Exel tabulas neprasme

Portālā lvportals.lv publicēta saruna ar Evitu Gošu, Latvijas Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāju. Kopumā tekstu varētu arī neskart, jo tā ir tukša formalitāte, bet nu ir pāris norādes, par kurām pieklājīgus vārdus grūti atrast.

Saite uz rakstu šeit: «Ēnu ekonomika sūta greizu signālu sabiedrībai».

Par to, no kurienes nākusi Evita Goša, var lasīt manā 2017. gada rakstā «Kustība «Par» ko?» Jau tobrīd bija skaidrs, ka neko labu šis grupējums Latvijai nenesīs, bet šī persona bija vienīgā no «Par» vadības saraksta, par ko radās sajūta, ka tur tiešām varētu būt kaut kas normāls politikā un, kā izskatās, pašlaik arī vienīgā kaut cik šādu sajūtu saglabājusi. Tiesa, cik daudz tajā visā prāta – tas ir uz lielas jautājuma zīmes.

1. Visos semināros, uzņēmējdarbības tikšanās reizēs, publikācijās, informatīvajās sanāksmēs, stāstot par reāliem piemēriem, problēmām un tamlīdzīgi, par to, kāpēc Latvijā neienāk investīcijas, kā pirmo, galveno un noteicošo faktoru visi min birokrātiju. Ko mums saka E. Goša? «... investīciju pieaugums nav tāds, kādu gribētu sagaidīt. Jāizdara ļoti daudz mājasdarbu, tostarp jāierobežo ēnu ekonomika.» Viss ir ļoti loģiski. Visi saka – birokrātija, birokrātija, birokrātija!!! Evita – ēnu ekonomika. Protams, pēc tam arī piebilst: «Tāpat jāmazina birokrātiskie šķēršļi.» Nu, paldies, ka vismaz.

2. Ļoti godīgs apskats: «Iepriekšējos plānos īsti nav bijis politiskās gribas tiešām būtiski ierobežot ēnu ekonomiku, pasākumi bijuši ļoti fragmentāri un ar nelielu ietekmi. Te ķeram frizierus, te dodamies uz autoservisiem. Bet ne jau šīs ir jomas, kas visbūtiskāk ietekmē ēnu ekonomikas apmēru.» Viss loģiski, vai ne? Domājiet, ka jaunajā sistēmā kaut kas mainīsies? Nē, vienkārši ierobežos algas skaidrā naudā un: «Ja cilvēks saņem ienākumus bankas kontā un vairākus mēnešus izņem tūkstošiem eiro skaidrā naudā, tad tas nozīmē, ka viņš, visticamāk, norēķināsies par kādiem remontdarbiem vai citiem pakalpojumiem, par kuriem būtu maksājami nodokļi.» Tagad vēros arī jūsu izdevumus.

3. Horizontālie pasākumi, universāli piemērojami ... utt. Ja kāds saprata, kas tas ir un ko ar to dara – ļoti labi.

4. «Ēnu ekonomika rada arī nepareizu priekšstatu par to, kam ir vajadzīga palīdzība.» Nevis valdība, kas netiek galā ar budžetu un piekāš visus, ko vien var, radot skaidru iespaidu, ka nodokļus nav vērts maksāt, bet gan ēnu ekonomika. Apgrieztā loģika.

5. Ēnu ekonomikas dēļ mūsu valstī investori neinteresējoties par būvniecību. Kā tad neinteresējas – Šlesers taču bīdīja «Waterfront». Tas viss noteikti publikai likās nepieņemami tikai ēnu ekonomikas dēļ, vai ne? Plus Latvijas būvniecības sektorā ir diezgan daudz uzņēmumu ar ārzemju kapitāla dalību. Ieskaitot pašas autores pārstāvēto. Un visbeidzot – Latvija ir ļoti mazs tirgus, lai te gribētu ienākt kāds investīciju milzis un labi, ka tā, jo pieredze liecina, ka šie lielie projekti agrāk vai vēlāk iesper valstij tā pa vienu vietu, ka ilgi nevar atjēgties. Vārdu sakot – bezjēga. Ne velti «Waterfront» visus biedē.

6. E. Gosa varot uzskaitīt problēmas: «... nekonsekvence tiesību aktu piemērošanā, neuzticēšanās likuma varai, nesodāmības apziņa tiem, kas rīkojas prettiesiski.» Atkal ēnu ekonomika vainīga pie valsts nespējas?

7. «2012. gadā vai 2015.–2017. gadā ēnu ekonomikas rādītāji bija labāki.» Aūu, 8. klases ekonomikas grāmata, ekonomikas cikli. Ekonomikas augšupejā cilvēki vairāk maksā nodokļus, lejupslīdē mazāk. Tas ir normāli. Tas vairāk liecina par pašreizējo ekonomisko situāciju, nevis par ēnu ekonomikas apkarošanas efektivitāti.

8. VID nosūtīja vēstuli 70 tūkstošiem cilvēku, ka viņi pašlaik pārāk nemākulīgi slēpj savus ēnu ekonomikas ienākumus. Citi nobijās un samaksāja kaut ko, citi ...

9. Vainīgos tagad būs viegli uzzināt: «Patlaban nekur nav apliecinājuma tam, ka deklarācijā uzrādītie ienākumi tiešām ir visi konkrētā cilvēka ienākumi. Iespējams, tie ir tikai 50% no reālajiem ienākumiem. Ja tiktu ieviesta vispārējā ienākumu deklarācija, tad iedzīvotājiem vajadzētu apliecināt, ka uzrādītie ienākumi ir vienīgie.» Un kur mēs visi iepriekš bijām?

10. Super sadarbība: «Pirms dažiem gadiem FICIL uzsvēra, ka cieša sadarbība starp valsts un privāto sektoru var palīdzēt novērst nodokļu nemaksāšanu. Vai tas ir noticis?» Atbilde: «Kopumā jā, formāti sadarbībai ir dažādi.» Bija iespēja šo vērot vienā seminārā. «Es esmu tādas un tādas kategorijas ierēdne, es atrodos rangā augstāk par jums, tāpēc klusējiet un klausieties, ko es saku.» Jā, tāda sadarbība. Man liekas, ka lieki teikt, ka tālāk par konkrētajām investīcijām vairs neviens nerunāja?

11. «Tāpat ēnu ekonomikā nodarbinātie nav aizsargāti?» Labs jautājums. Protams, ka mums ir valsts veselības pakalpojums, kuru var saņemt. Ir, kur paveicas, ir, kur pēc diviem mēnešiem, pusgada, gada, diviem. Kurš šajā sistēmā ir vairāk aizsargāts – tas, kurš samaksāja 200 eiro nodokļos un gaida divus gadus, jeb tas, kuram ir šie 200 eiro, lai var uzreiz samaksāt par pakalpojumu?

12. «... tie, kuriem tiek maksāta aplokšņu alga, kvalificējas kā maznodrošinātie un saņem palīdzību no valsts.» Nu, priekš tiem, kas saņem kaut cik normāli, tā palīdzība ir diezgan smieklīga, bet tas tomēr ir atsauce par to, kurš tad ir vairāk sociāli aizsargāts – nodokļu maksātājs vai nodokļu nemaksātājs?

Visbeidzot - «Negodīgas konkurences dēļ netiek piesaistītas jebkāda veida investīcijas, arī ārvalstu. Ja nozarē ir augsts ēnu ekonomikas līmenis, tad uzņēmumam, kas maksā visus nodokļus, konkurēt ir grūti.» Šeit ir taisnība, turklāt absolūta. Ir tikai viena problēmiņa ...

Un šī problēmiņa ir nevis ēnu ekonomika, bet gan «apkarotāji». Kad vairāk rakstīju par ekonomiku, ik pa brīdim vajadzēja pievienot rakstam datus no lursoft.lv vai citām datu bāzēm. Un te ir kuriozs. Pēc maniem rakstiem VID vai citas pārbaudošās organizācijas diezgan bieži apciemoja uzņēmējus. Turklāt parasti tos, kur bija skaidrs, ka ar nodokļu maksāšanu vairāk vai mazāk viss ir kārtībā. Toties tādus uzņēmumus, kurā uzrādījās 9 darbinieki, gandrīz miljona apgrozījums, savukārt IIN bija samaksāti 1000 eiro, sociālais nodoklis 500 eiro un PVN 12000 eiro, nezin kāpēc VID neapciemoja.

Nav nekādu problēma pēc visparastākajām, visiem publiski pieejamajām datu bāzēm atrast un piefiksēt nodokļu nemaksātājus. Un tie nav frizieri vai mazie autoservisi. Tā ir ļoti liela daļa uzņēmumu, kam apgrozījums ir no 500 tk līdz 10 miljoniem un vairāk. Pāris nosacījumu formulas exelī un ikviens ēnu ekonomikas «apkarotājs» uzreiz saņems pilnu sarakstu ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar nodokļu nemaksāšanu.

Tā vietā mums ir horizontālie pasākumi, vēstules tiem, kas nemāk vēl slēpt savus ienākumus, iedzīvotāju izdevumu kontrole, skaidras naudas ierobežojumi un nepārtrauktas blēņas par to, cik slikti mums ir aizsargāti tie, kas saņem naudu aploksnē.

Valsts aparāta nevēlēšanās kaut ko darīt ir absolūti galvenais iemesls, ka ēnu ekonomikā, ja pārmaiņas arī būs, tās būs ļoti lēnas un lielā mērā ne jau valsts darbības dēļ. Vienkārši cilvēkiem pieaugs ienākumi un arī apziņa, ka var vairāk samaksāt nodokļos. Tas arī viss.

Viss pārējais – tukšmuldēšana. Kā vienmēr.