Ar ko atšķiras Katrīna Iļjinska no Ru:Baļķika?

Nesen man sanāca diskusija par to, kādiem avotiem es uzticos un kāpēc es neuzticos Ru:Baļķika. Kur es skaidri pateicu, ka mana uzticība balstās uz doto faktu datiem, kamēr Ru:Baļķika galvenais uzdevums ir taisīt fonu un faktus notušēt. Kā gadījumā ar AZOV. 

Pieļauju, ka tie, kas seko Latvijas politikai, būs pamanījuši stāstu par visu darbaļaužu nabago ļaužu cerību un Latgales rūpi Leilu Rasimu, kurai dzīvokļu ir gana daudz, bet vienalga īrē dzīvokli Rīgā un saņem par to kompensāciju, neskatoties uz to, ka dzīvoklis viņai Rīgā jau ir. Vārdu sakot - uzreiz var just, ka cilvēku uztrauc Latgale un nabago ļaužu dzīve. Situāciju komentēja pati Leila Rasima, norādot, ka dzīvokli Rēzeknē par 900 eiro mēnesī viņa izīrē studentiem, bet dzīvoklī Rīgā dzīvo mamma - un tas ir nežēlīgi pārmest, ka mammai ir dzīvoklis 35 kvadrātmetru platībā. Cilvēks to visu stāsta, jo mīl atklātību - pārmest neko nevar. 

Par to, kas šajā momentā liekas aktuāls Ru:Baļķika Sanitai JEmbergai, var skatīt viņas twiterī. Es nesaku, ka vizuālā demonstrācija ir slikta, bet izvilkt tieši tos datus, kur nav nedz JV, nedz Regresīvo, īpaši šajā skandāla noskaņā, vajag mācēt. 

Un ko mums atrod Katrīna Iļjinska? Mammu, kas strādā Rēzeknē, nevis mitinās 35 kvadrātmetru dzīvoklī Rīgā. Nu, gadās arī tā, vai ne? Viss loģiski? 

Ko ar šo gribēju teikt? Man nav ilūziju, ka Latvijas "izmeklējošā" žurnālistika darbojas noteiktu politisko spēku paspārnē. Neviens parasts preses pārstāvis neiegūs tos materiālus, kas nonāk pie Lato Lapsas vai Gobzema. Bet materiāli, kurus publicē, ir balstīti uz konkrētiem faktiem un datiem, kas dod iespēju saprast, kas notiek Latvijas varas gaiteņos, kamēr Ru:Baļķika pēdējā laikā aizvien biežāk nodarbojas tieši ar ziņu un faktu notusēšanu un uzmanības novēršanu, nevis faktu vai neprecizitāšu atrašanu, kas parāda būtiskus proceuss politikā. Tāda ir starpība starp propagandonu kantori un faktu publicētājiem.