīgo māmiņu vedināšanu uz izvirtību». Jo ideja dažās pašvaldībās tur ir vienkārša – ja tu esi māmiņa, kam skolas solā piedzimis bērniņš, tad pašvaldība tevi atbalsta finansiāli un pēc tam nodrošina iespējas mācīties augstskolā. Un tad nu visi saķēra galvu: «Šausmas, šausmas!» Bet realitātē tas nozīmē, ka pat Krievijas tirāniskais režīms ir labvēlīgāks pret jaunajām māmiņām, nediskriminējot viņas finansiāli un izglītības jomā, kamēr mēs, turpinot stāstīt par cilvēktiesībām un līdztiesību, turpinām diskriminēt sievietes, kam jaunākos gados ir piedzimuši bērni.

Masu mediju melu kampaņa

Un te nu atkal teiksiet: «Ja jau tā ir patiesība, tad kāpēc par to neviens nerunā?» Kāpēc nerunā? Runā. 2022. gada novembrī Imants Parādnieks piedāvāja sabiedrībai līdz šim Latvijas 21. gadsimta svarīgāko dokumentu sieviešu aizstāvības jomā - «Tautas ataudzes stratēģiju».

Dokuments ir labākais, ko tajā laikā varēja piedāvāt. Imants Parādnieks šo tēmu skatīja jau sen un regulāri savā darbībā saņēma negatīvu un plašu kritiku un tāpēc nav stratēģijā pilnībā skatīta pensiju sistēma, bet daudz kas cits ir. Kā jūs domājat, kas notika, kad šo dokumentu piedāvāja? Sākas masveida melu kampaņa, kur iespaidīgākā figūra bija portāla tvnet.lv seja Toms Lūsis ar rakstu «Nevari atļauties studijas? Piedzemdē divus bērnus» Raksts, kurš ir pilns ar meliem un kuru portāls neatsauca.

Virsraksts uzreiz parāda, kā publika, kas vēlas diskriminēt māmiņas, pagrieza politiskos uzstādījumus. Nē, tas vairs nav māmiņu atbalsts, bet gan norāde, ka neko nedarot, māmiņa sev kaut ko iegūst. Savā rakstā Toms Lūsis meloja, ka dokuments pārstāv «vīriešu dzīves rietā» domas, lai arī tas bija balstīts uz ļoti lielu studentu aptauju. Toms Lūsis meloja, ka dokumenta galvenā doma ir par to, kā ar bērnu radīšanu tikt pie finansiāliem ieguvumiem. Toms Lūsis izmantoja datu apgalvojumus bez pašiem datiem, lai arī dokumentā tie bija. Viņš pārmeta, ka stratēģijas autori vēlas saražot māmiņas bez izglītības, lai arī pats virsrakstā norādīja, ka ar bērniem būs nodrošināta izglītība. Toms Lūsis salīdzināja māmiņu atbalstu ar Krievijas agresiju Ukrainā, kur par nogalinātu dēlu frontē Krievijas māmiņai iedeva naudu, par kuru var nopirkt mašīnu. Viens no lielākajiem Latvijas portāliem publicēja šādu sava autora rakstu, kur pats autors nebija lasījis šo dokumentu. Un viņš nebija vienīgais – visā Latvijā organizēja lielu melu un agresijas kampaņu pret šo dokumentu.

Tāda ir Latvijas oficiālo mediju attieksme, kad kāds publicē dokumentus ar aicinājumu parūpēties par sievietēm vai izbeigt māmiņu diskrimināciju. Kāpēc viņi to dara – tas lai paliek uz šo personu sirdsapziņas, bet tā ir atbilde uz jautājumu par to, kāpēc patiesība par šo tēmu publiski parādās daudz mazāk, nekā šādu dokumentu kritika. Un te nerunāsim par to, kā pašreizējā valdība spēlējas ar tā saukto «demogrāfijas politiku», patiesībā nedarot neko.

Jā, arī citiem ir aktuāli

Vai tā varētu būt, ka ir arī citas tautas, kas vēlas izbēgt no iznīcības? Jā, ir, bet pamatā līdzšinējā politika balstās uz aizliegumiem, ticību vai vienkārši naudas atražošanu, kas būtībā nemaina māmiņu diskriminācijas pamatus un tāpēc vien nekas labs tur nesanāk.

Divi argumenti parasti ir saistīti ar ticību jomu. Pirmais skar abortus – tas ir abortu aizliegums. Līdz šim nevienā valstī tas sevi nav attaisnojis. Jo arī kādreiz galvenais iemesls, kāpēc atļāva abortus, bija nevis tas, kas tas ir slikti, jo jebkura slepkavība ir slikta, bet gan tāpēc, ka sievietes izvēlējās daudz un dažādus nelegālus risinājumus, kas slikti beidzās.

Otrs saistīts ar stāstiem par to, kā dažādi baznīcas galvas izvēlējās veicināt dzimstību, paši kristījot bērnus vai tamlīdzīgi. Aktivitāte vietām bija ļoti veiksmīga, bet problēmu tas nerisina. Ja ir vēlme pāriet uz pilnībā teokrātisku valsti, tad pasaulē ir ļoti daudz musulmaņu valstu, bet nezin cilvēki mūk no valstīm, kur valda reliģija, nevis otrādi.

Cik dzirdēts, tad Viktors Orbāns Ungārijā ir visvairāk spējis samazināt māmiņu diskriminācijas problēmas, bet situācijā, kad valsts galva īsteno aktīvu sadarbību ar pasaules asiņainākajiem režīmiem un pārāk daudz cenšas kontrolēt ekonomiku, tas kaut kā neveicina pozitīvas nākotnes domas un dzimstību.

Vārdu sakot – pašlaik ir skaidrs, ka pat daļēji īstenota māmiņu atbalsta programma, kas samazina māmiņu diskrimināciju, ir spējīga palielināt dzimstību vai vismaz nepaātrināt izmiršanu.

Jūs variet sasniegt labāku nākotni

Ko jūs variet darīt, lai situācija mainītos? Pirmais solis, protams, ir vēlēšanas. Nesaku, ka jums obligāti ir jābalso par pašlaik reāli vienīgo partiju, kas kaut kādā mērā atbalsta sieviešu diskriminācijas izbeigšanu. Bet jūs noteikti variet prasīt no sava politiskā spēka normālu politiku šajā jomā. Un jau sākumā minētie trīs punkti ir tas minimums, ko var īstenot jebkura valdība bez lielas slodzes budžetam un ietekmes uz kāda ikdienas dzīvi.

Jūs variet pieprasīt masu medijiem, lai viņi nepublicē melīgu informāciju par demogrāfijas politiku. Katrs aicinājums atbalstīt māmiņas un rūpēties par viņām sastop agresīvu melu kampaņu, kur pārmet, ka ierosinātāji vēlas iedzīvoties uz citu rēķina. Tie paši cilvēki, kuru pensijas apmaksās jūsu bērni, pārmet jums, ka jūs vēlaties iedzīvoties uz citu rēķina. Tāpēc nepadodieties meliem un cīnieties par taisnību.

Un apzinieties, ka tas ir stāsts par mūsu nākotni. Rūpējoties par saviem cilvēkiem, mēs rūpējamies par savas tautas un savas valsts nākotni. Un, ja citi dzīvos labāk, šādā valstī arī jūs dzīvosiet labāk. Meklējiet patiesību un esiet laimīgi.

#Dzimstiba #DavidaEsejas