Izglītības izaicinājumi

Lai arī nekādi neatbalstu veidojumu "Latvija pirmajā vietā" kā partiju un politisko veidojumu, tomēr šīs partijas pārstāves Ilzes Stobova apkopotā informācija pēc tikšanās ar pedagogiem ir tā vērta, lai to pārpublicētu, ko arī ar autores atļauju šeit daru. Piekrītu praktiski visos punktos. Diskutēt varētu par dažu punktu interpretāciju, bet tas šoreiz nav tik būtiski. 

Un jā - šī nav politiskā reklāma. Man ir pilnīgi vienalga, kura partija šo saka, bet šie punkti ir tie, par kuriem mums ir ļoti un ļoti daudz jādomā. Es neaicinu balsot par partiju "Latvija pirmajā vietā" - tieši pretēji, lielākā daļa partijas uzskatu man nav patīkami un iedvesmojoši. Bet ir lietas, kur jāpiekrīt ieraksta autorei. 

Un tātad - Ilze Stobova:

Kā jau solīju, esmu apkopojusi diskusijā ar pedagogiem gūtās atziņas -

✅️Par mūsdienu izaicinājumiem - mūsdienu bērniem.

Aicinu ikvienu izteikt savu redzējumu, jo tas skar mūsu bērnus, mūsu nākotni un veido mūsu valsti - Latviju.

🟥Lielākais izaicinājums izglītībā, manuprāt, šobrīd ir fundamentālo zinātņu apšaubīšana, pamatojoties uz pieņēmumiem. Mēs jaucam bioloģiskos dzimumus ar sociālām izvēlēm. Jauniešu vecumposma augšanas un attīstības īpatnības mēs sākam uzskatīt par ārstējamām kaitēm.

🟥Pāraprūpe no vecāku puses vai pilnīga bezatbildība attiecībā pret bērniem. Vieni izaudzina patstāvīgai dzīvei un patstāvīgai domāšanai nederīgos, otri paļaujas uz valsti, skolu un sociāliem dienestiem, kas uzaudzinās viņu bērnus, kad paši vecāki var nelikties ne zinis. Viņi zina, ko saņemt no sociālā dienesta un ko darīt, lai nekas nebūtu jādara, tādējādi vairojot sociālo nabadzību. Visvairāk pāraprūpēto bērnu var novērot lielajās pilsētās, elitārās skolās – to bērnu, kuru vecāki labāk zina, kādai jābūt bērna izvēlei, un ar sava nerealizētā "kosmonauta sapni" cer, ka viņu bērniem, lai kādas būtu viņu intereses un talanti, jākļūst vismaz par Īlona Maska līdzgaitnieku.

🟥Latvijas vēstures izņemšana vai sapludināšana ar pasaules sociālām zinībām nozīmē, ka ir izņemta Latvijas piederīgo vēsturiskās pašapziņas un identitātes izpratnes veidošana, kas mākslīgi iepludināta kosmopolītiskā sabiedrības (sociālajā) mācībā ar vajadzīgās attieksmes veidošanu - integrēšanu, ne spriestspējas un domāšanas attīstību, it kā ar iekļaujošas pilsonības apziņas veidošanai.

🟥Eksāmeni un pārbaudījumi skolās joprojām nav zināšanu pārbaude, bet gan ieejas biļete elitārā skolā. Patīk mums tas vai nē, mēs esam sadalījuši skolas elitārajās, kur mācās lielpilsētu centra bērni, un skolās, kur uzņem skolēnus, kas citur netiek. Labāki rezultāti pārbaudījumos parasti ir tiem bērniem, kuru vecāki var atļauties papildus privātstundas un kursus. No proponētās "iekļaujošas sabiedrības" mēs arvien vairāk nonākam pie segmentētas.

Zināšanas vairs nav vērtība. Reitings, reitings un vēlreiz reitings!. Vieta reitingā ir apbalvojums pašvērtējumam. Bet vai pašvērtējums zināšanām būs patiess, ja klases vidējā atzīme ir 8 balles, bet bērns kura vidējā atzīme ir 7,9 balles būs pēdējais? Vai tas motivē apgūt zināšanas? Nē. Bērns to uztver kā sev ierādītu vietu, ne novērtējumu par zināšanām.

🟥Sarunā bērni nespēj raksturot ne sevi, ne otru, ne to, kā viņi jūtas – viņiem nav vārdu - viņi ikdienas sarunā tos nelieto. Tajā pašā laikā emocionālā audzināšana ir ieviesta jau no bērnudārza. Ja kādreiz bērni zināja, ko nozīmē priecīgs, bēdīgs, godīgs, atbildīgs, draudzīgs, tad tagad bērniem pamatskolā jāzina tādi tikumi (!!) kā "integritāte", "solidaritāte", "kopības apziņa" un "refleksija". Vai jūs zināt, kas tie par "zvēriem"? Un, lai dzīve būtu vēl sarežģītāka, mēs turklāt gribam, lai viņi sāk šaubīties par savu bioloģisko identitāti, un atļaut izvēlēties, kas viņi ir – pēc izdomāta sociālā dzimuma!

〽️Vai patiešām mēs gribam dzīvot sabiedrībā kurai ir izdzēsta identitāte un loģiskā domāšana⁉️