Covid – 19 grauj ES pamatus

# Katrs no smējējiem var būt 101 un nākamais, kuram nav nedz gultas vietas, nedz aprīkojuma slimnīcai, lai glābtu dzīvību.

Brīdī, kad no Ķīnas sāka pienākt ziņas par jauno koronavīrusu, radās virkne pārdomu, kuras diemžēl arī tagad, pēc diviem mēnešiem, nav mainījušās. Šīs pārdomas skāra Eiropas Savienības un arī Latvijas valsts vadību un diemžēl viss notika tieši tā, kā paredzēja mans nepatīkamākais scenārijs.

Savas domas tobrīd nepublicēju un varbūt arī labi, ka tā, jo Veselības ministre Ilze Viņķele februāra mēnesī draudēja ziņot policijai par ziņām, kuras viņa uzskatītu par viltus ziņām un nekādu kritēriju tam, kas būtu viltus ziņas, jau nebija. Pieļauju, ka arī nekā citādi manas pārdomas tobrīd nosaukt nevarēja. Vienīgais, ar ko atšķīros no citiem - jau februāra sākumā ģimenē bijām gatavi strādāt un mācīties izolācijā un iepirkām kartupeļus un citus dārzeņus vismaz uz trim mēnešiem. Diemžēl tobrīd informācija par jauno Covid - 19 vīrusu bija nepilnīga un man likās, ka ar to pietiks, lai šo krīzi pārlaistu un neizslimotu. Diemžēl gan Eiropas Savienības, gan Latvijas valdība izdarīja visu, lai mēs no tā neizbēgtu.

Lai saprastu, kāpēc tieši tā, atgriezīsimies nedaudz pagātnē un atcerēsimies, kāda bija sākuma informācija. Nevienu brīdi neesmu varējis saprast tekstus, ka tas vienkārši jāizslimo, ka mirs tāpat maz. Nav nozīmes, ar ko šo saslimšanu salīdzina, bet tās vienalga ir papildus nāves citām slimībām un nedomāju, ka kādam to vajag. Un sākumā informācija bija tāda, ka saslimšana ir diezgan nāvējoša, inkubācijas periods - divas nedēļas un šajā laika periodā ne viens vien no ķīniešiem ir paspējis izbraukāt apkārt pa pasauli.

Šajā brīdī parādījās pilnīga Eiropas Savienības vadības un reizē arī Latvijas valdības nespēja izvērtēt situāciju. Var jau domāt visu ko, bet ņemiet vērā, ka tas ir reāli pilnīgi jauns vīruss, par kura blaknēm, iespējamo izplatības veidu un visu pārējo nekas praktiski nav zināms. Uzskatu, ka arī ANO un citas starptautiskās organizācijas nostrādāja ļoti slikti - pirmais un galvenais uzdevums uzreiz bija maksimāli izpētīt visu, kas ar vīrusu saistīts, bet tā vietā reālās vīrusa izpausmes nonāca pie cilvēkiem gandrīz pa pilītēm. Man nav žēl, ka kādam bija visa informācija, bet reāli izskatījās, ka arī valstu valdības vadījās no kaut kādas ļoti apgraizītas versijas, jo ko bija vērti apgalvojumi, kas izskan dažās valstīs vēl aizvien, ka tā ir tikai sava veida gripa un jāļauj pārdzīvot.

Šajā brīdī Eiropas Savienībai bija jāīsteno stingrs protokols visām ES valstīm viena iemesla dēļ - mums ir atvērtas robežas. Vienīgais variants, kā saglabāt atvērtas robežas, bija uzreiz slēgt ārējās ES robežas un izveidot speciālas karantīnas zonas, kurās uzturēties atbraucējiem no vīrusa skartajām zemēm. Galvenais faktors, kāpēc to neizdarīja, ir vienkāršs - bailes par ekonomiku. Nezinu, vai tagad kāds jūtas labāk? Ja ES tā būtu rīkojusies, tad vismaz sistēmas iekšpusē viss darbotos, kā līdz šim. Tomēr nenotika pilnīgi nekas. Neoficiāla informācija liecina, ka bija piecas sapulces par šo tēmu, bet darbība nesekoja un ne velti Itālijas iedzīvotāji uzskata, ka ES viņus pameta.

Tieši to pašu izdarīja arī Latvijā. Ja būtu laicīgi slēgtas robežas, tad vismaz paši savas valsts iekšpusē varētu normāli dzīvot.

Tagad ir zināms, ka inkubācijas periods var būt gandrīz mēnesis, ka daudzi izslimo bez slimības pazīmēm, bet tai pat laikā ir slimības pārnēsātāji un turklāt pastāv iespēja, ka slimība pēc pazušanas var vienkārši atgriezties. Pie šādiem nosacījumiem masveida izslimošanu ar Covid - 19 praktiski apturēt vairs nevar, var samazināt tikai saslimšanas ātrumu un šajā gadījumā valdība 13. martā rīkojās pareizi, ieviešot valstī karantīnu. Ja kādam liekas, ka tas nav nopietni, atgādināšu - jau februārī valdība informēja, ka reāli ir simts gultas vietas epidēmijā cietušajiem. Katrs no tiem, kas par to pasmejas, var būt tas 101 un nākamais, kuram vienkārši nav nedz gultas vietas, nedz aprīkojuma slimnīcai, lai glābtu dzīvību.

Nākotnes scenārijs visdrīzāk iekļaus karantīnas paildzināšanu. Ar periodiem, kad to noņems un atjaunos, kad atkal saslimšana uzliesmos, tikai tad veselības sistēma tam varētu būt gatavāka. Kamēr būs vakcīna. Tā visdrīzāk nebūs ātri, jo vakcīna patiesībā ir ļoti riskants pasākums - radīt produktu, kas situācija pasliktina, nevis uzlabo - tā nemaz nav tik maza iespējamība. Te ir visi faktori - gan iespējamība, ka vakcīna tieši rada saslimšanu, gan variants, ka īsti no vakcīnas jēgas nav un tāpat cilvēki slimo. Arī pēc kvalitatīva produkta radīšanas ilgu laiku turpināsies saslimšanas, jo pat vakcīna nav pilnīgs glābiņš - apmēram viens līdz divi procenti vakcinēto pēc tam vienalga izslimo ar šo slimību.

Tomēr es vairāk vēlētos pieskarties tēmai, kas ir pati sāpīgākā tieši mums - Covid - 19 parādīja, ka ES vadība ir ļoti vāja, lēna un nespējīga uz nepieciešamajiem lēmumiem krīzes situācijā. Ņemot vērā, ka viena no galvenajām savienības idejām ir Šengenas zona - brīva pārvietošanās, tas ir ļoti svarīgi. Būtībā šogad ES vadība ar savu bezdarbību atvēra ceļu pie mums nezināmam vīrusam. Kas visdrīzāk nozīmēs tūkstošiem mirušo un jau tagad nozīmē ļoti lielas ekonomiskās problēmas visām ES valstīm. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā tālajos Austrumos regulāri uzplaiksnī dažādas epidēmijas, varam nonākt līdz situācijai, ka parādās arī kas bīstamāks par Covid - 19 un tad atkal izrādīsies, ka ES patiesībā nav ne vienotas politikas, nedz darbības plāna. To savulaik jau pierādīja bēgļu krīze. Interesanti, ka šī situācija ir līdzīga ar bēgļu krīzi - brīdi, kad bija skaidrs, ka šī iebraucēju lavīna ir kaitīga ES, pierobežas valstis spieda speciāli bēgļus uzņemt. Arī tagad no ES vadības puses nāk savāda informācija, kuras mērķis ir panākt, lai šajā jau tā trauksmainajā laikā valstis uzturētu atvērtas robežas Eiropas Savienības ietvaros. Var jau būt, ka tam visam apakšā ir kaut kāda dziļāka jēga un ideja, bet to iedzīvotājiem nedz skaidro, nedz pastāsta un beigās esam tur, kur esam.

Covid - 19 ļoti labi parādīja pašreizējās ES vājumu. Tā ir tikai pirmā bezdelīga - ja situācija atkārtosies, ES var ļoti spēcīgi mainīties, vai pat sabrukt līdz atsevišķu valstu savienībai, kas saglabā savā starpā līgumus un kontrolējošās institūcijas. Turklāt jānorāda, ka zināma vaina jāuzņemas ES vadošajām valstīm, kas ES pārvaldošās institūcijas - Eiropas Komisijas - vadībā regulāri izvirza personas, kas neizceļas nedz ar izlēmīgumu, nedz spēju komunicēt ar iesaistītajām valstīm, nedz arī lēmumiem, kas būtu noderīgi visiem. Ir sajūta, ka EK rosinātais un vadītais parasti ir tik tālejošs un teorētiski ilgtspējīgs, ka tā īsti viņiem sliktu pārvaldību pārmest nevar, jo tam visam kaut kad nākotnē būtu jānostrādā par labu. Tomēr Covid - 19 gadījumā un nākamo epidēmiju gadījumā tur nebūs nekāda nākotne - tas viss ir jānostrādā ātri, efektīvi un pārliecinoši tagad un uzreiz.Jaunā bēgļu krīze pie Grieķijas robežām rāda, ka ES vadība ir spējīga tomēr izdarīt kaut kādus secinājumus, pat ja problēmas attīstību pati ir veicinājusi. Redzēs, ko rādīs laiks attiecībā uz epidēmijām. Tur nepietiks ar atļauju Grieķijai turēt bēgļus pie robežas un pašiem ar smaidu nolūkoties uz šo situāciju. Ja būs vēlme saglabāt ES kā teritoriālu veidojumu, būs jālemj par ļoti stingriem protokoliem nākamās epidēmijas gaidās.

Attēls no https://irelandeconomicsliamb.weebly.com/joining-the-european-union.html