Cik labs ir sociālisms?
Šovakar būs divi pagari teksti. Ja nu kāds vēlas palasīt, vajadzēs nedaudz pacietību. Pirmais par sociālismu. Parādījās internetā Polijas IKP salīdzinājums ar Zviedrijas IKP un vesela kaudze apvainojās, ka neesot pareizi un ka sociālisms tomēr ir labāks. Nu, paskatīsimies, cik labāks.
Kašķītis ir ap šo bildīti. Sociālistiem radās pēkšņa pāpīte, kad viņi ieraudzīja, ka par sociālisma pasaules pieminekli kāds pasmējies. Nu kā tā var!!!
Uzreiz vesela kaudze uzrāva purniņus gaisā un pasludināja, ka viss ir nepareizi. Pirmais arguments – Polijā esot vairāk cilvēku, tāpēc IKP var augt augstāk. Atstāsim šo argumentu Krievijai, kur vidējā alga inflācijas ciparos kopš 2010. gada samazinās, nevis palielinās, lai arī cilvēku it kā tur ļoti daudz. Bet paskatīsimies uz to no dzimstības līknēm. Ja jau iedzīvotāji ir noteicošais faktors, tad vajadzēja būt otrādi. Zviedrijā pieaug dzimstība, bet Polijā krītas, kur vēl blakus jāņem fakts, ka pēc neatkarības atgūšanas miljoniem poļu izbrauca uz Eiropu un citām valstīm. Pēc cilvēku kritērija Polijas IKP vajadzēja būt lēnākam pieaugumam, nekā Zviedrijai.
Skaidrs, ka viens no faktoriem ir tas, ka Eiropas Savienības valstis bija lieli donori Polijai. Šo arī izmanto kā argumenti. Ir tikai viens moments ...
Tikai viens moments – mēs diezgan labi zinām, kādi noteikumi ir Eiropas Savienības fondu investīcijām – pamatā ir nosacījumi biznesa attīstībai. Acīmredzot Polija spēja piedāvāt vislabākos nosacījumus biznesa attīstībai savā zemē. Un vai tā varētu būt, ka viens no nosacījumiem, kas tam palīdz, ir salīdzinoši neliels peļņas nodoklis savā zemē – 19%. Kamēr Zviedrijā vienu brīdi bija pat 60%!?
Ir vēl divi grafiki, kas diezgan jūtami demonstrē starpību starp sociālismu un kapitālismu šajā gadījumā. Pirmais ir bezdarba līmenis un otrais ir IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju. Lai veicas sociālisma aizstāvjiem.
Tomēr sociķu fani
izraka vēl vienu argumentu. Pasaules kartē paņēma lielākos
nodokļus (Turklāt pēc klasiskā varianta, kur vērtē attiecību pret IKP. Par šī salīdzinājuma efektivitāti jau runājām). un pasniedza to kā labklājības rādītāju. Man būs jūs
nedaudz jāapbēdina – turpat blakus ir demokrātijas indeksa
karte. Varbūt tomēr pamata iemesls ir demokrātija un tirgus ekonomika, nevis vēlme
aplaupīt tautu?
Un jā – visiem sociālisma faniem varu pateikt, ka 2025. gadā peļņas nodoklis Zviedrijā ir 20,6 procenti. Cik saprotu no mana kritiķa – nav ilgi jāgaida, kad Zviedrija atstās bagāto valstu nometni. Manuprāt gan tas notiks citu iemeslu dēļ, bet lai nu paliek.
Stāstu diemžēl ar šo beigt neizdosies. Parādījās mums diskusija par to, ka Baltijas valstis šajā jomā ir veiksmīgākas par Poliju. Īpaši Latvija. Lai nu tā būtu. Bet vienu no argumentiem man piedāvāja dažādus grafikus no Jāņa Hermaņa twitter.com profila - @jhermanis. Bet pastudēt pašus grafikus gan neviens īpaši negribēja. Pamatdoma bija tāda – es saku, ka Latvijas problēma ir augstākie nodokļi Baltijā, man iedod šo grafiku un saka, ka tā nav. Paskatīsimies tad nu, kā tad ir.
Pirmais grafiks ir iemesls, kāpēc es vienmēr uzskatu, ka nosaukt iekasēto nodokļu attiecību pret IKP par nodokļu slogu ir ļoti stulbi. Paņemam sesto grafiku un ko mēs tur redzam – mums Latvijā ir lielākais iedzīvotāju nodokļu slogs Baltijas valstīs, bet no ienākuma mazākā attiecība Baltijā. Tad kurā brīdī mēs varam pateikt, ka tas pirmais grafiks attēlo reālo situāciju?
Lielāki nodokļi nenozīmē lielākus ienākumus. Īpaši ilgtermiņā. Un tieši tāpēc Latvija zaudē uz pārējo Baltijas valstu fona, ka mums visu laiku ir lielāki nodokļi dažādās jomās, kas skar iedzīvotāju ienākumus un uzņēmēju maksājumus, kā rezultātā uzņēmēji izvēlas maksāt nodokļus kaimiņu valstīs. Kādā veidā to var pasniegt kā panākumu, es nesaprotu. Bet man pateica, lai es tik skatoties grafiku. Nu, apskatījos. Kaut kā nevienam labāk nepalika.
Noslēgumā saite uz rakstu angļu valodā, kur ir labs grafiks, kas attēlo, kā mainās nodokļu ieņēmumi, ja nodokļus palielina. Peļņas nodokļa pieaugums tur nekādi būtiski nepalīdz, drīzāk otrādi, līdz kam tagad nonāca arī Zviedrija. Laikam jau labāk vēlāk, nekā nekad.
Kurā gadījumā augsti nodokļi ir attaisnojami? Ja tie nokļūst atpakaļ sabiedrībā. Ja par tiem uztur izglītību, zinātni, cilvēkus ar zemākiem ienākumiem, kas to visu atgriež atpakaļ tirgū un naudas plūsma turpinās. Nevis ja 500 miljonus valsts noraksta savas uzņēmumam.
Bagātie naudu nodzer?
Kā teica viens mans kritiķis: «No mazākiem peļņas nodokļiem neviens neko neieguva, tikai jaunas jahtas un ēkas lielajiem menedžeriem.» Nu, ja man ir jāizvēlas, kas ir labāk, ja uzņēmējs uzceļ sev kaut kur Latvijā hauzi par 500 miljoniem vai mēs to naudu kaut kam vienkārši norakstām, negūstot valstij ienākumu, tad jau labāk hauzīte. Bet visiem kritiķiem es ieteiktu parunāties ar tiem bagātajiem cilvēkiem, kurus jūs pazīstat un paprasīt, kur viņi naudu liek. Oi, ir aizdomas, ka galīgi ne jahtās, pavisam nemaz.
Kāda ir stāsta morāle? Ja valstī ir normāla demokrātija un nodokļi atgriežas sabiedrībā, nevis tiek tērēti karam Ukrainā, HAMAS atbalstam, islāma invāzijai vai Asiņainā pundura apsardzei, tad nav tik liela nozīmē, vai iedzīvotāju ienākumu nodokļi ir ļoti lieli, vidēji vai mazi. Valsts spēs efektīvi darboties atkarībā no funkcijām, ko tā uzņemas. Ko pierādīja Ķīna periodā, kad valsts iekšienē darbojās brīvais tirgus – pat ar zemiem nodokļiem izdevās paaugstināt iedzīvotāju ienākumus un dzīves līmeni. Pat neskatoties uz to, ka valdība pati nemaz tik ļoti nealka dalīties ar tautu. Bet, ja valstī trūkst kontroles pār ienākumiem un budžetu, tad ir Venecuēla, Lībija, Kongo, Kuba utt. Mēģinājums aizstāvēt Zviedriju kaut vai tāpēc ir neveiksmīgs, ka valsts pati pagaidām mēģina ne tik agresīvi īstenot «lielā sociālisma» politiku – kamēr citi viņus slavē par aizraušanos ar sociālismu, tur tomēr saprot, ka neiet tā, kā vajadzētu. Mēģinājumi vienkārši celt nodokļus ar domu, ka tūlīt visiem būs labāk, bet bez skaidrības, kāda būs atdeve sabiedrībai, neko nedod. Aizbiedēt no savas valsts uzņēmējus un iedzīvotājus nav grūti, kā to izdarīja Latvija, pēc mana kritiķa teiktā, ar mazāko nodokļu attiecību pret IKP, bet atgriezt var jau būt problemātiski. Tāpēc Zviedrijas piemērs nav labs, bet Polijas ir labs.
Ir veiksmīgas ekonomikas un politikas likumi
Stāsta morāle ir vienkārša – ir ekonomikas un politikas likumi, kas strādā. Brīvais tirgus un demokrātija nodrošina gan uzņēmējdarbības attīstību, gan ienākumu izlīdzināšanu un iespējas izaugsmei. Sociālisms ir labs ar mēru un tam nav tiešās saistības ar nodokļu ieņēmumu attiecību pret IKP.