Jūlija dzīves realitātes
Katru reizi, kad kāds runā par to, ko Krievija tagad darīs, vai spridzinās Zaporožjes atomelektrostaciju vai izdarīs kādu citu tikpat vērtu idiotismu, ir vērts atcerēties manu rakstu par asiņainā pundura glorifikāciju – Krievija ir valsts, kurā idioti atļāva būt par vadoni idiotam un automātiski šajā valstī, kuras darbībā te daudzi mēģina atrast loģiku, loģika nedarbojas.
Lai saprastu, kā tas notiek, paņemsim vienkāršu piemēru. Lai iesitu naglu, jūs paņemsiet āmuru un mēģināsiet iesist. Krievijas valdība vispirms paņems omonieša rungu, ja tā salūzīs, izmantos mikroskopu vai vēl ko dārgāku un sarežģītāku un galu galā, kad jau visiem būs apnicis, izmēģinās šaut ar kalašņikovu, lielgabalu, tanku. Tā ir Krievijas loģika.
Tieši tā tas strādā jautājumā par to, vai Krievija spridzinās Zaporožjes atomelektrostaciju vai nespridzinās? Mēs domājam par radiācijas piesārņojumu un ekonomikas sekām, asiņainais punduris un viņa komanda domā par to, vai tas beidzot piespiedīs NATO iesaistīties karā, lai varētu noslēgt mieru ar NATO, nevis Ukrainu. Ja viņi izlems, ka tas tā strādās, tad viņi spridzinās. Ja tomēr būs sajūta, ka NATO nevis sāks mierīgi karot, bet gan mauks ar Tomahaukiem pa visiem centriem, tad nespridzinās. Mūsu loģikas tur nav.
Jāatgādina, ka asiņainais punduris sāka kārtējo karu tikai tāpēc, lai nodrošinātu sev vēlētāju atbalstu pēc kārtējās uzvaras. Visi pārējie stāsti par kara iemesliem ir pilnīgas muļķības – krievvalodīgos tobrīd neviens Ukrainā neapspieda, ekonomiski tas ir ļoti neizdevīgi, NATO izplešanās uz austrumiem tobrīd nenotika. Karš sākās tikai un vienīgi asiņainā pundura loģikas dēļ – ir vērts atcerēties, cik ļoti apjukusi bija Krievijas vadība, kad viņš sauca sapulces un stāstīja publiski par dažādiem dīvainiem plāniem.
Pēc šīs pašas loģikas asiņainais punduris nevar noslēgt mieru ar Ukrainu. Ukraina viņa prātā ir impērijas sastāvdaļa un ar dumpīgo vasali Zeļenski mieru asiņainais punduris nevar noslēgt. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc asiņainais punduris savulaik neatsaucās uz Zeļenska aicinājumiem tikties un lemt «Donbasa jautājumu mierīgā ceļā». Kāpēc pasaules līderim tikties ar klaunu? Nekādu iemeslu. Tikai NATO, pēc asiņainā pundura domām, ir līdzvērtīgs pasaules spēks un ar to mieru var noslēgt. Galvenā problēma – kā panākt, lai NATO iesaistās, bet reizē neiznīcina Krieviju. Tas patiesībā ir vienīgais loģiskais iemesls, kāpēc Krievija apšauda mierīgās pilsētas – cerot, ka NATO karakungiem apsāpēsies sirsniņas un viņi iesaistīsies un Krievija tad varēs noslēgt mieru ar NATO. Ak jā, vēl klasiskais idiotisms, kas Krievijā ir neārstējams.
NATO, tieši pretēji, ir loģiski domājoša. Viņiem nevajag karu ar Krieviju. Nekādā veidā. Labākais, kas pašlaik notiek, notiek Ukrainā – Krievijas armijas iznīcināšana. Tas, ko NATO tērē pašlaik Ukrainas atbalstam, izmaksā ļoti maz, salīdzinot ar pilnvērtīgu karu – ko vērts bija triljons dolāru, ko iztērēja Afganistānā. Kas, salīdzinot ar Ukrainā notiekošo, izrādījās absolūti neefektīvi.
Pašreizējā jūlija realitāte ir tāda, ka asiņainais punduris turpinās dažādos veidos iznīcināt Ukrainu cerībā, ka NATO iesaistīsies un varēs uzsākt miera sarunas ar ASV. Ideālais variants – tiekas asiņainais punduris ar Džo Baidenu un abi kā vienlīdzīgas personas noslēdz mieru. Iedomājieties Krievijas virsrakstus: «Krievija izcīna sev vietu pasaulē kā līdzvērtīgs partneris!» Pēc asiņainā pundura loģikas tādas ziņas dēļ nebūs žēl nedz mirušo, nedz Donbasa un Krimas. Var iečekot manā blogā 2022. gada 7. marta rakstu par asiņainā pundura uzvaras runu. Nekas nav mainījies.
Tomēr, kā jau teicu – NATO to nevajag. Automātiski viedokļi ir kā divas paralēles, kas nekrustosies un vājprāts turpināsies tikmēr, kamēr ukraiņi neizmetīs paši krievus un Krievijā nenāks pie varas kāds, kurš beidzot būs gatavs noslēgt mieru.
2023. gada jūlija realitāte ir nepatīkama, iznīcinoša un pretīga. Sapuvis režīms, ar botoksu piepūsts vadītājs ar nemainīgi slapjiem sapnīšiem par nemirstību un vēlmi palikt vēsturē kā Krievijas impērijas teritoriju savācējs neatstāj ar savu loģiku nekādu cerību uz mierīgu risinājumu. Viņam un viņa armijai nav kaut kādi sirdsapziņas pārmetumi, ētikas normas, tiesību izpratne vai vēl kaut kas. Personīgais izdevīgums, slima psihika, izkropļota loģika un pārliecība, ka visiem pārējiem tas jāpieņem kā patiesība.
Tāda ir mūsu šī brīža realitāte, kur cerību un pozitīvismu nes tikai viens – Ukrainas bruņotie spēki.
Foto – ekrānšāviņš no news.rambler.ru. Raksta nosaukums: «Spēle: Kurš pirmais kliegs: «Baiden, ieved karaspēku!»» Raksta pamatdoma – ASV neievedīs karaspēku Ukrainā un ASV ir ļoti daudz izdomātu iemeslu, kāpēc to nedarīt.
