Ja raksta nejēdzības jau programmā – ko viņi darīs realitātē?

Pirms ķerties pie lielā partiju programmu apskata, kur noskaidrosim, cik mums te Latvijā ir to sarkano, cik regresīvo un cik liberāļu (spoilers – tā īsti nav neviena), paskatīsimies uz dažādām blēņām, ko partijas ir ielikušas programmās.

Aktuālais šajā stāstā ir vienkāršs – ja viņi jau tagad raksta pilnīgas un acīmredzamas blēņas, tad kas notiks, ja viņi reāli nāks pie varas vai turpinās jau iesākto.

Vispirms – neapliekamā minimuma paaugstināšana. Nē, tas jums neko būtisku nedos. Jūs vienkārši čakarē, jo neapliekamā minimuma paaugstināšana neko būtisku nemaina valsts budžetam, bet jums rodas sajūta, ka jums kaut kas palika vairāk un ka tas ir kaut kāds sociāls pasākums, kurā tie, kam mazāki ienākumi, saņem vairāk. Praksē ir pretēji.

Problēma ir tāda, ka IIN ir pašvaldības budžeta ienākumi. Tie ir ceļi, brīvpusdienas, drošība, apgaismojums, labiekārtošana, sociālais atbalsts, pabalsti, atalgojums. Turklāt vislielākais atbalsts ir tieši lauku reģioniem, jo neviens cits jau uz jūsu īpašumu ceļu neaizvilks. IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana pēdējos gados ir samazinājusi Bauskas novada ienākumus par 12 līdz 20 miljoniem eiro – kā nu kurš skaita. Tas ir – zaudēta ir viena ceturtā līdz pat divām piektdaļām budžeta. Paaugstinot IIN, jums palielina maksu par auto remontu, jo pašvaldībām pietrūkst naudas labiem ceļiem. Jums vairs nav bērniem apmaksātas brīvpusdienas, jo pašvaldībai nav naudas. Trūkst finansējuma kultūras dzīvei, vietējo biedrību atbalstam, jauniem lauku projektiem un uzņēmējdarbības atbalstam. Trūkst naudas labākai jūsu dzīvei ikdienā.

Teorētiski IIN neapliekamā minimuma palielināšana proporcionāli palielina vairāk tieši mazāk pelnošo ienākumus. Bet Latvijā tas reizē būtiski samazina iespējas viņu atbalstam un palielina izmaksas. Tāpēc – ja kāda partija sola, ka palielinās IIN neapliekamo minimumu, tas nozīmē, ka viņus neuztrauc savu vēlētāju dzīves kvalitāte.

Ir tie, kas saka, ka ir svarīga IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana tiem, kam ir bērni, bet tas arī strādā pārsvarā tikai tiem, kam ir salīdzinoši augsts atalgojums. Pārējiem jau esošais neapliekamais minimums ir salīdzinoši tuvu tam ciparam.

Interesanti, ka Suverenā vara (SV) sola pārdalīt IIN par labu pašvaldībām 95% apmērā, kas ir laba apņemšanās. Savukārt «Progresīvie» uzreiz sola pašvaldības padarīt aizvien atkarīgākas no valdības, solot jaunu finansējuma izlīdzināšanas modeli, kur valdība dala finansējumu, nevis tas automātiski nonāk pašvaldībām.

Šo, kā vienmēr, sola Jaunā Vienotība (JV) un «Progresīvie» (P).

Vairākas programmas sola, ka vidējā izglītība būs obligāta, bet neviena kaut kā nepiemin, kā tagad darbosies skolas, kuras ir ļoti mazinātas, ja tajās atgriezīs atpakaļ vismaz pusi skolēnu. Ko tagad – taisīs atkal atpakaļ lauku skolas vaļā? Īpaši smieklīgi šeit izskatās JV solījums par obligāto vidējo izglītību, kur līdz šim viņi tikai ļoti centīgi skolas slēdza ciet.

Pozitīvi var vērtēt izglītības solījumus SV. Interesants, bet bezjēdzīgs ir Gobzema partijas (GP) solījums atcelt mājas darbus. Ja kas, mājasdarbi arī tagad ir tīri skolas iniciatīva. Tos var tikai aizliegt. Savukārt «Progresīvie» sola noteikt, kas ir jēgpilni mājasdarbi un kas nav. Ideja laba, bet, ņemot vērā viņu ministru spējas, tas visdrīzāk beigtos slikti.

Obligātu vidējo izglītību sola Saskaņas centrs (SC), Latvija pirmajā vietā (LPV), JV.

Ir vēl viens teksts, kas uzreiz liecina par absolūtas tukšmuldēšanas prasmēm: «Pieprasīsim ES tiešmaksājumu pieaugumu mūsu lauksaimniekiem līdz ES vidējam līmenim.» Nemainīgi tukšmuldošs teksts, kuru atceros kopš vēlēšanām vēl pirms iestāšanās ES. Tikpat neefektīvs, cik skaļš solījums. Interesants izņēmums ir «Progresīvie», kas vienkārši sola subsidēt, nesakot, no kuras kabatas naudu ņems.

Tie, kas sola izspiest no Eiropas Savienības naudu zemniekiem – SV, SC, ZZS, AS, LPV, JV, JKP.

Ko uzreiz var pateikt – veselības jomā nekas labāk nebūs. Viena partija sola, ka veidos to līdzīgu veselības apdrošināšanas sistēmai, bet reizē neatkarīgai no ienākumiem. Bezjēga. Nevienai partijai nav skaidras programmas, kā kaut ko uzlabot.

Interesants lakmusa papīrs ir «Rail Baltica». Visi, kas saka, ka šo projektu pārtrauks, melo. Atteikties no Rail Baltic nozīmē praktiski izstāties no Eiropas Savienības – tas ir projekts, ar kuru ir jāpierāda piederība šai organizācijai. To uzcels jebkurā gadījumā, tikai pie varas esošie attiecīgi parādīs, cik ļoti tizli viņi ir. Un nē – tā sauktā iesaldēšana arī ir stulba atrunāšanās.

Pret «Rail Baltica» ir SV, MMN, LPV,

Par «Rail Baltica» ir «AS», JKP, «Austošā Saule Latvijai» (ASL).

Vēl var vērtēt solījumus apturēt vēja elektrostacijas. Tur gan nav vērtējuma labs vai slikts. Vienkārši interesanti būs vērot, vai pēc vēlēšanām šos solījumus turēs.

Pret VES ir SV, LPV.

Var uzreiz atzīmēt arī tos, kas ir par. Tā aizplīvuroti, bet tomēr par – tās ir partijas «Latvijas Attīstībai» un «Progresīvie».

Vēl varam iečekot solījumu par Tautas vēlētu prezidentu. Programmās jau ir ļoti sen, bet nekas nav mainījies. Atbalstāmi, ka vēl tālāk ir MMN, solot rīkot arī tiešas novada domes priekšsēdētāju vēlēšanas.

Šo sola īstenot SV, SC, GP, Stabilitātei.

Pozitīvais – NĪN atcelšana vienīgajam mājoklim. To sola SV, MMN, GP, LPV, JKP, ASL.

Ir ļoti dīvaini solījumi. Piemēram, SV sola piesaistīt ierēdņu algas neapliekamajam minimumam. Ko tieši šis kritērijs izšķir, nav skaidrs. Mēs jau runājām, ka tas Latvijas gadījumā nav nekas pozitīvs. Toties pozitīvais ir solījums izstāties no Pasaules veselības organizācijas.

MMN pluss ir solījums atcelt partiju finansējumu no valsts puses. Marasmātiski izklausās solījums ar katru jaunu likumu atcelt divus jau esošos. Ko lietoja tie, kas šo ierakstīja, droši vien neatzīsies.

Lielais apskats par to, kādas ir mūsdienu Latvijas partijas, būt rīt. Ņemot vērā, ka darba daudz - rīt var ievilkties.