Atkal par seno dzīvesveidu jeb Staveloftetas ēka
Ir viena tēma, kas man vienmēr ir izbrīnījusi saistībā ar senajiem laikiem. Un tā ir par seno latviešu mājokļiem – situācijā, kad apkārt jau gadu tūkstošiem ir fantastiskas būves un arī Ziemeļeiropā ir saglabājušies pat ļoti sakarīgi koka arhitektūras pieminekļi pat no 12. gadsimta, kāpēc latvieši turpina dzīvot mazās, primitīvās būdiņās, kā par to liecina Āraišu un citi arheoloģiskie pieminekļi?
Jeb realitātē tas tomēr varbūt bija pavisam citādi? Jūsu uzmanībai 13. gadsimta Staveloftetas ēka no Norvēģijas Hallingdālas muzeja.
«Kāds Hallvards pie Staves ir pieminēts tiesas prāvā 1309.–1310. gadā. Jebkurā gadījumā šī ēka stāsta par Ālandiešu kultūras līmeni viduslaikos, pirms nāca Melnā nāve un iznīcināja viņus.
Ēkai ir divi stāvi, un augšējais stāvs ir uzbūvēts virs apakšējā. Pārkare veido strupceļu. 2. stāva galerijas atveres ir gotiskā stilā, bet durvis — romānikas stilā. Gaitenīša vienā galā atradās guļamistaba/vannas istaba.
Baļķi abos galos ir vienāda biezuma. Vērtē, ka baļķu blīvēšanai izmantots zils audums. Parasti tika izmantotas sūnas, bet smalkākas mājas pārklātas ar audumu. Dažviet ir redzamas krāsojuma dekorēšanas pēdas. Uzskata, ka bēniņi, iespējams, dekorēti vienlaikus ar darbu pie koka baznīcas, taču tas ir tikai minējums.
Bēniņi ir bijuši īpaša māja, ko var redzēt pēc izmēriem un nepārprotami sarežģītajiem darbiem. Otrajā stāvā gar sienām ir soliņi, un pieņemam, ka to izmantoja kā ģildes zāli un sapulču telpu tuvējām saimniecībām. Pirmais stāvs kalpoja kā pārtikas uzglabāšanas vieta. Šeit ir dažādu trauku izvēle gaļas sālīšanai, graudu uzglabāšanai un siles ēdiena gatavošanai.»
Ja pieņemam, ka senajos laikos bija viena stāva būvniecība, tad pret mūsdienu mēģinājumiem rekonstruēt senās lauku sētas dažādos maketos jautājumu nav. Bet, ja pieņemam, ka šīs būves slējās divu un vairāk stāvu augstumos, tad tas, kā izskatījās savulaik senie pilskalni un pils sētas, iegūst jau pavisam citas aprises.
Diemžēl ar katru vēstures liecību, ko ierauga vai pamana par senajiem laikiem, nākas atzīt, ka toreiz viss izskatījās citādāk, nekā mēs iedomājamies.
