«Andrejs iecēla visus tiesnešus»
Sabiedrībā vēl aizvien ir ļoti izteikts viedoklis, ka atnāks viens pareizais Antiņš, kurš visus uzvarēs, ieviesīs patiesību un viss būs labi. Nu tad turpināsim atgādināt, ar ko sastapsies šis pareizais Antiņš un cik ilgi viņš pret sistēmu izdzīvos, ja būs viens.
2025. gada maijā Spānija pie amerikāņu skolas nogalināja Ukrainas iedzīvotāju Andreju Portnovu. Versijas par to, kas un kā noticis, bija dažādas, bet Ukrainas blogeris Deniss Kazanskis pārpublicēja Carjova stāstījumu. Saite uz video šeit: ««Он был моим другом!» Царев раскрыл, кто заказал Портнова».
Vispirms par to, kas ir Carjovs. Oļegs Anatolevičs Carjovs ir bijušais Ukrainas politiķis un uzņēmējs. Daudzus gadus bija Ukrainas Augstākās Radas parlamenta deputāts no Reģionu partijas, bet pēc Eiromaidana notikumiem 2014. gadā pilnībā pārgāja uz Krieviju un atbalstīja pašpasludinātu republiku izveidi Donbasā. Tagad raud par to visu, kas notiek, Krievijā. Attēlā Carjovs.
Paklausīsimies, ko par Portnovu stāsta Carjovs.
«Andrejs iecēla visus tiesnešus. Nu, viņš tos neiecēla tieši, bet kvalifikācijas komisija bija viņa kontrolē. Ievērojamu daļu Ukrainas tiesnešu iecēla viņš. Tas nozīmē, ka viņš varēja zvanīt, jautāt, ieteikt. Un tā Andrejs Portnovs kļuva par nozīmīgu spēlētāju Ukrainas tiesu sistēmā.»
«Būtībā viņa juridiskā firma piedalījās praktiski visos korporatīvajos karos Ukrainā. Dažreiz vienā pusē, dažreiz otrā, korporatīvajos reidos un pret korporatīvajām pārņemšanām vērstos uzbrukumos. Klienti bija oligarhi vai politiķi.»
Pēc Maidana Portnovs bēg uz Krieviju, bet pat tur tādu nevajag. Beigās mēģina atgriezties Ukrainā un tad pārvācas uz Spāniju. Bet darbībā nekas nemainās.
«Viņš turpināja darīt to, ko mīlēja. Pieņemt rīkojumus dažās sarežģītās, konfliktu risināšanas situācijās, tiesas lēmumiem.»
«Daži vēlējās, lai viņu aktīvi paliktu mierā. Daži vēlējās, lai krimināllietas tiktu slēgtas, daži vēlējās, lai tās netiktu iekļautas sankciju sarakstā. Andrejs risināja problēmas. Es pazīstu cilvēkus, kuri maksāja 10 miljonus dolāru par katru lietu. Neizbēgami, risinot tik milzīgu lietu skaitu, rodas daži neapmierināti cilvēki. Dažas lietas tika atrisinātas, citas ne. Vienmēr bija daži konflikti. Es nedomāju, ka viņu nogalināja politisku motīvu dēļ.»
Nu tad tagad pamēģiniet iedomāties, kā pret šo sistēmu darboties vienam, diviem vai trīs aktīvistiem? Kad «lietu risinātājam» maksā miljonus, lai ar jums tiktu galā?
Vai pēc Maidana situācija ir atrisināta? Nav kaut kā dzirdēts, ka tieslietu sistēma būtu būtiski izkratīta un kaut kas uzlabots. Arī Latvijā mums esošo sistēmu vēl aizvien pārvalda cilvēki, kas darbojās padomju laikā.