Ir meli, lieli meli, peļņas nodoklis un cik tas jums izmaksā

Izskatās, ka agrāk vai vēlāk iznāks mana lielo melu grāmata. Bet pašlaik parunāsim par vienu no šādiem meliem – peļņas nodokli. Jo jebkurš sarkanais pie jums atnāks un pastāstīs, kā viņš tagad piespiedīs bagātos dalīties un kā mēs tagad visi no tā dzīvosim zaļi. Kā jums liekas – ko viņš noklusē?

Ir vairāki iemesli, kāpēc ideja par pēc iespējas lielāku peļņas nodokli ir liels blēņu stāsts. Tas nav tikai tāpēc, ka lielie uzņēmēji sāk mukt no jūsu valsts, kam automātiski vajadzētu likt domāt par to, ka valsts attīstībai par labu tas nenāks. Tas nepalīdz ne jūsu valsts ekonomikai, nedz attīstībai, nedz ir liels atbalsts budžetam un turklāt palielina jūsu izdevumus.

Kāpēc tad jums to piedāvā bez vai katra politiskā partija? Jo liberālisms tā reālajā izpratnē vairs nav modē un jūs ticiet, kad jums melo. Jo izskatās taču tik vienkārši – redz kur ir bagātais un mēs visi barā liksim viņam dalīties. Un galvenais, ka mēs visi esam pārliecināti, ka mēs to bagāto skaitā neesam. Bet pats labākais joks šajā stāstā ir tas, ka lielākajiem naudas turētājiem uz šo shēmu ir nospļauties.

Lielajiem naudas turētājiem liels UIN ir pat izdevīgs

Stāstu gribēju sākt ar teorētiskiem aprēķiniem un tabulām, bet tas ne visiem būs interesanti, tāpēc teorētisko bāzi pārceļu uz beigām. Kam nav slinkums, tas tik tālu tiks. Parunāsim vispirms par dažiem citiem aspektiem.

Ja mēs pieņemam, ka uzņēmēju ienākumu nodoklis jeb UIN ir tik svarīgs, tad kāpēc tā sanāk, ka Latvijas valsts budžetā tas sastāda apmēram 2 – 4 procentus. Kā nu kuru gadu paveicas. Jā, ir valstis, kur šis nodoklis ir 11 – 12 procenti, bet pat Francijā un Nīderlandē tas ir 5 – 7 procenti. No vienas puses liela nauda, bet no otras puses – nu tā. Kamēr ekonomika ir uz viļņa, tā velk, bet, ja rodas problēmas, tad nav ar ko to kompensēt, bet kaitnieciskais faktors visdrīzāk tieši ekonomiku arī piebeidza. Un, ja paskatīsimies uz aprēķiniem lejā, parādīsies daudz jautājumu par to, vai tiešām nodokļa palielināšana kaut ko dod.

Pirmais faktors. UIN nodokļa palielināšana būtiski budžeta problēmas nerisina.

Jo te apakšā ir vēl viena milzīga UIN problēma. Ideja par to, ka tagad tieši šis nodoklis liks bagātajiem centīgi dalīties, kaut kā nestrādā. Piemēram, visi lielie tirdzniecības tīkli Latvijā par ar miljarda apgrozījumu ir ar dažu miljonu eiro peļņu. Ja tev gada peļņa ir tik maza – it kā vajadzētu domāt, kam vispār ar to tā nodarboties uz riskēt? Atceros periodu, kad cūku fermas bija milzīgos zaudējumos nepārtraukti – nu kam to vajadzētu, vai ne?

Bet kaut kā tā notiek, ka cūku fermas visu laiku grib celt jaunas un veikalus arī grib celt jaunus. Dīvaini, vai ne? Peļņa praktiski nekāda un nepārtraukti zaudējumi, bet visi grib jaunus celt?

Uzreiz teikšu, kā ir – shēmas, kā šīs sistēmas strādā, nepārzinu. Par to, kādi ir uzcenojumi lielajos veikalos, vairāk vai mazāk ir daudz rakstīts un automātiski ir skaidrs viens – lielie uzņēmēji, kam ir pieejami dažādi konsultanti, komerciālās struktūras un finansiālie mehānismi, atrod veidus, kā naudu iegūt, bet peļņu neuzrādīt. Tāpēc bieži vien kaut kā dīvaini izrādās, ka uzņēmējam nepārtraukti ir nauda, ko ieguldīt zaudējumus nesošā uzņēmumā.

Shēmas būtu viens, bet te ir pretējā problēma. Cieš jau tie godīgie. Jo lielākus nodokļus tu uzliec, jo mazākas iespējas darboties tiem, kas godīgi nodokļus maksā.

Otrais faktors – viens no UIN mehānisma pamatiem ir darīt pāri godīgajiem nodokļu maksātājiem. Jo lielāks UIN, jo vairāk cieš godīgie.

Nākamā shēma sit tieši pa katru no jums. Te atkal ir jārunā par sarkanajiem, kurus Latvijā izteikti pārstāv «Progresīvie». Sarkanie eksistē divu veidu – pirmie visu laiku domā par revolūciju, otrie – kā iztapt bankām. Un tagad parunāsim par tiem otrajiem.

Shēma tā pati, kas Progresīvo pārstāvim Mārtiņam Kossovičam. Viņam ir ideja par mantojumu – kur situācijā, kad tu kaut ko manto, tev jāsamaksā 49% nodoklis. Un šī ideja strādā tieši tāpat arī ar UIN, īpaši ar lielajiem, kur tu sāc maksāt vairāk nekā 50 procentus šādā nodoklī. Problēma ir tāda, ka tas samazina uzņēmēju iespējas investēt. Labi, pašlaik vismaz daudzās valstīs, arī Latvijā, reinvestēto peļņu neapliek ar nodokli. Bet, ja tu plāno jaunu biznesu, tev vienalga kaut kur naudu vajadzēs ņemt. Un, ja tu nopelni miljonu eiro, un jaunajam biznesam vajag miljonu eiro, bet tu pusmiljonu esi atdevis nodokļos, tad tev pusmiljons ir jāaizņemas no bankām.

Problēma ir tāda, ka šāds ieguldījums būs dārgāks, nekā tad, ja tu ieguldīsi tikai savu naudu. No vienas puses pusmiljonu saņems valsts nodokļos, bet no otras puses jaunā uzņēmuma prece būs dārgāka, jo būs jānosedz arī bankas finansējuma izmaksas. Un arī uzņēmēja peļņa no jaunā uzņēmuma būs mazāka, jo būs daļa jāatmaksā bankai.

Trešais faktors – no liela UIN galvenie ieguvēji ir bankas un par to iedzīvotāju samaksā, pērkot preci.

Pāriesim pie teorētiskajiem aprēķiniem. Pieņemsim, ka desmit valstīs katram uzņēmējam sākumā bija peļņa 100 tūkstoši eiro un viņš ar katru gadu iegūst aizvien lielāku peļņu atbilstoši tam, ko ieguvis sākumā. Un katrā šajā valstī ir cita nodokļu likme. Un tā sanāks, ka valstī ar nodokļu likmi 70% pēc desmit gadiem uzņēmējs operēs ar 1,3 miljonu naudiņu, bet ar 10% likmi – ar 61 miljonu. Man liekas, ka jautājums par to, kuras valsts ekonomika šajā situācija būs labāk, nav jāuzdod. 

Skaidrs, ka šādi aprēķini ir teorētiski, bet aiz tiem slēpjas cita lieta – cik tad pēc desmit gadiem valsts no šiem uzņēmējiem saņems nodokļos? Jau piektajā gadā mazākā nodokļu likme ienesīs vairāk, nekā pati lielākā. Skaidrs, ka šī shēma neietver ekonomikas procesus un ir teorētiska, bet vienalga – grafiks parāda, ka normālā valstī ar domāšanu uz nākotni vislabākā likme ir no 15 līdz 30 procentiem. Kas, starp citu, lielākajā daļā valstu tā arī ir.

Ceturtais faktors – liels peļņas nodoklis samazina nodokļu ienākumus budžetā, nevis palielina.

Kāda ir šī stāsta morāle noslēgumā? Kad pie jums atnāk sarkanie un stāsta, kā viņi tagad aplaupīs bagātos ar lieliem nodokļiem un sadalīs šos ienākumus ar jums, viņi melo. Nē, nu kaut ko viņi sadalīs, bet samaksāsiet jūs par to ar ekonomikas attīstības problēmām, kā arī pieaugušām preču cenām. Ne ļoti jūtami, bet jūs esat liela masa un jūs par to samaksāsiet gan skaidrā naudā, gan ar pieaugošu ēnu ekonomiku un finansiālajām shēmām.

Sarkanie pārdalītāji melo? Kā vienmēr.

Peļņas nodokļa nodokļa labākais izlietojums būtu jomās, kuras uzņēmēji redz, saskata un apzinās, ka bija vērts šo nodokli maksāt. Tas nekādā veidā nedrīkst būt rīks, ar kuru mazināt kaut kādas sociālās problēmas vai īstenot pastāvīgas problēmas. Ieguldījumi infrastruktūrā ir primārais un praktiski vienīgais veids, kā šo nodokli izmantot. Un tad jau arī paši uzņēmēji varbūt sāks skatīties, ka tas ir nodoklis, kuru ir vērts maksāt un ir vērts būt godīgākam.

Varbūt. Ņemot vērā to, cik daudzi finanšu turētāji atbalsta sarkanos, kaut kā neticu. Bet tas nemaina problēmu - liels peļņas nodoklis ir idiotisms, kas dara pāri visiem.