Bīsties ķīniešus, dāvanas nesošus

2024-11-17

Šo stāstu varēja likt pie Tautas varas kopienas sadaļas, bet lai nu paliek lielajā politikā. Redziet, vienmēr eksistē iespēja, ka kāda valsts ieguldīs simtiem miljonu dolāru, lai jūsu valstī pie varas nokļūtu pareizais «Gaišais Antiņš». Un Ķīna šo momentu pēdējos gados pamanījās ļoti labi monetizēt.

Ir divi varianti, par kuriem ir dzirdēts, kā tas notiek. Ja Krievija to dara ideoloģisku apsvērumu dēļ, tā novājinot valsti, tad Ķīna to dara naudas dēļ un jāsaka, ka viņiem tas labi izdodas. Daudz labāk, nekā tikt galā ar savu ekonomiku. Galvenais – dabūt savu ļoti daudz naudas gribošo kukuļņēmēju vadībā. Un tā arī parādās miljoniem vērtas vēlēšanu kampaņas.

Pirmais variants – kredīts būvniecības objektiem. Šrilankā un Melnkalnē tas jau ir beidzies slikti un arī Āfrikā ne viena vien valsts uz to ir iekritusi. Sistēma klasiska – dabūjam «pareizo» Gaišo Antiņu valsts vadībā, kas mūs visus vedīs uz skaisto tāli. Vislabāk šo vešanu taisīt ar gigantisku projektu – Melnkalnē ar tiltu kalnos, Šrilankā ar ostu, Āfrikā objekti ir dažādi. Atšķirībā no ES finansējuma patēriņu šeit kontrolē tikai pareizā «Gaišā Antiņa» komanda, kā rezultātā visi projekti paliek pusratā, jo lielāko daļu naudas nozog paši vai atdot pareizajiem cilvēkiem Ķīnā, jeb arī pēc projekta beigām izrādās, ka valsts budžetam bija jāpiemaksā tik daudz, ka kredītu valsts vairs nevar atmaksāt. Ķīnieši nav slikti cilvēki – viņi labprāt pieņem kredīta nosegšanai valsts monopolus. Piemēram, Latvijā tie būtu HES, Latvijas valsts meži, ostu uzņēmumi, Latvijas valsts ceļš utt. Ideju sapratāt. Tālāk jau nu divi varianti – tautas sacelšanās un Gaišais Antiņš iet savu ceļu, atstājot visu vajadzīgo Ķīnai, jeb arī kā Tarakāns (jā, Tarakānijā ir milzīgas Ķīnas investīcijas, ja nu kas) uztaisa pareizās vēlēšanas un meklē, ko vēl atdot par Ķīnas naudu.

Otrais variants, ko izmanto ne tikai Ķīna, bet pat Rietumeiropas valstis – aizdevums vai ziedojums Āfrikas vadoņiem. Par šo shēmu nesen runāja Krievijas opozicionārs Sergejs Boiko. Aizdodas labvēļi uz Āfriku, apskatās, kā tur ļaudis raud, dzelzceļa nav, nekā nav, maizes nav, visi badā – nu kā lai viņiem neaizdotu naudu? Kam šo naudu aizdod Starptautiskais valūtas fonds, ANO fondi, Ķīna, Krievija utt., jūs paši varat iedomāties – nu ne jau nabagiem, kas to visu apēdīs un viss. Daļa no šīs naudas nonāk aizdevēju rosinātāju kontos Kaimanu salās, daļa paliek pie vadoņiem un pārējiem arī kaut ko atmet. Ja ziedojums, tur lielu jautājumu nav – tāpat viss skaidrs. Katrā ziņā ANO maizes programma Āfrikā ne vienam vien vadonim ir palīdzējusi noturēties pie varas, jo tieši viņš kļūst par šīs maizes izdalītāju. Savukārt aizdevuma gadījumā scenāriji atkal divi. Putins savā gadījumā tikko norakstīja kārtējos 20 miljardus dolārus, kas bija aizdoti Āfrikas valstīm. Ķīnas gadījumā parasti šo naudu nenoraksta – kaut kādā veidā valstij tā nauda vienalga ir jāatdod.

Šo rakstu divu iemeslu dēļ. Ja jūs pamanīsiet kādu, kam ir daudz naudas un kas ir gatavs jūs visus viens pats vest uz saulaino tāli, ir vērts mēģināt saprast – kas, no kurienes un cik tas beigās mums visiem maksās? Zelta tilts jau bija, zelta dzelzceļš vēl būs.

Otrs – varu likt kārtējo – Kāpēc es nemīlu Zeļenski, Nr. 2. Gadījums, kad Ķīna tomēr izgāzās, daļēji pat pašu dēļ. 2021. gada rudenī Ukrainā brieda kārtējais Maidans. Zeļenski apsargāja divi policijas bataljoni. Iemeslu bija daudz, bet viens no galvenajiem – dārgais Ukrainas glābējs bija nobriedis ņemt piecu miljardu aizņēmumu no Ķīnas, lai būvētu Kijevas apvedceļu. Tas bija jau tas laiks, kad politiķiem bija skaidrs, kā tas beigsies un ko tas nozīmē. Ķīnai bija milzīgas investīcijas Mariupolē un tāpēc vien vēl lielāka vēlme savākt sev Mariupoles un Odesas ostas. Tā kā ieguldīties bija vērts. Piecu miljardu aizņemšanos vispirms patraucēja lieli gan tautas, gan politiķu protesti un turpināt shēmu bīdīt cauri visam jau iztraucēja Krievijas pilna apjoma iebrukums. Rezultātā Ķīnas atbalstītā Krievija iznīcināja gan investīcijas Mariupolē, gan ostu pārņemšanas shēmu, gan arī samazināja Ķīnas politiskās iespējas šajā reģionā. Gadās arī tā.

Un nesakiet, ka mums Latvijā nav nekādu līdzību.


© Uldis Varnevičs Publicēšanas gadījumā nepieciešama atsauce uz rakstu
Izveidots ar Webnode
Izveido savu bezmaksas mājas lapu! This website was made with Webnode. Create your own for free today! Uzsākt darbu