Kas nodrošina vēstures pārsteigumus?
Vairākas reizes pēdējā laikā esmu uzdūries vēstures pētījumiem, kuru autoriem ir negaidīti rezultāti Austrumeiropas vēsturē - kaut kāda nepareizā valoda, lingvistika, ģenētiskie pētījumi, kas nezin kāpēc nav pareizi. Kāpēc tā?
Te ir tā pati situācija, par ko fiziķi saka - ja tu nezini fiziku, tad tev visa dzīve ir vieni vienīgi brīnumi. Tas pats, ja tu neesi lasījis manu grāmatu "Balti, kas izpostīja Romu" - tad tev ir tik daudz pārsteigumu vēsturē bez normāla skaidrojuma. Tāpat kā raksta autoriem, par kuriem runāšu tālāk.
Vispirms paldies facebook.com kontam Dmitry Pruss, kurš iedeva saiti uz šo rakstu un kurš arī īsti uzrakstīja par ģenētikas pētījumiem un par to, kāpēc par tiem Austrumeiropā nemīl runāt: "Vai datus būs iespējams atklāt mūsdienu putinisma paranojas par "krievu DNS" klimatā?" Ņemot vērā to, cik ļoti arī latviešu "vēsturnieki" kritizē manu pētījumu, izskatās, ka arī mums ideja par "krievu DNS" ir ļoti mīļa. Bet nu parunāsim tomēr par kaut ko profesionālu, nevis "oficiālās" vēstures pasakām.
Ir ļoti nopietns pētījums. Ancient DNA connects large-scale migration with the spread of Slavs. Raksta lielākā problēma - iegūtie ģenētiskie dati ik pa brīdim pārsteidz pētniekus, jo viņi taču zina pareizo vēsturi, bet te kaut kas neiet visu laiku kopā. Kāpēc tā?
Vispirms par reģionu, kuru pārsvarā pētnieki piemin - starp Elbas un Zāles upi. Jūs izbrīna, ka Vācijā ir Zāles upe? Dīvaini. Varbūt nelasījāt manu grāmatu?

Sāksim ar pirmo - ģenētiskie dati absolūti pierāda, ka slāvi ienāk Polijas teritorijā 6. - 8. gadsimtā. Visas tās blēņas par protoslāviem un par to, ka venedi ir slāvi, variet izmest miskastē. "Mūsu dati liecina par liela mēroga iedzīvotāju pārvietošanos no Austrumeiropas 6. līdz 8. gadsimtā, aizstājot vairāk nekā 80% no vietējā gēnu fonda Austrumvācijā, Polijā un Horvātijā." Šeit ir viens moments - kāds varētu uzreiz gribēt bļaut, ka tie ir slāvi, bet turpmākie pētījumi parāda, ka pārmaiņas šajos reģionos ir dažādas un nav saistītas tikai ar vienu ģenētisko grupu. Lai arī jāatzīmē, ka tieši slāvu ienācēji ir paši agresīvākie un aizstāj visvairāk vietējos.
Autori izdala divus periodus - MP grupu 4. - 6. gadsimts un SP grupu - 6. - 7. gadsimts, vietām gan atzīmējot SP izcelsmi, kuru asociē ar slāviem. Plus ik pa brīdim sastopas ar "pārsteigumiem", jo daudzi dienvidnieki izrādās kaut kādi dīvaini radnieciski ziemeļniekiem. Ja būtu lasīta mana grāmata, pārsteigumu nebūtu, bet "oficiālajā" vēsturē nekāda tāda nav un tāpēc visu laiku ir kaut kas negaidīts un neizprotams.
"Vismaz kopš 1. gadsimta p.m.ē. zemes starp Reinu un Vislas upi apdzīvoja daudzas tautas un ciltis, kurām romiešu novērotāji lietoja vispārīgu terminu "ģermāņu"," nu nevar tā būt, ka saka to pašu, ko es? Patīkami, ka pētījuma autori nejauc sklāvus ar slāviem, lai arī raksta atsaucēs mīl sklāvus saukt par protslāviem. Tātad arī ārpus maniem pētījumiem kaut kādu patiesību sāk pieņemt. Autori vēl aizvien mēdz runāt par "pirmsslāviem", bet, kā redzēsim pētījumā, īsti pamata tam nav.
"Lielākā daļa paraugu no Vācijas un Polijas grupējas ar mūsdienu kontinentālās Ziemeļvācijas, Nīderlandes un Skandināvijas populācijām." Te nu mēs redzam klasisko problēmu - skandināvi tie nav, slāvi tie nav, bet radniecīgi ir. Te runājam par klasiku - R1a līniju, kuru visi izmisīgi mēģina piedēvēt slāviem, bet kas patiesībā dalās daudz vairāk un pašā sākumā ir baltu līnija, kas attiecīgi ir pārstāvēta arī Ziemeļvācijā un Skandināvijā, sajaucoties gadu tūkstošu laikā. Ko atrada Nīderlandē - nav skaidrs un nevienā ģenētiskajā pētījumā nedz rakstā, nedz citur arī neredzu, tāpēc komentēt nevaru.
Pārsteigums Nr. 1.
"Vēl negaidītāk, Austrumvācijas Elbas-Zāles reģionā mēs atklājam lielu skaitu MP indivīdu ar nevietējo, Dienvideiropas izcelsmi, lai gan šī teritorija nekad nebija Romas impērijas sastāvdaļa." Nē, nu nekad tā nav bijis un atkal! Nevar taču tā būt, ka baltus no Dienvideiropas reģiona hungu slāvu vilnis izdzina uz ziemeļiem? "... nevietējā izcelsme, visticamāk, ir iegūta no vienlaicīgām avotu populācijām Itālijā un/vai Ziemeļbalkānu pussalā." Kas to būtu domājis!!! Un jā - te mēs atkal saskaramies ar to, ka materiālā kultūra ne vienmēr demonstrē migrācijas procesus: ".. ne kapu priekšmetu klātbūtne kopumā, ne noteikti artefaktu veidi (piemēram, ieroči vai saktas) nav būtiski korelēti ...". Nekad taču tā nav bijis, vai ne? Ja godīgi, tad šis arī mani mulsina un būtu interesanti zināt, vai vēl kaut kur ir līdzīgi precedenti vai notikumi, bet nu iesim tālāk.
"Lai gan viņu pārvietošanās uz Elbas-Zāles reģionu cēloņi un apstākļi joprojām ir atklāti spekulācijām, šie jaunpienācēji acīmredzot pielāgojās vietējo iedzīvotāju modei un tradīcijām, kā rezultātā indivīdu grupā ar atšķirīgu ģenētisko izcelsmi izveidojās diezgan homogēna materiālā kultūra." Varbūt viņi bija vienkārši radnieciski? Lai gan turpinājumā ir spēcīga norāde uz to, ka uz Austrumvāciju pārvācās pamatā sieviešu populācija, kas varēja ietekmēt to, kāpēc kultūras pārnese praktiski nenotika.
Pārsteigums Nr. 2
Izrādās, ka SP periodā: "indivīdiem ir ar Baltijas vai Ziemeļaustrumeiropu saistīta izcelsme, ..." Oi. Nevis slāviska? Turpinājumā pētnieki izceļ BAL grupu - saistītu ar Baltiju un Baltkrieviju, norādot, ka šīs grupas izplatība reģionā MP periodā pieaug ievērojami, SP periodā no 6% sasniedzot pat 63 procentus. "... mēs turklāt identificējam ievērojamu BAL izcelsmes pieaugumu (no 0 % MP līdz aptuveni 27 %) ar avāriem saistītajā Mēdlingas populācijā, Austrijā42, apstiprinot agrīnu ierašanos Panonijas baseinā 7. g. m.ē.,". Savukārt "Volgas-Okas apgabalā slāvu pāreja sakrīt ar ievērojamu BAL izcelsmes samazināšanos (no 65 ± 2% līdz 55 ± 7%),..." Kā redzam, baltu ģenētiskie pamati senajā divupē samazinās, ienāk jaunas ģenētiskās grupas no austrumiem, savukārt tie balti, kas dzīvoja Balkānu reģionā, tiek uzspiesti uz ziemeļiem. Te gan jāatzīmē, ka pētījumi liecina, ka es baltus biju par tālu aizstūmis uz rietumiem - līdz 5. gadsimtam atzīmētajā teritorijā viņu ir ļoti maz.
Turpinājumā norāda, ka atšķiras grupas, kas atrodas SP periodā Karpatu ziemeļos un dienvidos (kur dienvidos var būt bulgāri, bet tā ir mana versija). Un atkal ir norāde uz Balkāniem. "SP klasterī mēs identificējam ievērojamu skaitu indivīdu, kas apglabāti Austrijā, Ungārijā, Serbijā un Melnkalnē laika posmā no 500. g. p.m.ē. līdz 300. g. m.ē., pirms liela mēroga iedzīvotāju pārvietošanās sestajā un septītajā gadsimtā".
Savu iekaroto teritoriju slāvi iztīra ļoti pamatīgi. "Polijas (datēti starp 7. un 9. gadsimtu m.ē.), ... mēs, ... aprēķinām, ka aptuveni 82 ± 1%, 83 ± 6%, 93 ± 3% un 65 ± 4% no vietējā gēnu fonda attiecīgi Ziemeļrietumu Balkānos, Austrumvācijā, Polijā–Ziemeļrietumu Ukrainā un Volgas-Okas ielejā SP laikā tika aizstāti ar migrantiem no Austrumeiropas ...". Ja nu vēl aizvien ir jautājumi par to, kur Austrumeiropā palika vietējie balti un citi iedzīvotāji, te būs atbilde.
Pārsteigums Nr. 3
"... statistika identificē visaugstāko ģenētisko līdzību starp SP indivīdiem un mūsdienu populācijām no Baltijas, Polijas un Baltkrievijas". Nu kā tā gadījās? "... kur vīriešu populācijā ir atrodama visaugstākā R1a haplotipu (īpaši R1a-M458 un R1a-M558)..." tiešām tā varētu būt, ka R1a var nebūt slāvi? "... nosakot tiešu ģenētisko radniecību starp mūsdienu baltu-slāvu runātājiem un SP indivīdiem Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā...". Man jau apnicis komentēt.
"... ir vislielākā IBD nobīde un lielākā IBD summa ar bronzas un dzelzs laikmeta grupām no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas52,53, un tie ir (kā liecina F-statistika) ciešāk saistīti ar šiem indivīdiem nekā ar jebkuru citu populāciju pēcneolīta Eiropā ...". Te gan ir ļoti liela neskaidrība, jo iezīmētais laika periods ir tik liels, ka galīgi nevar saprast, par ko tieši runā.
"Centrāleiropas SP grupas jau bija sajaukušās, visticamāk, ar baltu bronzas laikmeta senčiem, bagātinātiem ar stepes kultūru ..." Šis mani izbrīna. No vienas puses viņiem ir absolūti skaidrs, ka Centrāleiropā dzīvoja balti, bet, no otras puses - viņiem tas visu laiku ir pārsteigums. Es šo nesaprotu. "... sajaukšanās proporcijas ir ļoti līdzīgas, Austrumvācijas un Polijas-Ziemeļrietumukrainas SP izlasēs saņemot aptuveni 71% baltu (95% ticamības intervāls: 66,5–76%)". Un atkal. "... mēs ieguvām vidējo datējumu aptuveni 1000 g. p.m.ē. šim sajaukšanās notikumam, kas veidoja SP gēnu fondu". Pēc rakstiskajiem avotiem tas varētu būt doriešu vilnis.
Par slāvu valodas attīstību reģionu viņi nosaka Baltkrievijas dienvidus un Ukrainas ziemeļus, kur mēs pēc vēsturiskajiem avotiem varam runāt par rutēņiem. Šeit nekomentēšu, lai gan būtu ko teikt. "Tomēr mēs novērojām, ka iepriekš neatklātā ar Dienvideiropu saistīto izcelsmes gēnu plūsma uz MP populāciju Austrumvācijā vairumā pētīto vietu bija ievērojami sieviešu aizspriedumiem pakļauta." Šis ir interesanti, jo tas varētu iezīmēt, ka populārcija no Balkāniem pārcēlās uz ziemeļiem pēc tam, kad saruka vīriešu skaits, ko varam saistīt ar rakstītajos avotos zināmo "skiru" iznīcināšanu.
Raksta secinājumu daļa
"Dienvidaustrumeiropa piedzīvoja pieplūdumu no Vidusjūras austrumu daļas, savukārt lielas Austrumeiropas un Centrāleiropas daļas apdzīvoja cilvēki, kas galvenokārt bija radniecīgi mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļrietumeiropas iedzīvotājiem. Mēs arī parādām piektā un sestā gadsimta Vidusjūras izcelsmes piejaukumu Austrumvācijā, galvenokārt, bet ne tikai, caur sievietēm." Par pirmo komentēt nevaru - pieņemu kā faktu. Par abām pārējām kustībām esmu jau rakstījis.
"Turpretī mēs atradām lielāku sajaukšanos ar vietējām populācijām Ziemeļrietumu Balkānos, Karpatu baseinā un Volgas-Okas apgabalā." Nekādu pārsteigumu.
"SP izcelsme (domāti slāvi) Balkānu pussalā un Rietumkrievijā neveidoja vairākumu visos apgabalos..." Jā, to uzrāda arī mūsdienu ģenētiskie dati.
Tālāk ir liels, garš teksts par metodoloģiju, kur interesanta ir šī sadaļa: "Protobaltu-slāvu valodu atšķelšanās datējums kopumā atbilst iepriekš aprakstītajiem tradicionālās vēsturiskās lingvistikas rezultātiem; un agrākās glotohronoloģiskās pieejas ir devušas līdzīgu datējumu, piemēram, aplēsi par 15. un 14. gadsimtu pirms mūsu ēras." Kāpēc man tā ir interesanta? Būtībā tas nozīmē, ka jau no 15. gadsimta pirms mūsu ēras, ja mēs saskaramies ar slāvu valodu, mums vajadzētu to atpazīt. Bet līdz pat slāvu invāzijai 5. gadsimtā Eiropā mēs nesaskaramies ar vēsturiskajiem avotiem, kas saturētu slāvisku valodu fragmentus. Vismaz man tādus atpazīt līdz šim nav izdevies.