Japāna apņēmusies izdzīvot

Katru reizi, kad kāds publicē kādu apskatu par to, kā Latvijai izdzīvot, vienmēr atradīsies kaudze feministisku organizāciju pārstāvju, kas sāks bļaut, ka tieši Latvijā «kungi pusmūžā» grib piespiest jaunas meitenes dzemdēt un visādu marasmu. Izrādās gan, ka problēmas ir ne tikai Latvijā. Twitera konts @MoreBirths publicēja apskatu par to, kā risinājumus meklē Japānā. Publicēšu dažus fragmentus no šī apskata, lai saprastu, kā uz to pašu, kas rada raizes Latvijā, skatās otrā pasaules malā Japānā.

Pilns teksts adresē https://x.com/MoreBirths/status/1706955948542009467?s=20

Japāna cīnās ar zemās dzimstības sekām tikpat daudz kā jebkura valsts uz Zemes. Premjerministrs Kišida nesen paziņoja: «Tas ir tagad vai nekad», lai glābtu valsti no dzimstības sabrukuma. Japāna jau piedzīvo strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos, un tās vadītāji apzinās krīzi. Šajā esejā ir aplūkoti daži galvenie Japānas zemās auglības krīzes cēloņi un risinājumi. Japānai situāciju mainīt nebūs viegli, taču alternatīvas nav.

Japāņu nācijas pagrimums un sabrukums būs rezultāts, ja netiks veiktas nekādas darbības.

(Nomainiet šeit vārdu «japāņu» uz «latviešu» un sapratīsiet, kur mūs feministu politika ved.)

Galvenais Japānas zemās auglības cēlonis ir cilvēku koncentrācija blīvās pilsētās. Kopējais dzimstības koeficients (TFR) Tokijā tika lēsts 1,04 2022. gadā un var nokrist zem 1 2023. gadā. Visā Āzijā lielajās pilsētās ir ārkārtīgi zems dzimstības līmenis. TFR ir 0,8 Bangkokā, 0,88 Taipejā, 0,68 Šanhajā, 0,65 Seulā un 0,72 Pekinā. Problēmas pamatā ir dzīvošana pilsētā ar tās novēršanu, blīvumu, izmaksām un vietas trūkumu bērniem rotaļām.

Tokija piesaista cilvēkus no laukiem. Pat ja Japānas iedzīvotāju skaits katru gadu samazinās par gandrīz miljonu cilvēku, Tokijas iedzīvotāju skaits turpina pieaugt. Jauniešus nepārtraukti piesaista pilsēta, kur viņiem būs maz bērnu. Japānai ir jāizbeidz mīlas dēka ar pilsētas dzīvi un jāpieņem plašāks dzīvesveids, ja tā vēlas atrisināt savu krīzi. Patiesībā ASV jau ir izdarījušas šo maiņu! Apsveriet amerikāņu stila priekšpilsētu un apakšapgabalu sistēmu, kurā darbinieki piekļūst pilsētu ekonomikai, nedzīvojot īpaši blīvā pilsētas centrā. Atšķirībā no Japānas, iedzīvotāju īpatsvars Amerikas pilsētās ir samazinājies, jo miljoniem cilvēku pārcēlās uz priekšpilsētām un pat attālām piepilsētām, kas ir daudz piemērotākas lielākai ģimenei.

Japānas konservatīvā kultūra stingri mudina sievietes palikt mājās, lai bērnu ierašanās brīdī pievērstos mātes stāvoklim.

Daudzas japāņu sievietes uzskata, ka viņām ir jāizvēlas mātes statuss vai karjera, tāpēc izvēlas tikai karjeru.

Vietās, kas pilnīgāk pieņem sieviešu karjeras un piedāvā dāsnu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (t.i., Francijā un Skandināvijā), ir ievērojami augstāka dzimstība. Citiem vārdiem sakot, ja sievietei ir vairāk dažādu ceļu, lai sasniegtu mātes stāvokli (gan palikt mājās, gan orientēta uz karjeru), vairāk sieviešu izvēlas kļūt par māti. (Atgādināšu, ka Imantam Parādniekam pārmeta, ka viņš aicināja mātēm nodrošināt valsts apmaksātu augstākās izglītības apguvi).
Intensīva koncentrēšanās uz bērnu izglītību ironiskā kārtā Japānā ir problēma, jo tā padara vecāku darbu pārāk apgrūtinošu. Džordža Meisona universitātes ekonomists Braiens Kaplāns uzrakstīja grāmatu «Savtīgi iemesli, lai radītu vairāk bērnu», kurā mudina vecākus radīt vairāk bērnu, izmantojot filozofiju, ka bērniem var ļaut vairāk izklaidēties un necensties veidot ideālus bērnus.

Pārim, kuram jau ir divi bērni, ir daudz vieglāk izvēlēties trīs, četrus vai vairāk bērnus, nekā vienam cilvēkam atrast partneri, apprecēties un atsākt dzīvi, lai izveidotu ģimeni. Tur, kur liela daļa iedzīvotāju paliek bez bērniem kā mūsdienu Japānā, pamata aritmētikai ir nepieciešamas daudzbērnu ģimenes! Ja 1/3 iedzīvotāju ir bezbērnu (kā tas ir raksturīgi tagad Japānā) un 1/3 ir 2 bērni uz sievieti, tad atlikušajai 1/3 ir vidēji 4 bērni uz sievieti, lai sasniegtu aizstājējauglību! Ja Japāna vēlas paaugstināt savu auglību, būtu labi, ja tā pēc iespējas labāk līdzinātos Gruzijai. Godājiet ģimenes, kurās ir trīs, četri vai vairāk bērni. Daudzbērnu ģimeņu kultūras svētkos var piedalīties ikviens no politiskajiem līderiem līdz slavenībām. (Atkal Parādnieka īstenotie pasākumi. Ja nu kas.)

Izraēla ir augsti izglītota, pārpildīta, moderna, dārga un augsti attīstīta, tāpat kā Japāna. Tomēr, atšķirībā no Japānas, Izraēlai ir augsts dzimstības līmenis, aptuveni 3,1 dzemdības uz vienu sievieti. Kā Izraēla to panāk? Izraēlā dziļi tic bērnu radīšanai kā vienam no augstākajiem dzīves iemesliem. Ir ticība tam, ka ir ļoti svarīgi radīt bērnus gan vēstures, gan ilgas veidot labāku nākotni dēļ. Atzīstot savu vērtību pasaulē, Japānai vajadzētu iet līdzīgi kā Izraēlai un arī bērnu radīšanu pieņemt kā nacionālu mērķi!

Laulību vecums Japānā ar katru gadu pieaug, un šobrīd vīriešiem tas ir 31 gads, bet sievietēm – 29,4 gadi. Tas kaitē auglībai divos galvenajos veidos. Pirmkārt, auglība samazinās, cilvēkiem kļūstot vecākiem, un tie, kas apprecas 30 gadu vecumā un vēlāk, ir daudz mazāk auglīgi nekā jaunāki.
Otrkārt, tiem, kas apprecas vēlāk, vienkārši pietrūkst laika, lai radītu daudz bērnu, un tāpēc vēlīnā laulība ir saistīta ar ievērojami mazākām ģimenēm vai bezbērnu trūkumu. Pakāpeniska kultūras maiņa uz agrākām laulībām ievērojami veicinātu auglību. (Ak vai, ak vai – Japānā laikam nezina, ka to izdomāja Imants Parādnieks.)

Darbs un ģimene parasti ir pretrunā visur pasaulē. Abi izvirza stingras prasības cilvēka 20 un 30 gadu vecumam. Šo konfliktu nevar apiet – tā vienmēr būs konkurējošu interešu cīņa. Ir veidi, kā Japānas uzņēmumi var mīkstināt slogu, ko darbs uzliek ģimenes dzīvei, un veidi, kā korporatīvā Japāna var būt ģimenes veidošanas atbalstītājs, nevis šķērslis:
· Izveidot birojus un rūpnīcas tālu no Tokijas un citām lielpilsētām, lai darba iespējas kļūtu pieejamas lauku apvidos, kas ir piemērotāki daudzbērnu ģimenēm.
· Ja iespējams, piedāvājiet darbu no mājām, īpaši darbiniekiem ar bērniem. Dati liecina, ka sievietēm ir daudz lielāka iespēja dzemdēt bērnus, ja viņas var strādāt no mājām.
· Uzņēmumiem jāatbalsta darbinieki un jo īpaši sievietes, kuras vēlas izveidot ģimeni, dāsni piešķirot ģimenes atvaļinājumu.

Korporācijām vajadzētu svinēt un iedrošināt ģimenes gan darbinieku vidū, gan valsts līmenī. Viņiem būtu jāatzīst, ka viņiem nav nākotnes, ja Japāna neatrisinās savu dzimstības krīzi.

Vīriešiem, kuri vēlas ģimenes, būtu jāmācās sniegt lielāku atbalstu mājsaimniecības darbos. Vairāki pētījumi ir atklājuši, kur vīrieši vairāk palīdz mājas darbos, kur dzimstības rādītāji bija augstāki. Tas bija redzams gan starp pāriem, gan starp valstīm ar atšķirīgām normām. Ja sievietes jūt, ka viņas sadzīvē negūst atbalstu, viņas var apzināti atteikties no ģimenes, kā tas notiek Korejā.

Japānai ir nepārtraukti jāmēģina jauni risinājumi. Kad pārapdzīvotība bija bailes visā Āzijā, virkne politiķu un propaganda samazināja auglību. Tagad, kad tuvojas iedzīvotāju skaita samazināšanās krīze, mums jāatceras, ka politika var darboties! Lai Japāna atrisinātu savu auglības krīzi, tai vienlaikus ir jāpieliek daudzas sviras, kas ietekmē auglību.