Kā izskatījās senās koka pilis?
Par šo būs jāuztaisa kaut kad atkal video, bet ir tāda problēma, ka mums patiesībā praktiski nav izpratnes, kā izskatījās senās koka pilis. Un man jūs būs jāapbēdina - tie zīmētie skati, mūsdienu rekonstrukcijas un filmu vīzijas ir skaistas, bet patālu no realitātes.
Praktiski vienīgie koka nocietinājumi, kas nonākuši līdz mūsdienām, ir saitīti ar 18. vai 19. gadsimtu. Kas turklāt pārsvarā bija nevis būvēti kā koka pilis, bet gan īslaicīgas dzīvesvietas garnizioniem. Kur turklāt bija citas aizsardzības prasības, salīdzinot ar viduslaikiem.
Kad es darbojos ar Automātisko intelektu - AI - tad es cenšos izdarīt visu, lai iegūtais attēls vismaz kaut cik atbilstu tam, kā varētu izskatīties. Tāpēc man bildēs un video būs tādas, kādas tās var būt pēc reāliem rekonstrukciju materiāliem un hroniku tekstiem, nevis tas, ko AI sacerēs pēc internetā un filmās atrodamā.
Šī iemesla pēc ilgāku laiku neko nerakstīju par senajām koka pilīm, jo sajūtas bija, ka tās rekonstrukcijas, ko redzam, ir nepareizas, bet vajadzēja tomēr atrast vismaz vizuālu apstiprinājumu savām teorijām. Tagad šis tas jau parādās.
Piedāvājam jūsu uzmanībai Alto de la Kruzas apmetni Kortes de Navarrā. Atklāta 1947. gadā. Apmetne veidota laikmetā, kad Ibērijas pussalā pārgāja no velā bronzas laikmeta uz dzelzi - visdrīzāk ka ķeltu genoma pārstāvji, kurus tur atrada, plašas dzelzs izmantošanas tehnoloģijas arī atnesa. Pāreja no vēlā bronzas laikmeta uz dzelzs laikmetu Ibērijas pussalā ietvēra izmaiņas bēru tradīcijās, pārejot no primārās apbedīšanas uz mirušo kremāciju. Kopumā ir pētīti genomi trīs apmetnēs no agrā dzelzs laikmeta, datēti ar aptuveni 800. līdz 450. gadam pirms mūsu ēras.
Atrastie divi rekonstrukcijas varianti norāda uz to, par ko arī es domāju visu laiku - pilskalna iekšpusē atrodas nevis tukšs pleķis ar dažām ēkām, bet gan mītnes vietas ir izvietotas visapkārt pie vaļņa, kur ar velēnām klātie jumti palīdz gan vieglāk piekļūt pie aizsardzības izbūvēm, gan arī samazina degšanas risku pilskalnā. Tā kā pirmajam elementam, kas man visu laiku likās loģisks, esam tikuši skaidrībā.
Un otrs variants, kas labāk ļauj saprast, kā tas varēja izskatīties.
Un te mēs nonākam pie otrā elementa, kas mani mulsina. Pieļauju, ka par zvaigžņu cietokšņiem visi ir vairāk vai mazāk dzirdējuši, bet kaut kā man neticas, ka seno laiku piļu aizstāvji, kas veidoja vaļņus pēc līdzīgiem principiem, līdz līdzīgiem principiem neaizdomājās.
Un tad man gadījās viena video attēls, par kuru nav īsti skaidrs, vai tas ir AI vai tiešām šāda būve vēl aizvien stāv kaut kur Āzijā. Vai pie Urāliem. Bet tā būtībā parāda trūkstošo elementu - nocietinātā siena ir nevis atvērta, bet gan ar nojumi un nevis augstu, bet gan zemu baļķu sienu ar lūkām, pa kurām var apšaudīt tos, kas kāpj kalnā. Es visu laiku domāju, ka filmās un rekonstrukcijās redzamās atklātās sienas (domāju, ka arī mūra pilīs sienas nebija atklātas - tur bija koka nojumes, kas nav saglabājušās līdz mūsdienām) izskatās kaut kā muļķīgi. Bet, tā kā šīs konstrukcijas līdz mūsdienām nav saglabājušās, tad viņas arī nekur neparādās.
Šodien ar to pietiks. Kam nav slinkums, paši var padomāt, kāpēc šādas manis aprakstītās konkstrukcijas tajā laikā bija pamatu pamats. Un neaizmirsīsim, ka lielāko daļu latviešu pilskalnu krustneši ieņēma parokoties zem vaļņiem, kas beidzās ar aizstāvju padošanos, nevis ar katapultām, trepēm un torņiem. Bija mūsējie uztaisījuši cietokšņus tā, ka tiešā uzbrukumā tur neko nevarēja izdarīt.
Kad būs vairāk laika (lasiet - kad pūcei aste ziedēs) pieķeršos video arī par senajiem pilskalniem. Arī tur daudz kas ir citādāk, nekā esam pieraduši domāt.