Baltā ziema un pelēči
Gribējās uzrakstīt Ziemassvētkos kaut ko skaistu, pacilājošu un tamlīdzīgi, bet, kā vienmēr, ieraudzīju kārtējo ģeniālo diskusiju internetā, atcerējos, ko savulaik esmu domājis par šo tēmu un uzsprāgu savā prātā. Tāpēc parunāsim par balto, jauko ziemu un pelēčiem.
Publicēja twiterī dāma atmiņas par vecvecāku stāstu, kā savulaik Sibīrijā braukuši mājās zirga pajūgā, bet sāka pakaļ dzīties vilki. Uzrāpušies kokā, klausījušies, kā lejā vilki ēd zirgu un, kad pavisam nosaluši, kāpuši zemē un tomēr tikuši mājās. Un interneta komentāros: «Nē, un mums likās, ka tas ir izdomāts stāsts!!!»
Dārgie zaļie absolūti ķertie idioti! Vienīgais iemesls, kāpēc tā nav jūsu ikdiena, ir mednieki. Tie, kas iet mežos, kas nošauj plēsoņas, kas sadzimuši par daudz, kas kontrolē tos zvērus, kas jūs var apēst. Kaut vai viselementārākie cīnītāji ar grauzējiem ir tie, kas nodrošina jūsu komfortu šajā pasaulē.
Jā, plēsoņas mežos ir laba lieta. Bet jau gadu tūkstošus tas ir kompromiss starp cilvēku drošību un plēsoņu skaitu mežā. Ir jauki, kad Aļaskā lāči staigā pa ciemiem un jums pāri nedara. Ir forši, kad par Bauskas pilsētas simbolu vismaz vienu gadu bija kļuvušas divas lapas, kas bija pietiekami drosmīgas, lai dzīvotu salīdzinoši tuvu cilvēkiem. Bet tas nemaina būtību – vienīgais, kas plēsoņām dod šo bijības sajūtu, lai viņi neizmantotu cilvēkus kā barību, jau gadu tūkstošiem ir mednieki.
Visiem slapjo sapnīšu cienītājiem, kuriem liekas, ka vilki, tīģeri, lāči un tamlīdzīgie zvēri visi ir mūsu draugi un jaukumiņi – beigsim murgot. Tikai absolūti ķertu idiotu sabiedrībā varēja rasties ideja, ka labāk mežā ir būt kopā ar lāci, nevis ar vīrieti. Es pat varu pateikt priekšā – ja jūs redzat mežā vīrieti ar nazi, visdrīzāk ka labākais, ko var izdarīt – doties tieši pie viņa, jo tas visdrīzāk ir latviešu sēņotājs, kurš jūs no meža izvedīs.
Un jā – tieši šī pati sistēma valstī strādā, ja tev ir policija un bruņotie spēki. Reāli, nevis spēļu vīriņi. Tikai tad visi mūsu «draugi», «kosmosa inženieri», «brāļi no Austrumiem» un tamlīdzīgi iegūst negaidītu bijību, draudzību un sadarbības prasmes.
Tāpēc – jaukus Ziemassvētkus un nekad neaizmirst, ka ar labu vārdu un koltu var paveikt daudz labāk, nekā tikai ar labu vārdu.
