Ja visi kāpj uz grābekļa, kāpēc lai es nekāptu?
Pavangosim atkal. Kaut kā mans Kasandras sindroms pēdējās dienās ļoti aktivizējies. Tad nu parunāsim par 21. gadsimta lielākajiem idiotiem. Un nē, šoreiz tas nebūs ne Jebobo, ne islāmisti – šoreiz parunāsim par tēvocīti Si.
Ķīnas industrializācija pašlaik ir pilnīgā triecienā. Ķīna ražo aizvien vairāk un aizvien vairāk iznīcina savus ekonomiskos konkurentus. Īpaši auto jomā. Ķīna kļūst par pasaules lielāko tirgu, kurā visi vēlas ienākt, bet labi, ka ir tēvocis Si, kura spēks un vara nosaka, kurš drīkst, kā drīkst un tā tālāk. Vārdu sakot – visi Ķīnu apbrīno un grib būt kā Ķīna. Jaunais pasaules hegemons ir ienācis arēnā un ASV ar savu viena gada laikā novecojušo kara floti, kas pašlaik tikai rij drausmīgā apjomā valsts budžeta līdzekļus un politiski degradē, atdod pozīcijas vienu pēc otras. Vai var būt lielāka laimīte?
Paskatīsimies uz šo stāstu no tikai vienas puses. Ķīnas autobūve ienāk Eiropā un Amerikā. Būvē rūpnīcas, pārpērk zīmolus. Ķīnieši ienāk ar milzu jaudu, finansēm un lētu produkciju. Viss notiek. Ir tikai viena problēma. Tas viss tikko jau ir noticis. Un beidzies ne pārāk labi.
Jums kaut ko noklusē
Neesmu īpašs finanšu tirgus fans, bet nedaudz izbrīna, ka visi 2PL aizstāvji un finanšu tirgus fani noklusē par auto industrijas zaudējumiem šajā gadā. Un tie jau nav mazi – apmēram 50 miljardi un zaudētas ļoti daudzas darba vietas – desmitiem tūkstoši. Trīs finanšu grupas, kuras tur praktiski visus populārākais auto brendus, ir aplauzušās ļoti pamatīgi. Un nē – tas nav dēļ krievu gāzes vai zaļo izmaksu dēļ, lai arī kaut kādā mērā tas to visu ietekmē. Visām trim ir viens un tas pats neveiksmīgs biznesa virziens un divām viena globāla kļūda. Finanšu grupas nesaukšu – mūsu finansiālajiem ģēnijiem pašiem vajadzētu tā kā tās zināt un jau labu laiku runāt par šo problēmu.
"Ģeniālā" elektro auto ideja
Pirmā kļūda, kas ir raksturīga visiem trijiem – peļņas nauda, ko nesa degvielas dzinēju auto, ir pilnībā iztērēta elektrisko auto projektiem, kam papildus vēl ir lielas aizņēmuma summas, ko tagad nākas norakstīt zaudējumos. Desmitiem miljardus eiro un dolārus. Visām trim grupām vadībā nostājās «zaļie» menedžeri, kas par šo ideju saņēma desmitiem miljonus eiro un tagad nolika visas trīs finanšu grupas kraha priekšā.
Globāli viena kļūda var būt liktenīga
Otrā kļūda, kas ir raksturīga divām grupām – globalizācija. Ideja ir vienkārša – mums ir 14 mašīnu brendi, bet mēs visām izmantosim maksimāli daudz vienādu detaļu – šasiju, motoru, transmisiju, datorprogrammas un tā tālāk. Problēma – viena grupa uztaisīja sliktu motoru, otra nespēja tikt galā ar datorsistēmu, kas automātiski visus brendus nolika uz nulles. Mēģinot maksimāli visu padarīt vienādu, ietaupot naudu uz plānošanu un projektēšanu, jebkura kļūda iznīcina visu sistēmu. Rietumu auto industrija cieš gan tāpēc, ka atpaliek robotizācijā, gan tāpēc, ka izvēlējās neveiksmīgas biznesa stratēģijas.
Nu, sāksim visu atkal tāpat!
Un tagad šajā tirgū ienāk ķīniešu uzņēmumi. Ko viņi dara? Viņi visu liek uz elektroauto un saražo pēc iespējas lētākus elektroauto, lai aizņemtu tirgus. Ķīnieši veic globalizāciju – gan pašiem, gan brendiem, kurus nopērk, ir viena šasija, viens motors, viens ... nu, jūs jau atpazināt. Jā, rietumu auto uzņēmumi uz tā tikko iekrita un izgāzās. Jā, PSRS komunisms nenostrādāja. Jā, islāms visur iznīcina visu. Bet šoreiz tas noteikti būs citādāk!
Kā ķīnieši panāk lētu auto ražošanu, vienlaicīgi kaut cik saglabājot kvalitāti, lai tos var pārdot? Šeit lielākā nozīme ir ķīniešu prasmēm organizēt lielas masas. Rūpnīcu labā strādā pilsētu sektori, kuros dzīvo miljoni cilvēku. Vesela kaudze uzņēmumu, kas piegādā produkciju viens otram.
Vārdu sekot – lēti, produktīvi un efektīvi. Win – win. Vai te kaut kas varētu noiet greizi?
Peļņa? Kas tā tāda?
Pieļauju, ka neviens tagad nepaprasīja galveno – vai šie Ķīnas uzņēmumi ir ar peļņu? Šeit arī slēpjas šī brīža Ķīnas ekonomikas lielākā problēma. Vispirms tas, ko jūs nemaniet, bet kas ir fakts – Ķīnā ir ekonomiskā krīze un tas, ka to aizvien spēcīgāk izjūt arī pasaulē, ir tieši pasaules hegemona – Ķīnas ekonomikas sekas. Par to, kā tas tur notiek, var palasīt daudz, bet šoreiz parunāsim par to, kas ir šīs krīzes pamatā.
Sāksim komunismu no jauna!
Pamatā mums ir tēvocītis Si. Kuram vienu brīdi ienāca prātā divas ģeniālas domas. Pirmā – jāvada Ķīna mūžīgi. Otrā – nu, Mao komunisms neizdevās, bet man gan izdosies! Tāpēc vispirms absolūti policejiskā valsts, kur katrai kastai jau noteikti praktiski sava vieta un tālāk – vajag tikai uzmanīgi.
Ko nozīmē uzmanīgi? Tā ir valsts kontrole praktiski pār visu. Ķīnai ir milzīgs valsts budžets, no kura desmitiem miljardi dolāru ar katru gadu aiziet eksporta atbalstā. Turklāt ļoti dažāda veida. Tai skaitā gan iegādājoties uzņēmumu akcijas, to vidū arī auto uzņēmumus, kur turklāt tieši šie uzņēmumi iegūst priekšrocības Ķīnas tirgū, jo aiz viņiem stāv valsts.
Shēma ideāla – piemaksājam, lai izspiestu no tirgus konkurentus visā pasaulē un pēc tam, kaut kad, kaut kā tas viss atmaksāsies. Tā taču vienmēr ir bijis, vai ne? «Volkswagen», kam piederēja 26% Ķīnas tirgus, neļaus samelot.
Iespējams, ka ar to visu marasmu šī shēma vēl ilgu laiku dzīvos, bet ir viena problēma. Visa šī organizatoriskā mašīna ir efektīva tikai vienā gadījumā – ja tā darbojas brīvā, globālā konkurences tirgū. Pie mazākās krīzes zobratiņi sāks sprūst un pat miljardi vairs neglābs tos, kas neko nepelna. Tāpēc Si vajadzētu rūpēties par to, lai pasaule domātu par brīvo tirgu un globālo ekonomiku. Ko dara Si? Tieši pretējo.
Kāpēc gudri, ja var idiotiski?
Vispirms jau Si sāk ar dažādiem stulbiem ierobežojumiem un vietējā kapitāla apspiešanu. Kā Krievijā – kuram uzņēmumā nav pareizo cilvēku daļas, tas ienaidnieks. Pēdējos piecus gadus no Ķīnas mūk gan kapitāls, gan uzņēmumi.
Pasaulē atkal ir tāda sistēma, kad visi saprot – ja tu finansiāli piemaksā, lai kaut ko vestu uz citu valsti, tad šai valstij ir tiesības uzlikt tādu muitu, lai vietējais tirgus būtu konkurētspējīgāks ar to, ko ieved. Krievijai tas ne visai izdodas, bet principiāli var salīdzināt summas – ja Ķīnas auto savā valstī maksā 10 tūkstošus eiro, tad Krievijā tie būs 40 tūkstoši eiro kopā ar nodokļiem un nodevām. Rietumu valstīs Ķīnai ir spēcīgs lobijs, bet arī tas sāk uzdot – aizvien vairāk valstis uzliek ievērojamas nodevas. Ķīna to mēģinās apiet, izbūvējot savas rūpnīcas Eiropā un Amerikā, bet redzēsim, kas viņiem izdosies. Rietumu valstis pie šādas sistēmas Ķīnā ilgi bija ieguvēji, bet tagad prieki ir beigušies. Veidojot brīvā tirgus ierobežojumus, Ķīna pati sev šauj kājā.
Visbeidzot – globālisms. Jo mierīgāka būs pasaules globālā politika, jo labāk būs ekonomika un jo mazākas krīzes iespējas un vairāk pirks Ķīnas produkciju. Ko dara Ķīna? Uztur konfliktu Ukrainā, palīdz Irānai, aktivizē dažādus pretvalstu spēkus daudzās valstīs, nemitīgi demonstrē spēku Āzijā, veicinot uztraukumu un stresu. Pat Irāna ar savu absolūto nespēju gandrīz izraisīja pasaules mēroga krīzi. Pietiks pagrūst Krieviju ne tajā virzienā, izraisīt krīzi Eiropā (pirms džihada krīzi) un pašu ķīniešu centieni sabruks kā kāršu namiņš.
Burbulis plīsa? Taisām nākamo!
Kāda ir šī brīža situācija? Pēc būvniecības burbuļa sabrukuma Ķīna audzē nākamo burbuli, turklāt padarot savas valsts ekonomisko vidi aizvien nepatīkamāku investoriem. Jā, pašreizējie mēģinājumi iziet ārpus Ķīnas nav bijuši ļoti veiksmīgi, bet Indija tomēr sāk mīt uz papēžiem par spīti visam un klīst bauma, ka mobilos tālruņus šogad vairāk saražos Indijā, nekā Ķīnā.
Pasaules ekonomikai Ķīnas krīze nav patīkama viena iemesla dēļ. Jā, ASV krīzes izraisīja sabrukumu un recesiju, bet pasaule no tā atkopās un palika labāk. Ķīnas krīze ir komunisma krīze. Kā PSRS laikos. Kad valsts degradēs gadu desmitiem, bojājot dzīvi sev un citiem. Un Ķīna ir lielāka un spēcīgāka par PSRS. Tā var būt degradācija simts gadu garumā, kur visu laiku globālā politika un ekonomika lēkās uz augšu un uz leju un nekādi nevarēs saprast – kas īsti notiek? Kas atkal tēvocim Si ienācis prātā un ko ar to darīt? Tā dzīvosim.