Cik izmaksā sakāve III pasaules kara kaujā?

Lai cik skumji nebūtu, fakts, ka lielākā daļa pasaules nesaprot, ka mēs atrodamies reāli nepārtrauktā pasaules kara situācijā, lai arī informatīvajā jomā, izmaksā ļoti dārgi demokrātiskajām valstīm un arī citām. Vēlme meklēt kompromisus, kaut ko vienkārši parunāties vai neko neapsolīt beidzas ar ļoti, ļoti lielām izmaksām un zaudējumiem.

Kā piemēru var minēt tikko notikušo NATO sammitu Viļņā. Liekās – nu kas tur īpašs? Sanāca, parunāja, visi savējie, kopā nobildējās, aizbrauca pa mājām. Bet šādas attieksmes tūlītējās izmaksas mēs uzreiz redzam – Putins agresīvi bombardē Odesas pilsētu un vietām frontē mēģina sākt pretuzbrukumu. Vairāki eksperti, kurus es klausos, tā arī pasaka – NATO valstis ar savu nespēju pateikt vispār kaut ko cieta pilnīgu sagrāvi Viļņā, par ko tagad maksā Ukraina.

Jā, nevar noliegt, ka Viļņa ir kārtējā Ukrainas Zeļenska valdības vadītās ārpolitikas izgāšanās. Absolūta. Jo, kā vienmēr, Ukraina kaut ko iegūst ne tāpēc, ka Zeļenskis cenšas, bet gan tāpēc, ka Asiņainais punduris kārtējo reizi pārvērtē savu panākumu informatīvajā karā. Varēja taču Viļņā apsolīt Ukrainai F16, raķetes, kaut vai aviobāzes kuģi, kreiserus, pavadoņus graudu kravām un Ukrainas uzņemšanu NATO. Tas, ka gandrīz neko no tā nākotnē neizpildītu, neko nemaina, jo arī tagad visbiežāk no tā, ko sola Ukrainai, aizsūta apmēram pusi. Neko no tā neapsolīja un tā bija absolūta izgāšanās informatīvajā karā, kam būs smagas sekas. Savukārt Asiņainais punduris pārvērtēja savu panākumu un tagad pēc Odesas bombardēšanas Ukrainai sola gan F16, gan raķetes.

Diemžēl tas, ko redzam šajā momentā, ir tikai viena sastāvdaļa no informatīvā kara kaujas sagrāves sekām. Katra ziņa par to, ka Ukraina kaut ko nedabūs, iedvesmo Krieviju. Kā jau esmu minējis, loģikas informatīvajā karā nav. Šeit notiek nepārtraukta cīņa ar paziņojumiem, fantastikas jēdzieniem un pilnīgiem meliem, bet par to cilvēki maksā realitātē ar dzīvībām, naudu un ierasto dzīvesveidu. Skaidrs, ka Krievija katru reizi pārvērtē savu panākumu informatīvajā karā un Asiņainais punduris atkal izgāzīsies praksē. Bet problēma ir tā, ka informatīvajā karā uz praktiski notiekošo skatās diezgan maz. Asiņainais punduris saskata, ka Viļņā NATO cieta absolūti sagrāvi un uz tā pamata viņš ir pārliecināts, ka tagad parādījās cerības uzvarēt karā ar Ukrainu. Kā jau teicu – ar realitāti informatīvā kara notikumiem ir maz sakara, bet viena puse to nenovērtē, otra nenormāli pārvērtē.

Tātad – Krievija karu turpinās. Kā jau savulaik norādīju – jo ilgāk karš ies, jo smagākas sekas tam būs Krievijā. Un NATO sagrāve Viļņā atkal šo karu paildzina. Ieskaitot mani, ļoti daudzi eksperti jau kara sākuma teica, ka karš visdrīzāk beigsies šī gada rudenī. Kā tagad saka Ukrainas pārstāvji – ja rietumi uzreiz iedotu tos visus ieročus, ko iedeva visā šajā laikā, tad karš tagad arī beigtos. Bet Asiņainā pundura informatīvā kara ierocis – atomkara draudi – darīja savu un tagad visi eksperti jau runā, ka karš visdrīzāk ilgs līdz 2025. un pat 2026. gadam. Kas būtībā nemaina to, ko es teicu pašā kara sākumā – kamēr Asiņainais punduris valdīs Krievijā, miera nebūs un NATO sagrāve Viļņā tagad viņu iedvesmojusi ir uz jauniem panākumiem. Protams, ka informatīvajā karā, bet tas nemaina būtību, ka turpināsies arī reālais karš.

Daudzi saka, ka tas ir ASV mērķis – paildzīnāt reālo karu un novājināt Krieviju. Labāk no tā noteikti nepaliks. Ja Krievija zaudētu karu pirmajā gadā, tad tā būtu Krievija, ar kuru var runāt. Lai kas tagad Krievijā nāks pie varas, tuvāko gadu laikā izvēle viņam būs diezgan prasta – vai ļaut, ka Krieviju sarausta gabalos, vai kļūt par Ķīnas vasali. Jebkurš demokrātisks Krievijas vadītājs būs spiests ņemt vērā saglabājušos tautu tiesības, bet to atkal negribēs pieļaut krievi. Savukārt rietumi nespēs sadzīvot ar nedemokrātisku līderi un tas nozīmē, ka Krievija jau pavisam atklāti kļūs par Ķīnas vasali, jo citu iespēju noturēties valsts vadībā tirānam nebūs. Visdrīzāk, ka ja NATO Viļņā stingri paustu atbalstu Ukrainai un norādītu kara beigu punktus Asiņainajam pundurim, varētu būtu citādi, bet tagad Krievija turpinās iet Ziemeļkorejas virzienā. Ja kādam liekas, ka Krievija ir kaut kāda citādāka, nekā Ziemeļkoreja, tad būs jāapbēdina – visiem Ķīnas vasaļiem ir ieplānots Ziemeļkorejas liktenis, jo cita scenārija vienkārši nav. Kas nozīmē, ka potenciāli NATO sagrāve informatīvajā karā Viļņā nolemj briesmīgam liktenim miljonus un miljonus cilvēku. Ukraina karu uzvarēs, bet Krievijas liktenis būs briesmīgs.

Jūs teiksiet – nu nevar tā būt, ka informatīvā kara kaujas sekas ir tik smagas?

Var gan. Es pat nerunāšu, kā vietējie informatīvie kariņi ļāva Asiņainajam pundurim īstenot agresiju Čečenijā un Gruzijā. Toties turpinājumā Asiņainais punduris pārņēma pilnībā Adolfa Hitlera taktiku pirms 80 gadiem – sākot ar olimpiādes rīkošanu Sočos, pēc kuras informatīvā kara panākumi viņam ļāva okupēt Krimu un Donbasu un vienīgā reakcija, kas bija, bija frau Ribentropp mēģinājums pierunāt Ukrainu legalizēt teritoriju atdošanu Krievijai. Skatoties uz pašreizējiem notikumiem, daudzi vēsturnieki atkal analizē Eiropas diplomātiju 1936. - 1939. gadā un izrādās, ka Asiņainais punduris iet soli pa solim fīrera pēdās, bet Eiropa no tā laika neko nav mācījusies. It īpaši informatīvā kara jomā. Sekoja Pasaules čempionāts futbolā un iebrukums Sīrijā. Un pēc tam Ķīnas olimpiāde kā lielākais pasaules notikums un iebrukums Ukrainā. Samaksa par sakāvi informatīvajā karā ir simtiem tūkstošu dzīvību, izpostītas pilsētas, miljoniem bēgļu un, visdrīzāk, drausmīgs Krievijas iedzīvotāju nākotnes liktenis. Ziemeļkorejas likteni nevienam negribas novēlēt, bet Baltkrievijas Tarakāna paziņojumi, ka bez atļaujas iedzīvotāji nevarēs pamest lauku reģionus, liecina, ka piepildīsies sliktākie scenāriji.

Kā jau teicu, ka Asiņainajam pundurim ir problēma novērtēt savas pozīcijas informatīvajā karā un tur viņš Ukrainā izgāzās pilnībā. Tomēr tas, ko redzam mēs un ko redz viņš, ir divas dažādas lietas un NATO sagrāve Viļņā Asiņaino punduri ļoti iedvesmoja, ko mēs redzam dažādās vietās un jomās.

Vai rietumi arī reizēm uzvar informatīvajā karā? Jā, turklāt diezgan veiksmīgi. Ne velti 2022. gada vidū parādījās informācija par to, ka līdzīgi iebrukuma plāni 2016. - 2018. gadā bija paredzēti tieši Baltijai. Tad NATO uzreiz aktivizēja savu klātbūtni Baltijā, atbalstu pauda Itālija, Francija, Spānija, Lielbritānija, notika plaša mēroga mācības katru reizi, kad Krievija plānoja savējās līdzīgi, kā 2021. gada beigās un 2022. gada sākumā pie Ukrainas robežas. Un nekas nenotika. Informatīvā kara uzvara izglāba Baltiju. 2021. gadā Ķīna aktivizēja savu darbību pie Taivānas un vairākas reizes demonstrēja, ka ir gatava uzbrukt. Atbildot Džo Baidens paziņoja, ka ASV aizstāvēs Taivānu vienmēr, savukārt presē noplūda informācija, ka notikušas karadarbības datorsimulācijas, kuru laikā novērstas ASV kara flotes vājās vietas un lielākajā daļā simulāciju ASV pārliecinoši uzvarējuši. Tagad Ķīna runā, ka Taivānu varētu pievienot 2035. gadā.

Vēl viens iemesls, kāpēc nevaru ciest Zeļenska valdību, ir viņa izgāšanās informatīvajā karā. Izrādīties viņš māk, bet realitāte prasīja ko citu. Kad prezidents bija Petro Porošenko, viņš brauca uz Turciju pēc bairaktariem, izmēģināja raķetes «Poseidons», trenēja armiju pie Donbasa, pamazām metru pa metram atgūstot teritoriju. Zeļenskis visiem stāstīja, ka viņš tiksies ar Asiņaino punduri un kaut ko sarunās, raķešu vietā iepirka mašīnas, kas raķetes kaut kad vedīs un palielināto aizsardzības budžetu tērēja nevis munīcijas ražošanas attīstībai, bet gan infrastruktūrai. Vārdu sakot - visur, kur varēja dabūt "otkatu". Skaidrs, ka Asiņainais punduris Zeļenska sejā saskatīja upuri, nevis cīnītāju, kā Porošenko gadījumā. Zeļenskis mācēja atspēlēties kara pirmajās dienās, bet kopumā viņa darbību informatīvajā karā jāvērtē kā smagu izgāšanos.

Pašreiz informatīvajā karā uzvar Polija. Asiņainais punduris kopā ar Tarakānu stāsta, ka Vāgnerieši uzbruks Polijai un Polija paziņo, ka iepirks militāro tehniku simtiem miljardu dolāru apjomā un izvirza pie robežas karaspēku. Mācās arī ASV – Klaipēdas ostā uzreiz ierodas ASV iznīcinātājs ar potenciāli 90 Tomahawk raķetēm uz klāja. Tāda pati retorika katru reizi, kad Asiņainais punduris runā par kodolieročiem – ASV uzreiz rīko mācības atomzemūdenēm, kuras potenciāli kaut kur ap Krieviju braukā ar kodollādiņu arsenālu.

Ja ir vēlēšanās, tad informatīvajā karā var uzvarēt gan mazākās kaujās Latvijā, gan pasaulē, gan pat uzvarēt lielas cīņas. Tas nav lēti, tas nav vienkārši, bet tas ir daudz efektīvāk, nekā kaut ko klusi nomurmulēt un cerēt, ka tirāni to ņems vērā. Diemžēl tur tā domāšana ir cita. Kā skaidro situāciju ar graudu eksportu no Ukrainas. Āfrikas valstīs šajā situācijā pieaug Asiņainā pundura popularitāte, jo viņi redz, ka Krievija ignorē pat ANO, tātad Asiņainajam pundurim ir spēks un teikšana. Attiecīgi šīs valstis nostājas Asiņainā pundura, nevis Ukrainas un NATO pusē. Ja NATO nodrošinātu konvoju un eksports turpinātos, tad efekts būtu pretējs. Informatīvajā karā ikdienas loģika nestrādā, bet katrs panākums, arī pat vietējā Latvijas mērogā, var ietaupīt vai nu milzīgas naudas summas, vai cilvēku dzīvības.  

Attēls - ekrānšāviņš no ziņu aģentūras WION youtube.com kanāla. Pasaule tik ilgi ticēja informācijas kara rezultātā radītajam iespaidam par Putinu Lielo, ka vēl aizvien viņu pārvērtē un nespēj pieņemt, ka Krievijā pie varas ir garīgi vājspējīgs Asiņainais punduris.