Feministes pirms vēlēšanām pielien sievietēm
Izrādās, ka brīnumi arī notiek. Nezinu, cik tieši šeit ir mans ieguldījums, cik mani teksti, bet mūsu Latvijas feminisma ikona, sieviete, kura var un kurai valdīšanas laikā bija pilnīgi nospļauties uz visiem, kas apkārt, arī sākusi uztraukties par sievietēm.
Protams, ka neviena feministe nesāktu uztraukties par sievietēm, ja mums netuvotos vēlēšanas. Kam gan vajag bērnus un sievietes, ja var iztikt ar darbaspēku? Tomēr pamazām sabiedrības doma mainās un vismaz trīs partijas priekšvēlēšanu programmās runā par nopietni māmiņu atbalstu un vismaz divas partijas ir ierakstījušas soļus sieviešu atbalstam. Un te izrādās, ka pēdējā brīdī pamodās arī Evika Siliņa.
Ak jā - Evika un latviešu valoda, bet tas lai paliek. Skaidrs, ka vajadzētu nevis atjaunot netaisnību, bet gan to novērst, bet tāda nu mums ir bijusī premjere.
Latvijas valdība un arī pati Evika Siliņa īstenoja politiku, kas nodrošināja to, ka māmiņām ir mazāka pensija vecumdienās nekā sievietēm bez bērniem vai ar vienu bērnu. Un te pēkšņi arī Evika ar Vienotību pamodās un pamanīja, ka kaut kas tāds notiek.
Būs gan uzreiz jāapbēdina - tā ir kārtējā paņirgāšanās. Šajā gadījumā ir plānots novērst ļoti senu netaisnību. Latvijas valsts mīl atspēlēties pensiju jomā pret cilvēkiem, kas strādāja Krievijas okupācijas laikā un 90. gados un vienu šādu momentu tagad sola labot. Tas ir apmēram tas pats, kad Evikas valdība pacēla māmiņu pabalstus, bet tikai tām māmiņām, kas strādā. Pamatproblēmu Vienotība nerisina - tad jau būs jāpasaka, ka feminismam nav taisnība un bērni ir vajadzīgi, bet to taču izdarīt nevar.
Bet kopumā aina parāda to pašu, kas notiek Eiropā. Kur aizvien vairāk partijas sāk saprast, ka viņu iedzīvotāji nevēlas, lai islāma invāzija viņus iznīcina un šie iedzīvotāji balsos par partijām, kas ir pret islāmistiem. Un gan Zviedrija, gan Vācija sāk pieņemt kaut kādus noteikumus, lai cilvēki uzreiz visi tomēr nepārietu pie radikālajiem, kas ir gatavi ar islāmu cīnīties. Man gan liekas, ka viss ir jau sen par vēlu, bet tas tomēr uzrāda tendences.
Tāpat arī Latvijā. Ja iepriekšējās vēlēšanās sieviešu aizstāvība bija tikai "Nacionālajai apvienībai" programmā, tad tagad jau apmēram pusei partiju ir dažādas norādes uz to, ka sievietes ir jāatbalsta un divām partijām jau ir diezgan nopietnas demogrāfijas programmas iekļautas priekšvēlēšanu solījumos. Pamazām gan partijām, gan iedzīvotājiem nāk apjēga, ka sievietes ir jāatbalsta un bērni tomēr ir vajadzīgi, ka ar feministēm vien, kas ienīst bērnus, nepietiks.
Cik no tā ir mans ieguldījums, cik tas, ka cilvēkiem tomēr pamazām pamostās veselais saprāts, nezinu. Bet tas rada cerību, ka manis rakstītajam un teiktajam tomēr ir jēga un ka mūsu valsts pamazām, bet tomēr griezīsies pareizajā virzienā.