Ideoloģiju mūža meža maldi

Regulāri iznāk atgriezties pie stāsta par to, ka Tautas varas kopienas partija ir politisks modelis, nevis ideoloģija. Tomēr šoreiz iešu tālāk - uzreiz gribu pateikt, ka jaunai partijai arī nav jābūt piederīgai kādam «ismam». Par to runāju jau gadus četrus atpakaļ un tagad skatos, ka to sākuši pamanīt arī citi. Ukraiņu filozofs un politiskās domas pārstāvis Andrijs Baumeisters Ziemassvētku priekšvakarā dalījās ar savām domām par ideoloģiskajiem «ismiem». Tas nav «tukšais» Varnevičs, kam tikai vēstures bakalaurs kabatā. Akadēmiķis :).

Vispirms gan sākšu nevis ar tekstu, bet gan vienkāršu un precīzu komentāru pie šī raksta: «Vispirms filozofi radīja idejas un pēc tam politiķi tās padarīja bezvērtīgas.» Dmitrijs Khaļipovs. Jā, tieši tā tas notiek - vispirms kāds rada skaistu ideju, bet pēc tam politiķi paņem no šīs idejas tikai nosaukumu un stāsta jums, ka to īsteno. Sliktākais - jūs tam arī ticat. Bet nu atgriezīsimies ir Andrija Baumeistera. Ieraksts ir šeit -
https://www.facebook.com/andriibaumeister/posts/1501805249941029.
«Šajās dienās es domāju par gada sasniegumiem - politiskajiem, kultūras un garīgajiem. Izteikšu vienu domu. Man šķiet, ka pēdējo gadu notikumi liecina par stabilu tendenci - Rietumu pasaule (kas joprojām izpilda pasaules līdera lomu, lai ko tur runātu) ir šķērsojušas visu veco «ismu» telpas un laika robežas. Vecās kartes ir zaudējušas spēku. Tās vairs nevar vadīt jūs ceļojumā, ko sauc par cilvēces vēsturi. «Liberālisms» (ar prefiksu «neo» vai bez tā), «sociālisms» (ar respektablo sociāldemokrātisko versiju vai bez tās), «kapitālisms», «modernisms», «postmodernisms», «nacionālisms» - tās visas ir naudas zīmes ar zaudētu vērtību. Par tām vairs neko nevar iegādāties, ja nu tikai jūs izmantojat manipulācijas un viltu. Visi šie vārdi zaudējuši paskaidrojošo spēku. Un, ja viņi kaut ko nepaskaidro (vai drīzāk, gluži pretēji, viņi sajauc, rada neskaidrības un pat sēj nevienprātību), tad no tiem nav labuma. Tā dēļ, ka tie ir zaudējuši savu nozīmi, ēna tiek mesta arī uz tādiem vārdiem kā «humānisms», «cilvēktiesības», «Eiropas vērtības», «demokrātija» un pat «brīvība». Šo vārdu jēga mums atkal ir jāmeklē atkārtoti, un šo vārdu nozīme ir jāpārraksta. Jā, šādā laikā mēs ieejam. Dziļi apofātiskā. Laikos bez vārdiem un nosaukumiem. Tai pus robežas - altāri nezināmiem dieviem, kuru vārdus mums ir jāsaredz un jāsadzird ... Ja mēs varēsim ...»

Pēdējo rindkopu nekomentēšu. Bet kopējā morāle ir tāda - rietumu pasaules sabiedrība ir pāraugusi citā kvalitātē un, ja ne pati sevi nesagraus, spēs izaugt tālāk. Cilvēki vienmēr ir meklējuši to, kas palīdzēs attīstīties. Tāpēc sākumā dalījās starp mums un viņiem. Pēc tam starp republikāņiem, monarhistiem un oligarhiem. Tad, kad nāca apjēga, ka diktatūra nevelk, republikāņi sadalījās starp liberāļiem, konservatīvajiem, sociālistiem, komunistiem utt. Beidzot nāca apjēga, ka skaldīt var daudz ko, bet pamatvērtības, kas vajadzīgas katram, ir jānodrošina. Parādījās humānisms, cilvēktiesības un brīvība, ko uzreiz ķērās izmantot ikviens «karognesējs», neatkarīgi no tā, vai domāja to īstenot, vai nē. Pašlaik esam pie robežas, kad svarīga ir nevis ideoloģija, bet tas, ko reāli valdība plāno paveikt un kā to kontrolēt. Starp citu - ASV tas nav nekas jauns. Jau vismaz pusgadsimtu prezidenti īsteno ne tik daudz to, ko solījuši, cik to, ko valstij vajag. Humors savā ziņā, jo rada jautājumu par vēlēšanu jēgu šajā valstī, bet tā ir visur zināma problēma. Un šeit patiesībā iekrīt visi ASV kritiķi, izpratēji utt. - mēģinot atrast ideoloģijas pazīmes darbībā, neviens parasti neiedomājas, ka bieži vien konkrētas darbības ir tikai vienam konkrētam mērķim - bez nekādas ideoloģijas, pārdomām utt. Agresija karaspēka uzturēšanai formā, konkrēta politiska risinājuma noregulēšanai, līgumi konkrēta viena labuma gūšanai un tamlīdzīgi. Un tāpēc kritiķi var piedēvēt ASV visādas ideoloģijas utt. un beigās tā arī nesaprast, kāpēc paši ir tik smieklīgi un prognozēs neprecīzi.

Gala morāle - tie, kas ir gatavi politikas jomā iet tālāk, spēs atmest «ismus» un domāt praktiskāk. Precizēt darāmos darbus bez tukšām ideoloģijām un muldēšanas. Jā, savulaik idejas vienoja cilvēkus, bet mūsdienās labas lietas var izdarīt arī bez «komunisma» sludināšanas. Tas patiesībā ir kaitīgi, jo balsojot par «ismu», jūs balsojat par ideju, nezinot, kā to īstenos un vai to vispār taisās darīt. Ja neesat pamanījuši, no tā vairāk vai mazāk ir atkratījušās arī Latvijas partijas, izņemot tos «dinozaurus», kas laikam nemainīsies - nacionāļus.

Ir laiks pieaugt. Kļūt modernākiem un pieņemt, ka jūs paši maināt dzīvi, nevis tukši, bļaurīgi ideoloģiju sludinātāji.

Fotogrāfiju pievienoju veco un labo - neklausies vārdos, skaties darbos. Attēlā karavīrs saka: «Mēs šeit esam atnesuši demokrātiju. Atkārto man pakaļ - de-mo-krā-ti-ju!»