Cilvēces īpašā spēja ir radīt jaunas pasaules jeb Vjačeslava Širjajeva analīze

Līdzīgu viedokli par pasaules attīstību paužu ne tikai es, bet arī citi domātāji, kas izprot, kā strādā ekonomika. Šodien apskatīsim Krievijas ekonomista Vjačeslava Širjajeva teikto. Protams, ka viņš ir tā sauktais «ārzemju aģents».

Savā youtube.com runā «Filozofa Slavoja Žižeka visvairāk apspriestā runa: mana analīze. Ieskats nākotnē. Putins - ļaunums? Un Tramps?» viņš pievērš uzmanību slāvisma un komunisma filozofam Slavojam Žižekam un viņa runai konferencē «Eiropa 2057».

Žižekam daudz nepieskarsimies. Ideja par to, ka vēsture ved nevis uz progresu, bet gan strupceļu, katastrofu. 

Pilnīgam idiotam vienmēr var atgādināt, ka vēsture nekur neved – viss ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem. 

Žižeks ir pārliecināts, ka komunisms ir vienīgā izeja, lai arī mēs visi, kas lasa manus rakstus, atceras, ka jau Kārlis Markss pierādīja, ka brīvo tirgu var tikai ierobežot. Bet ne uzvarēt. Širjajevs arī pieskaras tēmai par to, kā veicas, kad vienīgais un pareizais vadonis vada valsts ekonomiku, kā piemēru atzīmējot Krieviju. Kur viņam saka, ka Krievija ir sliktā stāvoklī, jo tur ir brīvais tirgus, bet Širjajevs reāli atzīmē – Krieviju izmanto vara kā resursu, no kura vara var mēģināt izspiest pēc iespējas vairāk, tai skaitā prasti aplaupot. Un atzīmē, ka Ķīna savulaik uzplauka ne komunisma dēļ, bet gan tāpēc, ka vadība reāli atcēla komunisma principus, atļāva darboties tirgus ekonomikai un ieplūst ārvalstu kapitālam.

Attiecībā uz Trampu Širjajevs norāda, ka kļūdains ir viedoklis, ka Tramps ir kādas jaunas politikas sākums. 

Tramps ir līdzšinējās politikas sekas un es šeit pilnīgi piekrītu. 

Viņš norāda, ka Tramps ir kā stopkrāns, lai neīstenotu Žižeka vēlmes – progresa apstāšanos, imigrantu ieplūšanu un komunismu. Širjajeva problēma ir tā, ka viņš vēl aizvien jaucas politiskajos jēdzienos. Gan Žižeks, gan Tramps ir konservatīvie. Žižeks ir konservatīvs ekonomikas un tehnoloģiju jomā. Tas nav nekas jauns. Ideja par to, ka vajag atgriezties pie tā, kas bija, pie dabas, saules un ūdens, nav nekāda jaunā. Tramps ir konservatīvs politiskajā jomā – viņš vēlas saglabāt esošo politisko un sociālo sistēmu. Abi vēlas neņemt vērā absolūti lielākās daļas iedzīvotāju viedokli un tas vienmēr noved pie tirānijas.

Abiem ir zināmas problēmas vēstures procesu izpratnē, bet Širjajevs ir reālāks. Žižeks uzskata, ka 20. gadsimta vājprātus īstenoja ideoloģijas, kas nebija dzīvotspējīgas. Realitātē jebkuras ideoloģijas iespējas īsteno tas, kā šī ideoloģija spēj darboties sabiedrībā un tāpēc ideja par labklājības dalīšanos republikās ir diezgan efektīva. Visu vājprātu pamatā jau no vissenākajiem laikiem ir absolūtas varas koncentrācija viena idiota rokās, kuru sabiedrība uzskata par gaišo vadoni, kas vedīs uz gaišo tāli.

Kopumā Širjajevam ir pilnīga taisnība, novērtējot gan progresa lomu, gan arī brīvā tirgus lomu. 

Širjajevs reizē norāda, ka mūsdienu pasaulē radikālais pasākums ir domāšana. 

Spēja domāt, saprast un analizēt procesus pasaulē bieži vien ir tabu tēma. Sabiedrība domātājus neatbalsta, it īpaši tāpēc, ka visbiežāk nesaprot. Lielu lomu ieņem tā dēvētie «ietekmes līderi», kur laba kosmētikas meistare, kam ir miljoni sekotāju sociālajos tīklos, ir ietekmīgāka par domātāju, jo pēdējo, lai saprastu, arī pašam vajag domāt. Viņš tieši norāda, ka šajā situācijā sabiedrībā samazinās zinātnisko faktu nozīme, jo vienmēr kāds klikšķu vācējs uzrakstīs pavisam kaut ko citu.

Kļūda analīzē Širjajevam ir attiecībā pret Eiropu. Viņš vērtē, ka pašreizējā politika bremzē Eiropas attīstību. Viņš salīdzina Eiropas Savienību ar ASV un Ķīnu un norāda, ka Eiropa bremzē un viņš vērtē, ka pamatā ir Eiropas valstu politika. Ja runājam par pēdējiem gadiem, tad būtu jāpiekrīt, ka iebraucēju apjoms sāk bremzēt Eiropu, bet pašā būtībā Eiropa nav mainījusies. 18. - 20. gadsimta uzrāviens Eiropā nebija uzrāviens. Un par šo vienā rindkopā parunāsim vairāk.

Youtube.com kanālā «Varus PrimaRenatus» publicēts video «Romiešu dzelzs pret viduslaiku dzelzi. Atpalika līdz 16. gadsimtam? Mīta atmaskošana». Daudzi vēsturnieki norāda, ka ne viena vien tehnoloģija nonāca līdz antīkajām valstīm no ziemeļu «barbariem» - šajā gadījumā domāti Centrālās un Austrumeiropas dienvidu reģioni. Publicētajā video vēsturnieks, kurš ir ļoti dziļi šajā tēmā un viņa video ļauj paskatīties uz senās Romas vēsturi reāli, nevis no pasakām, norāda, ka viduslaiku Eiropā amata meistari bija brīvāki, nekā antīkajās valstīs. 

Tas ļāva viņiem eksperimentēt un atklāt jaunas tehnoloģijas.

Tālākais jau ir mans viedoklis. Kristietība samazināja agresiju sabiedrībā un ļāva izveidoties pilsētām un kopienām, kas ilgstoši dzīvoja miera stāvoklī un spēja veikt pētījumus. Labākais piemērs ir Holandes un Beļģijas iedzīvotāji. Radās ģildes, kurās noteiktas prasmes attīstīja fantastiskā līmenī, kāda līdz tam vēsturē nekur nebija. Renesanse bija loģisks attīstības posms, kuram sekoja manufaktūras, rūpnīcas. Procesu attīstībai palīdzēja valstu apvienošana, kas deva lielāku tirgu, bet absolūtā monarhija vienmēr nonāk pretrunā ar sabiedrības attīstību un to mēs arī no 18. gadsimta beigām novērojām Eiropā, līdz tas pamazām noveda līdz republikām.

Kā redziet, mēs runājam par attīstību vairāk nekā tūkstoš gadu garumā. Eiropai nekad nav bijusi ātra attīstība. Vienkārši apkārtējā pasaulē valdīja vienīgie un pareizie vadoņi un uz to fona Eiropa piedzīvoja reālu sprādzienu. Koloniālisms no vienas puses varēja izskatīties kā teritoriju izlaupīšana, bet, ņemot vērā to, ko parasti izdarīja, piemēram, Krievija, ar iekarotajām teritorijām, tad tā ir nepareiza teorija. Savukārt 20. gadsimtā pasaules sistēmā ienāca pirmā reālā teritorija ar brīvā tirgus ekonomiku, kur atlika tikai kaut cik ierobežot monopolus – tā bija ASV. Un 21. gadsimta sākumā vēl viena tāda valsts pierādīja brīvā tirgus spēku – Ķīna. Uz brīvā tirgus fona Eiropas valstis ar savu sociālo domāšanu un konservatīvismu vienkārši nespēja konkurēt pasaulē. Tāda ir realitāte.

Ja kāds vēlas saskatīt Širjajeva teiktajā nākotnes idejas, tad nebūs. Viņš uzskata, ka mēs pašlaik ejam pareizo ceļu, jo viņš to vērtē tīri no ekonomiskā viedokļa, kur viņam ir taisnība. Širjajevs ignorē islāmu, kas pavisam drīz saraus Eiropu gabalos un apstādinās viņa idejas. Es viņam to pārmest nevaru – to neviens negrib sagaidīt.

Un tam, ko Širjajevs saka beigās, pilnīgi piekrītu: «Paši skaistākie ziedi uzplaukst caur brīvām vēlēšanām, caur to, kad cilvēki vēlas turpināt to politiku, kas viņiem iepatikusies. Visām idejām ir jābūt vienādai pieejai cilvēkiem. Tālāk jādomā, kā īstenot idejas. Mēs ejam vienīgajā iespējamajā mūsu civilizācija attīstības virzienā – cilvēces spējā radīt jaunas pasaules. 

Cilvēki iet tur, kur ir plānots pēc lielā plāna,» saka V. Širjajevs.