Kā IZM pārbaudītu jūsu prasmi rakt ar lāpstu

Katru reizi, ieraugot mūsdienu matemātikas kontroldarbus, mani nepamet doma, ka Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrijā par eksaktajiem priekšmetiem atbild tīri humanitāri. Jo citādi kontroldarbu struktūru skaidrot es nevaru.

Pats interesantākais šajā stāstā ir tas, ka skolotāju dotie pārbaudes darbi un uzdevumi parasti ir diezgan sakarīgi un skaidri - pārbaudīt, vai skolēni ir apguvuši konkrētas prasmes vai zināšanas. Un tad atnāk pārbaudes darbi vai diagnosticējošie darbi, kur jebkura kļūda uzdevuma teksta izpratnē nozīmē neizpildītu uzdevumu.

Es došu piemēru un, ja jūs to sapratīsiet, tad variet paskatīties paši, kādi ir uzdevumi jūsu bērniem. Piemērs ir šāds:

Kontroldarba mērķis - pārbaudīt prasmi rakt ar lāpstu.

Sasniedzamais rezultāts - stundas laikā uzrakt laukumu 3x4 metri.

Uzdevums:

Jūsu uzrokamais zemes gabals atrodas 50 metrus uz ziemeļiem un 30 metrus uz austrumiem no atskaites punkta, kurš atpazīstama kā apse. Atcerieties - apse, nevis bērzs, osis, kļava vai alksnis. Tas nekas, ka ir ziema un lapu nav - mums ir kompetenču izglītība, priekšmetu savienojamība, jāmāk atpazīt. Tālāk, izmantojot precīzu nivelēšanas sistēmu, nosakiet jūsu uzrokamo teritoriju.

Atcerieties, kādas formas un veida lāpstas pielieto dažādos augsnes veidos. Veiciet augsnes novērojumus un izvēlieties pareizās formas lāpstu. Veiciet rakšanu.

Tālāk ņemsim to, kā skolotājs vērtē jūsu matemātikas uzdevumu, turklāt balstoties uz IZM prasībām, jeb šajā situācijā - jūsu prasmes rakt ar lāpstu.

- Vērtējums - ļoti slikti. Jā - zemes gabalu jūs uzrakāt pusstundā, turklāt pat drošības pēc 5x7 metrus. Tomēr neizpildījāt uzdevuma nosacījumus. Vispirms - sajaucāt apsi ar alksni. Otrkārt - jums nebija kompasa un pēc saules precīzi virzienu noteikt nevar. Treškārt - ar soļiem precīzi metrus nomērīt nevar un pat mērot no alkšņiem jūs kļūdījāties - 45 metri uz ziemeļiem un 25 metri uz austrumiem. Jums bija līdzi pareizās formas lāpsta, bet nepareizā biezuma - smilšainā augsnē pietika ar 2 milimetru biezumu.

Gala vērtējums - ņemot vērā, ka kļūdījāties jau pirmajā uzdevuma punktā, vērtējumu vispār varēja nelikt, bet, ņemot vērā, ka jūs vismaz rakāt, novērtēju jūsu prasmes rakšanā ar lāpstu ar divām ballēm.

Un tagad pajautāsim paši sev - vai tiešām šis ir uzdevums, kura mērķis ir pārbaudīt prasmes? Jeb vienkārši smadzeņu mežģis ar mērķi sarežģīt pēc iespējas vairāk uzdevuma izpildi, kas patiesībā neko neliecina par prasmēm, kuras ir jāpārbauda?

Ja paskatīsieties, kādi ir jūsu bērnu uzdevumi matemātikā un eksaktajās jomās, tad konstatēsiet, ka uz šādiem principiem daudzus arī veido. Jums vispirms pasaka, ka ir jāatrod pareizais risināšanas veids. Tad pasaka, ka ir jāsaprot pareizi visi uzdevuma dati. Un tikai tad sākas pārbaude - vai jūs ir nepieciešamās matemātiskās prasmes. Kad es mācījos, tad sistēma bija apmēram tāda - līdz 70% punktu deva vienkārši un skaidri saprotami uzdevumi. 30 % punktu - tādi, kā šodien ir vairākums. Ne velti pagājušajā gadā Lietuvā bija sašutums par matemātikas centralizēto eksāmenu uzdevumiem, kas visi bija noformēti šādā veidā.

No vienas puses var nepārtraukti stāstīt, ka šādas izglītības mērķis ir kaut kādā veidā piešķirt papildus prasmes un spējas mūsu audzēkņiem. Tie, kas nezina, kā Latvijas vidusskolas izglītību vērtē ārzemēs, varētu tam noticēt. Realitātē šāda sistēma bieži vien rada skolēniem neizpratnes sajūtu un zemu pašvērtējumu. Savulaik bija ļoti savāda sajūta piedzīvot situāciju, kad skolniece ar nesekmīgu atzīmi matemātikā aizgāja mācīties uz grāmatvežiem un pēkšņi izrādījās, ka nav nekādu problēmu. Tur, kur bija jāstrādā tīri ar cipariem, atrodot, kur dažādu skaitļu savienojumos ir problēmas vai vienkārši veicot funkcijas, nebija problēmu. Cita lieta, ka grūtības radās skaidrojumos, bet šādas grūtības radās arī tiem, kam atzīme bija tuvu desmitniekam. Secinājums - skolu apmācības un vērtēšanas sistēma neuzrāda patiesās bērnu spējas.

Vislabākais ir tad, kad tu esi pildījis paraugus uzdevumi.lv, internetā atradis, to, ko skolotāja deva un tad nu atnāk 3. klases diagnosticējošajā darbā šādi uzdevumi:
- Ģimenē ir divi brāļi - Kārlis un Kristaps. Viņiem katram ir viena māsa. Cik bērnu ir ģimenē? 3, 4, vai 5? - Ziniet, kas rakstīts vērtējuma sadaļā? 1 punkts, ja bērns pareizi atrisina praktisku problēmu.

- Ja vakar bija 29. jūnijs, tad parīt būs? 30. jūnijs, 1. jūlijs, 2. jūlijs?

- Kurā taisnstūrī ir iekrāsota 1/6 daļa rūtiņu? - Tagad izdomājiet - tajā, kur 5/6 ir baltas un 1/6 ir melna vai tajā, kur 1/6 ir balta un 5/6 ir melnas? Jo nav taču teikts, kāda bija krāsa. Tīri teorētiski var pieņemt, ka stāsts ir par melno krāsu, bet, ja jau iepriekš uzdevums bija par brāļiem, varbūt arī šeit ir kāda fīča ielikta? Pareiza atbilde esot tad, ja pareizi nosaka dotās pamatdaļas lielumu.

- Kvadrāta perimetrs ir 60 centimetri. Malu garumi ir - 20 un 10, 15 un 15, 30 un 30? Un jā, pareizā atbilde ir tikai viena - tā uzreiz jau pašā sākumā uzrakstīts - līdz 9. uzdevumam pareizā atbild ir tikai viena. Un, kad to esat sapratuši, lasiet vēlreiz uzdevumu un jā - «kvadrāta». Uzsvars nav uz malu garumu, bet gan tieši vārdiņu «kvadrāts». Maza neuzmanība izlasītajā un bērns ir šokā un uzdevuma vērtētājam tik jānoplāta rokas un nevienu neinteresē, vai bērns var izrēķināt perimetru. Vērtējumu apskatā teikts, ka punkts ir tad, ja bērns «Novērtē dotos lielumus un izdara secinājumu par ģeometrisko figūru.» 1 punkts.

Saviem bērniem jau sen mācu - redziet ko tādu, metiet pie malas un pildiet pašus pēdējos. Jo šeit ir uzsvars uz jūsu valodas izpratni un spēju atrast paslēptos knifiņus, nevis uz jūsu prasmēm un zināšanām. It īpaši tāpēc, ka šādus uzdevumus parasti uzliek kā otro, trešo, astoto, kad bērni pat negaida, ka varētu būt kaut kas īpašs un uz to arī iekrīt - vai nu apjūk, vai neiedziļinās.

No vienas puses ir saprotams, kāpēc ir šāda veida uzdevumi - tomēr ir svarīgi, lai skolēni klasē saprot, ko pedagogs runā. No otras puses - kāda ir domāšana, ja pārbaudes darbā galvenais uzsvars likts uz valodas izpratni, nevis prasmēm un zināšanām? Kāpēc matemātikas pārbaudes darbos ar tik izmisīgu aizraušanos turpina pārbaudīt lasītprasmi un āķīgi sastādītu uzdevumu izpratni?

Kāpēc es šo visu rakstu? Ja jūsu bērns atnāk mājās ar sliktiem kontroldarba rezultātiem eksaktajos mācību priekšmetos vai tieši matemātikā, pārbaudiet vispirms, vai uzdevumi bija veidoti ar mērķi pārbaudīt viņa matemātikas spējas jeb latviešu valodas izpratni. Ne visiem matemātiķiem ir dots būt valodu jomā ļoti spējīgiem un tāpēc reizēm nevajag norakstīt matemātiķu spējas, lai kā mūsu izglītības sistēma mēģinātu šo bērnu pašapziņu norakt.

 Karikatūra no CartoonStock.