Davidsona sapnis par skolu likvidāciju
Izrādās, ka bieži izrunāto tēmu par to, cik jēdzīga ir mazo skolu slēgšana un kā šis process atrisinās «visas problēmas», nemaz neesmu uzrakstījis. Nu tad vajadzēs tagad, jo apsolīju Gundaram Davidsonam @gdavidsons, ka aprakstīšu, kur viņa sapnis par mazo skolu slēgšanu ved.
Vispirms jau – naudu sadala pa skolotāju slodzēm, nevis «pārdala par labu mazajām skolām». Ideja par šo «pārdali» ir absolūti idiotiska, bet par to, kāpēc IZM tā runā, es neiešu šoreiz rakstīt ievadā – to var izlasīt pie katra mana raksta par IZM un to es uzrakstīšu nobeigumā. Lai stāstu kopumā saprastu, paņemsim Bauskas novada skolēnu skaitu uz 2023. gada 1. septembri. Saite šeit – https://www.bauskasnovads.lv/lv/media/19278/download?attachment.
Pieņemsim, ka mēs jau šovasar, 2024. gada vasarā, likvidēsim četras mazākās skolas. Pieņemsim, ka uz katru klasi ir bijusi viena skolotāja slodze. Kopējais skolēnu skaits – apmēram 380, kas veidotu apmēram 15 klases lielajās skolās. Atņemot to skaitu no 36 slodzēm, esam ieguvuši 21 skolotāja slodzi. Liela nauda – tagad visi skolotāji novadā tā līksmos!!!
Pēc šī paša principa varam rēķināt, ka atlikušajās novada skolās ir apmēram 160 slodzes. Vispirms jau atgādinu, ka skolotājas slodzes pamatā ir noteiktā likme, kas nozīmē, ka ne visur pieaugs kaut kā atbilstoši likvidētajām slodzēm, bet pieņemsim, ka tiešām novadā skolotājiem algas pieaugs atbilstoši likvidētajām slodzēm. (P.S. Bauskas novadā jau ir likvidētas četras skolas un vairākas vidusskolu grupas – efekts netika novērots.) 21 slodze no 160 ir apmēram 13 procenti – tieši par tik mēs varam pacelt skolotāju algas. Urrā!!! Lielā nauda ir klāt. Davidsona kungs ir stāvus sajūsmā – beidzot skolotāji būs bagāti!
Un tagad – fokus, pokus!!! Problēma ir tā, ka pienāk 2025. gada vasara un mums atkal vajag «padarīt skolotājus bagātus!» Neies taču budžeta naudu tam paredzēt, vai ne? Laiks likvidēt kārtējās skolas. Vēl četras skolas, šoreiz 500 skolēnus pārcelsim uz lielajām skolām. Lielo skolu 160 slodzēm pievienosies vēl 20, bet atbrīvosies šoreiz 16 slodzes. Tas nozīmē, ka šoreiz pieaugums vispār būs pat mazāks par desmit procentiem. Bet būs. Sistēma strādā. Davidsona kungs ir atradis īsto veidu, kā paaugstināt skolotāju algas.
2026. gadā likvidējam vēl divas skolas. Gandrīz 500 skolēnu, tik slodžu skaits vēl mazāks, pieaugums vēl mazāks, bet sistēma taču strādā? Beidzot 2029. gadā viss ir noslēdzies – mums ir viena milzīga skola novadā ar gandrīz pieciem tūkstošiem skolnieku un sešu gadu laikā skolotāju atalgojums ir pieaudzis par apmēram 30 procentiem. Visi lauž krēslus stāvā sajūsmā. Jā, pēc tam beidzot valsts budžetam būs jāsāk domāt, kā paaugstināt skolotāju algas tālāk, jo likvidēt taču vairs nebūs ko un nebūs vairs vainīgo, ko tik vienkārši atrast, bet valsts budžets beidzot piecu gadu garumā varēja nedomāt par skolotāju algu pieaugumu.
Skaidrs, ka tas viss ir pilnīgas blēņas. Nemaz nerunājot par to, ka šāda projekta īstenošanai pašvaldībai būtu jāceļ būve tuvu simts miljonu eiro cenā, ko pati pašvaldība nevar pavilkt, kas prasītu milzīgu valsts finansējumu un rezultātā tas apēstu jebkuru ieguvumu no šī procesa. Pašvaldībai būtu jānodrošina ātri un labi ceļi uz visiem mazajiem ciemiem, kas vēl izmaksātu tuvu tiem pašiem simts miljoniem. Nepieminam arī to, ka jau tagad novada lielajās skolās ir maz vietas un jebkurā gadījumā būtu jādomā par jaunas skolas celšanu – vienā novada skolā jau ceļ piebūvi. Desmit miljonu cena jebkuru ieguvumu no skolu likvidēšanas novadam dzēsis uz gadiem divdesmit vismaz.
Un, visbeidzot, tas tā nestrādā. Bauskas novadā vairāku skolu likvidācija noveda nevis pie tā, ka skolēnu skaits centrālajās skolās palielinājās, bet gan samazinājās, turklāt ilgākā laika periodā. Konflikti ar vecākiem, slikta komunikācija un centrālo skolu augstprātīgs skatījums uz notiekošo noveda pie tā, ka daudzi skolēni devās mācīties uz citiem novadiem vai izvēlējās tālmācību. Un pēdējais tad beidzot varētu būt Davidsona ideālā skola – viens skolotājs tālmācībā var strādāt kaut ar trīs simtiem skolēnu. Un nevajag neko – ne ēku, ne ceļu būvi. Tikai viena problēma – slodzes samaksu nosaka IZM un diez vai tālmācības skolu vadība, kas uz to visu pelna, ļoti aizrausies ar pedagogu samaksas paaugstināšanu.
Kas šim visam stāstam ir pamatā? IZM vada personas, kam nav izpratnes par mācību proces un nav nekādas vēlmes tajā iedziļināties un tas sen nav noslēpums. Es par to publiski rakstīju un runāju jau pirms 20 gadiem, ka izglītības nozari vada ministrijas ierēdņi, kas nekad nav skolā strādājuši un kam galvenais ir bīdīt shēmas, kā pašiem naudu apgūt un viņus neinteresē, kas realitātē notiek skolās un kā izskatās viņu reformas. Ko šie nespējnieki spēj paveikt? Protams, ka vainot visus citus un tāpēc visās problēmās jau vairāk nekā divus gadu desmitus ir vainīgas mazās skolas, nevis nespējnieku bariņš, kam galvenais ir nauda, nauda, nauda ... Ne velti stāstu par šo glabāju savā pirmajā lapā – https://udoxpolitiskais1.webnode.lv/l/izm-latvijas-brivvalsts-pretigakie-legalie-reketieri/.
Skaidrs, ka ir jābūt kritērijiem par skolēnu skaitu, līdz kuram skolas var eksistēt, bet tas ir vienkārši diskusiju vērts jautājums, nevis mazās skolās ir vainīgas pie izglītības problēmām. Izglītības problēmas ir sen zināmas un galvenā problēma šajā stāstā ir pati IZM, kas absolūti neko nejēdz no tā, kādai jābūt mācību politikai, kā jāstrādā ar skolēniem un kā šim procesam vispār kopumā ir jāizskatās. Vienīgais, ko šajā diskusijā var pateikt – ja pie jums kāds ierodas un saka, ka pašreizējās izglītības problēmās ir vainīgas mazās skolas – dzeniet to idiotu ratā!
