Gribi zināt patiesību? Paprasi idiotam! Tas taču tā strādā?
Tā nu sanāca, ka uzrakstīju savu apskatu kā atbildi pazīstamai personībai, kas savulaik aprēķinājusi Latvijas virtuālā pensiju kapitāla sabrukumu. Tālākā diskusija parādīja, ka tiešām ģeniāls cilvēks nezin kāpēc spēlējas smilšu kastē un ne visai saprot, par ko runā, bet nu parunāsim par to.
Piedodiet, teksts būs garš. Laicīgi brīdinu.
Lai apstrīdētu manis teikto šajā rakstā «Kā speciālisti pierādīja pensiju krahu», godātais speciālists palūdza tā kritiku absolūtam idiotam – mākslīgajam intelektam. Šeit saite uz analīzi. https://gemini.google.com/share/1ee4678de6b2
Ko mums pastāstīja idiots? Latvijas 1. pensiju līmenis nozīmē, ka tas ir ieraksts sistēmā, ko indeksē atbilstoši valsts algu fonda izmaiņām. Es savā rakstā to neesmu apšaubījis nevienu mirkli – tas ir sociāls maksājums, ko nosedz pašreiz strādājošie. Un te nu sākās arī pazīstamā kritiķa benefice. Bet par visu pēc kārtas.
Paprasīsim tam pašam «Gemini», vai pensijas ir sociālais maksājums?
«Jā, pensija ir uzskatāma par sociālo maksājumu,
taču precīzāk to definē kā sociālās apdrošināšanas pakalpojumu.»
Nu sauc tu to kā gribi, bet tas ir sociālais maksājums. Protams, ka var atšķirties mehānismi un sistēmas, kā to aprēķina un ir tikai labi, ka tas ir kaut kādā veidā piesaistīts pie ekonomiskajiem rādītājiem, jo cilvēki, kas panāk sev lielāku atalgojumu, jūtas arī vairāk novērtēti un vairāk vēlas maksāt nodokļus. Bet tas nemaina būtību – tas ir sociāls maksājums.
«Atkarībā no
situācijas, pensija var izpausties dažādi:
Vecuma pensija:
Galvenais ienākumu aizvietojums, sasniedzot noteiktu
vecumu.
Invaliditātes pensija: Maksājums personām, kuras
veselības stāvokļa dēļ nevar pilnvērtīgi strādāt.
Valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsts: Ja cilvēkam nav uzkrāts
pietiekams darba stāžs pensijas saņemšanai, viņam piešķir šo
maksājumu,
kas ir vistīrākā «sociālā pabalsta» forma.»
Vārdu sakot – Gemini nokritizēja dievs vien zina ko, bet «kritiķim» ar to pietika.
Ejam tālāk.
«Autors apgalvo, ka pensionāriem "novirza tikai 140 eiro no 1000 eiro algas".Fakts: Pensiju iemaksu likme kopā ir $20\%$. Pašlaik tiešām $14\%$ iet 1. līmenim (pašreizējiem pensionāriem) un $6\%$ 2. līmenim (tavam personīgajam uzkrājumam).Loģikas kļūda: Autors ignorē, ka tie $6\%$ joprojām ir tava pensija, tikai citā "kabatā". Turklāt VSAOI kopējā likme ($\approx 34\%$) sedz arī invaliditāti, slimības lapas, bezdarba pabalstus un vecāku pabalstus, ko autors kļūdaini pretstata pensijām 3. punktā.»
Tā nauda joprojām ir tava.
Tikai citā «kabatā».
Un šī brīža pensionāri to nesaņem, jo tā ir citā «kabatā». Nu tā gadījās.
Un te vēlreiz saprotam – VSAOI kopējā likme sedz ļoti daudz ko, bet no šiem 34 procentiem, ko no savas algas jūs maksājiet valstij, 6 procenti aiziet «citā kabatā». Bet neuztraucies – tā ir tava nauda!!!
Ejam tālāk.
«Cēloņsakarību ignorēšana. Autors brīnās, kāpēc VSAOI ieņēmumi aug, lai gan strādājošo skaits samazinās, un secina, ka "mūs čakarē".»
Es nebrīnos. Es norādu, ka tas tā ir un teksts «mūs čakarē» ir veltīts nevis kaut kādiem datiem, bet gan tam, kā investīciju fondu aizstāvji to pasniedz.
«Kļūda: Viņš pilnībā ignorē algu pieaugumu un ēnu ekonomikas apkarošanu. Pat ja strādājošo ir par $10\%$ mazāk, bet vidējā alga ir pieaugusi par $100\%$ (kā tas ir noticis pēdējo 15-20 gadu laikā), kopējie nodokļu ieņēmumi būtiski pieaugs.»
Labi. Kur šajā stāstā tieši ir mana kļūda?
«Tas nav sistēmas "brīnums", bet gan parasta ekonomiskā inflācija un produktivitātes pieaugums.Manipulācija ar salīdzinājumu (5. punkts)Rakstā salīdzināta 1. līmeņa indeksācija ar 2. līmeņa ienesīgumu.Konteksts: Latvijā pēdējos 20 gados algu fonds auga ļoti strauji (virs $7-10\%$ gadā), jo mēs "dzināmies pakaļ" Rietumiem. Tāpēc 1. līmeņa "virtuālā" izaugsme bieži vien apsteidza finanšu tirgus (2. līmeni).»
Vispār jau tieši to es uzrakstīju. Kur ir mana kļūda?
«Loģikas kļūda: Autors pieņem, ka algas Latvijā mūžīgi augs straujāk nekā pasaules ekonomika (Apple, Google, Microsoft akcijas, kurās investē 2. līmenis).»
Vispār jau nē. Es aprakstu scenārijus, kuros tieši tagad viss apstāsies un stāstu, ka tikai situācijā, kad visa ekonomiskā attīstība apstāsies, investīciju fondu ieguvumi pēc kādiem 15 – 25 gadiem varētu panākt pašreizējo, šī gada pensiju līmeni.
Varbūt MI bija viegli dzēris, kad viņam paprasīja un nesaprata, ko tur vaicā?
«Kad Latvijas ekonomika kļūs "nobriedusi", algu pieaugums palēnināsies līdz $2-3\%$, un tad 2. līmeņa investīcijas kļūs par galveno dzinējspēku.»
Kā lūdzu? Brīdī, kad apstāsies algu pieaugums un, cik es attiecīgi saprotu, arī attiecīgi ekonomika un investīciju tirgus, tieši akciju pieaugums kļūs par ekonomikas dzenošo spēku? Un pasakiet man vēl, ka MI nav idiots.
«Viltus dilemma (3. punkts)"Izvēle – dodam naudu māmiņām vai bankām."Kļūda: Šī ir klasiska loģikas kļūda. Valsts sociālais budžets nav "nulles summas spēle", kur nauda tiek atņemta vieniem, lai iedotu otriem kā sodu.»
Es atvainojos –
nauda iedota kā sods?
Vispirms – valsts sodīja pensionārus, atdodot viņu naudu bankām. Bet es saprotu, ka bankas saprata, ka tieši viņas soda, iedodot viņām pensionāru naudu. Redz, kā iznāca.
«2. līmeņa mērķis ir mazināt valsts budžeta slogu 2050. gadā, kad uz vienu strādājošo būs vēl vairāk pensionāru.»
Kā tieši mazinās budžeta slogu? Atkal atdodot kārtējos 6% procentus bankām? Man vienam liekas, ka te loģika kaut kur galīgi nestrādā?
«Rezumējums: Raksts ir populistisks. Tas pareizi norāda uz sāpīgu punktu (2. līmeņa fondu komisijas un reizēm zemo ienesīgumu pagātnē), taču izdara kļūdainus secinājumus, jo: Sauc 1. līmeņa grāmatvedības principus par "sabrukumu".Ignorē algu inflācijas ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem.Uzskata 2. līmeņa uzkrājumu par "atdošanu bankām", aizmirstot, ka tie ir mantojami, privāti līdzekļi, atšķirībā no 1. līmeņa "solījuma".»
Šeit pa punktiem. 1. līmeņa grāmatvedība tieši to parāda, ka nekāda ienesīguma tur nav. «Algu inflācija» - ko tikai neizdomāsi, lai pamurgotu. Mantojamie līdzekļi – tieši tas pierāda, ka tās nav pensijas. Pensijas ir sociāls maksājums. 2PL ir investīciju fondu shēma.
Lai situāciju padarītu vēl smieklīgāku, man piešķīra šādus datus – pensiju indeksācijas skaitļus un paziņoja, ka ar sarkano rāmi apvilktie dati pierādot pensiju sistēmas sabrukumu. «Piedāvāsi alternatīvu skaidrojumu, kāpēc 1PL koeficienti 2008-2015 stāv uz vietas?» tāds bija jautājums.
Problēma ir tā, ka Latvijas pensiju aprēķina sistēma ir tāda zināmā mērā neveiksmīga. Es pieļauju, ka tāda tā ir visur, bet būtība nemainās. Tajā brīdī, kad tu ļoti varonīgi paziņo, ka tā ir balstīta uz to, ko tu iemaksāji, sanāk sistēmu ļoti stipri sakropļot. Jo mēs atceramies – tas ir sociāls maksājums un tīri ekonomiskie principi ļoti nomet pensijas vērtību. Lai saprastu principus – pieņemsim, ka tava alga 50 gados darba bija stabilas 1000 vidējās algas naudiņas, no kurām tu centīgi maksāji VSAOI un cerēji uz labu pensiju. Kā mana māmiņa. Viņai tik daudz gan nebija, bet valsts viņai solīja ļoti labu pensiju. Tad tu aizej pensijā, atnāk krīze, inflācija, vidējā alga 200 000 naudiņas. Ja mēs turamies pie kritiķa tīri ekonomiskā pamatojuma, kur turklāt esam visu laiku centīgi maksājuši 2PL, pensija šajā situācijā ir 500 naudiņas. Ja neindekstē pēc sociālā pabalsta principa, tad tieši tā sanāk. Kā saka mans godātais kritiķis – viss ir godīgi. Vai jūs gribat dzīvot tādā valstī, kas patīk manam kritiķim?
Vārdu sakot – tāpēc arī ir indeksācija, lai izlīdzinātu pensijas atbilstoši atalgojuma pieaugumam un inflācijai. Latvijas problēma ir tas, ka šeit valsts nosaka, kāda būs indeksācija. Reizē daļu naudas atdodot bankām.
Kā tur bija – nauda kā sods, ja?
Vai var būt, ka kādu brīdi indeksācija nemainās? Protams. Viss ir atkarīgs no valsts ienākumiem un no tā, kādu daļu izvēlas izmaksāt pensijās. Atceramies – pensijas ir sociāls maksājums un pasaulē kā vislabvēlīgākās novērtē tieši valstis, kur vecumdienas cilvēkiem mēģina nodrošināt tieši šādi, nevis uzspiežot dažādus ekonomiskos risinājumus, kas bieži cilvēkus pieviļ, tā lieki tērējot viņu darbu, laiku un naudu.
Lai šo situāciju risinātu,
sistēmai būtu jābūt automātiskai.
Kad tavas VSAOI iemaksas novērtē automātiskās vienības, atbilstoši vidējai algai, inflācijai vai budžeta ienākumiem – izvēlas vienalga kuru sakarīgu ekonomisko faktoru. Un tad indeksāciju atkarībā no budžeta ienākumiem veiks automātiski – atskaitīs obligātos sociālos maksājumus, pārējo daļu izdarīs uz kopējo Latvijas pensionāru nomaksāto vienību skaitu un tava pensija būs – tavu VSAOI iemaksāto vienību skaits x iegūtā summa par vienu vienību.
Vai investīciju fondi ar tiešu ekonomisko piesaisti veicina vēlmi maksāt nodokļus? Diemžēl nē. Tieši otrādi. 2PL ienākums ir ļoti mazs un nerada pārliecību, ka tas nodrošinās pensiju naudu. Turklāt investīciju fondu pārstāvji visu laiku bļauj, ka eksistējot kaut kāds 1. Pensiju līmenis (tāda nav, ir tikai pensijas), kas tūlīt sabrukšot.
Kāpēc tad maksāt nodokļus, ja tev pensijas nebūs?
Vārdu sakot – šī shēma valstij kaitē visos veidos – tā atņem naudu šī brīža pensionāriem, samazina vēlmi maksāt nodokļus un lielākā daļā gadījumu, kas pašlaik ir vērojami manapensija.lv, gala iznākumā nodrošinās mazāku naudas summu, nekā iemaksāta – inflācija būs lielāka par ieguvumu.
Jā, jūs čakarē. Un, diemžēl, arī cilvēki, kas ir izcēlušies ar jūsu aizstāvību. Tāda ir mūsu dzīves ikdiena.
