Kā sabruks Krievija
Lai cik dīvaini nebūtu, rūpēs par Ukrainu galvenais, kas mums pašiem būtu jāsaprot – ka lielākā problēma Baltijai pat būs ne tikai daudz pašreizējā Krievija, cik dīvainie grupējumi, kas izveidosies Krievijas sabrukšanas procesā. Var jau man oponēt, ka Krievija nesabruks, bet visdrīzāk ka sabruks.
Par to, kā tas notiks, vēsta Krievijas vēsturnieks, kurš savas domas klāsta Youtube kanālā «Sauromāts» (@savromat). Jā, arī viņam, tāpat kā mums visiem, ir savas kļūdas, bet attiecībā uz pašas Krievijas vēsturi viņš ir ļoti zinošs – katrs var paklausīties viņa lekcijas no 2021. gada un agrāk. Tāpēc tagad pievērsīsimies tam, ko saka Sauromāts un katrs viņa pārdomas var salīdzināt ar to, kas notika Krievijā 1917. - 1920. gadā – kad boļševistiskā Krievija, būdama nekāda ekonomiski un sabiedriski, risinājumu atrada nevis valsts attīstībā, bet gan nepārtrauktā agresijā prom no Maskavas, mēģinot saturēt brūkošo impēriju, kas viņiem arī izdevās. Tāpēc arī Sauromāta teiktais izklausās ļoti ticami. Ierakstā minētais teksts ir garāks, bet saīsināju, paturot svarīgāko.
«Krievija tuvojas pilsoņu karam. Tā ir kustība, kas ir lēna, bet neapturama un šis karš nebūs tāds, kāds sagrāva 20. gadsimta sākuma impēriju. Tas vairāk atgādinās nepārtrauktos pilsoņu karus Romas impērijas sabrukuma laikā.
«Karu neviens negrib un tāpēc tās nebūs,» teiksiet jūs. Kas tas var būt par karu 21. gadsimtā? Tieši tāds, kādu īstenoja Krievija, uzbrūkot Ukrainai. «Ja cilvēki baidās no kara, viņi to nepieļaus,» teiksiet? Mēs visi domājam, ka, ja negribam karu, tā nebūs. Atcerieties vecmāmiņu teikto: «Lai tikai nebūtu kara!» Analītiķu un žurnālistu rakstus pirms iebrukuma Ukrainā?
Konkrēti – kāpēc es domāju, ka Krievija virzās pilsoņu kara virzienā? Ņemsim pa punktiem.
1. Ekonomika. Krievijas ekonomikā ir lejupslīde. Jūs teiksiet, ka visi rādītāji rāda, ka ekonomika ir augšupejoša, ir labas prognozes, tauta nekad nav dzīvojusi tik labi, kā pie Putina. Nē, ekonomika tieši tagad lido bezdibenī, jo visu izaugsmi ir radījusi kara rūpniecība. Neproduktīvi ir iekļaut kara rūpniecību iekšzemes kopproduktā, kur ir jābūt kaut kam noderīgam, jo tā ir bezjēdzīga lieta. Cilvēki par to gūst ienākumus, bet tirgū par šo naudu viņi nepērk tankus un ieročus, viņi pērk pārtiku, preces un vēlas ceļot, lai arī sabiedrības labā viņi nedara neko noderīgu – tankā neviens nedzīvos, patronas neēdīs – tas ir parazītisks, bezjēdzīgs veids, kā cilvēku darbu pārvērst iznīcības procesā. Tā nav ekonomiskā izaugsme. Ko pašlaik dara Krievija? Naftu un gāzi aizvien vairāk pārstrādā ieročos – pārstrādā nāvē. Tā ir entropija. Visi panākumi ir entropijas pieaugums pasaules mērogā. Iedzīvotāju nāvi maina uz naudas vienībām. Kā to paņemt kā ekonomikas izaugsmi? Nāves pieaugumu nevar pieskaitīt pie ekonomiskās izaugsmes. «Oikonomia» no grieķu valodas – tā ir mājsaimniecība, kas neražo nāvi. Izslēdzam militāro rūpniecību – paliek liels melns caurums. Lielais pīrāgs samazinās, bet to skaits, kas grib ēst šo pīrāgu, pieaug, jo ekonomika ir ar naudu uzpumpēta. Šādi ekonomika rada bāzi – visi pret visiem, jo visi grib pīrāgu.
2. Demogrāfija. Tā liecina, ka Krievijā demogrāfija krīt melnajā caurumā. Visas tautas, kas dzīvo Krievijā, atbildot uz nāves ekonomiku, izmirst. Neviens negrib dzemdēt bērnus, lai viņi nomirtu pie Bahmutas. Vara saka, ka meitenēm vairs nevajag augstāko izglītību, lai dzemdē uzreiz pēc skolas. Tas var radīt kārtējos trakos likumus, kurus pieņems satrakojušās domes «trakais printeris» un kas būs vērsti uz sieviešu paverdzināšanu. Kā Saratovas anarhisti piedāvāja 1917. gadā – ieslēgt visas sievietes speciālā apaugļošanas nometnē un apaugļot vardarbību – lai barakās nepārtraukti dzemdētu. Šāda politika ved tikai uz krahu. Līdz 2100. gadam esošajos tempos var pazaudēt pusi iedzīvotāju. Uz pašreizējo teritoriju tas nozīmē, ka nekādas Krievijas nebūs – cilvēku uz teritoriju būs par maz. Valdošajiem sāksies histērija, ka «holopi» izbeidzas un sāksies «holopu» pārvilināšana (Sauromāts nepiemin, bet tieši to izdarīja Krievijas militārā sfēra, piesolot lielas algas un pārvilinot darbiniekus uz militāro jomu. Tagad sanāk, ka Krievijas ekonomikai, kurai trūkst arī darbaspēka, tagad ir vēl jāuztur militāristi, kas pārvilina viņu darbaspēku.). Sāks karu par «holopiem». Tā bija Ivana Briesmīgā laikā, kad bajāri pārvilināja smerdus un cīnījās ar cara ieceltajiem dižciltīgajiem, bija bruņotas sadursmes, jo cīnījās par zemniekiem. Dižciltīgie bija vājāki, bet ar cara atbalstu, radīja «opričņikus» un sāka bajārus nogalināt un kārt pašu bajāru muižu vārtos. Ieguvām pēc tam arī juku laikus un no tā visa valsts mēģināja vēl simts gadus izlīst, līdz atnāca Pēteris I un sarīkoja ko tādu, kas nebija labāks par juku laikiem. Tā viss arī turpinās. Pie iedzīvotāju skaita samazināšanās rodas priekšnoteikumi pilsoņu karam.
3. Sociālā hierarhija, varas vertikāle. Varas vadībā ir 70 gadīgi večuki. Piedodiet, bet viņi ir marasmātiķi. Ja notiks varas paaudzes maiņa, viņus nomainīs 60 gadīgie, kas visu dzīvi ir pavadījuši šo kalpībā. Vertikāle grūst dabīgu iemeslu dēļ. Ne velti Krievijā ir mūžīgās dzīves kults. Ko savulaik meklēja Čingishans, Hitlers un tagad arī Putins, kas domā, ka mazgājoties maralu asinīs, būs nemirstīgs. Ja Putins nodzīvos kaut 83 gadus – kas notiks ar Krieviju? Vai jaunatne var glābt – viņu ir maz un viņus visu laiku nogalina. Ja beigsies karš, būs miljons SVO dalībnieku, kuri daudzi ir iznākuši no cietuma. Būs vēl desmit miljoni migranti musulmaņi, kas jūt savu spēku. Jo viņi jūtas kā Eirāzijas ziemeļu daļas pamatiedzīvotāji, nevis kaut kādi krievi. Un tā būs tādas tautas sacelšanās, kurai ar demogrāfiju ir daudz labāk, nekā krieviem. Tas ir tiešs ceļš uz pilsoņu karu pēc nacionālās pazīmes. Plus pievienojiet to, ka visas republikas ir kolonijas, kurām ir dabīga ideja par to, ka no slīkstošās laivas var izglābties tikai atdaloties, tādā veidā veidojot kopējo politiku, kuras kopā ar Moskoviju nebūs. Ar gerantokrātiju valsts vadībā tas tikai saasināsies.
Kā šajā haosā saglabāt impērijas vienotību un pilsoņu karu? Fiksējam, ka Krievijas sabiedrībā, kas, kā savulaik Irāna, iztērēja savus spēkus karos, uzņēma nelielu daļu arābu, kas sludināja islāma vienlīdzības ideju un vienkārši nometa tūkstošgadīgo Irānas civilizāciju. Tāpat notiks arī Krievijā. Sociāli hierarhiskā struktūra ved Krievija uz karu, nevis attīstību.
4. Putins ar savu karu, ar savām represijām, kad vienošanās ir augstākas par tiesībām, ir atvēris Pandoras lādi. Ja nav juridisko tiesību, nav robežu vardarbībai. Miljons SVO dalībnieku, kas ir tik bezsmadzeņu, ka māk tikai šaut, viņi nogalinās. Tas būs karš – un nevis revolucionārs, ar kaut kādu gaišo ideju, bet noziedzīgs karš – feodālu grupējumu karš, emigrantu karš, nomaļu karš pret brūkošo impēriju – tas būs briesmīgākais pilsoņu kara variants. Un tāds tas būs, jo tiesību vairs nav, mierīgu veidu, kā risināt pretrunas, Moskovijas režīmā vairs nav palicis, (Sauromāts atkal nepiemin, bet interesants ir «Wildberry» stāsts, kur uzņēmuma ofisā, kas atrodas 600 metrus no Kremļa, notika divu grupējumu apšaude, kurus atbalsta augstas amatpersonas, ieskaitot Kadirovu), neviens jau vairs pat nedomās kaut kā iegūt varu mierīgā veidā vēlēšanās. Piecus miljonus Krievijas policejiskā aparāta pārstāvjus, kā cara žandarmus pēc februāra revolūcijas ar ūjināšanu ķers uz ielām un dedzinās dzīvus. Jūs par to nezinājāt? Brīvības svētku laikā pēc pašas «miermīlīgākās» februāra revolūcijas pūlis Pēterburgā izklaidējās ar to, ka ķēra policistus un žandarmus un dedzināja dzīvus laukumos. «Gaismas» izklaides. Desmitiem tādu gadījumu un vēl vairāk vienkārši nogalināja, kā suņus. Mīļākā nodarbe gaišajam, liberālajam un miermīlīgajam krievu tautas pūlim 1917. gada februārī «brīvības gara» laikā bija noķert, noslīcināt vai kā citādi nogalināt žandarmu. Tā dzima Krievijas revolūcija, ko pēc tam brīnīties par čekistu zvērībām. Arī tagad – nav vairs morālu ierobežojumu, kas varētu apturēt varu. Vardarbība ir kļuvusi par vienīgo problēmu risinājumu. Politika ir iznīcināta, politikas pretdarbības kultūra ir iznīcināja, savu tiesību aizstāvības kultūra ir iznīcināta. Krievija atkāpjas atpakaļ vēsturē no tiesībām uz noziedzīgo bandītu beztiesisko Pēterburgu, kas ir aprijusi visu valsti. Tas nozīmē kritienu vardarbības bezdibenī, pirmatnējā haosa bezdibenī.
Iziet no tā var tikai spēks, kam ir ideja, lai izmainītu kaut ko uz labo pusi. Kultūra, izglītība un spēks. SVO karavīri to nespēj saprast, viņi māk tikai šaut. Kamēr viņi viens otru nenošaus, tikmēr tas turpināsies un reizē viņi nošaus daudzus citus. Fiksējam – morālais un tiesiskais sabiedrības stāvoklis neļaus iziet no krīzes, kā tikai totāla vardarbība, visu karš pret visiem, masveida iznīcināšanu un tikai uz šī asiņainā kara drupām varbūt kaut kas parādīsies.
Ekonomiski pasaule jau pēc pusgada aizmirsīs, ka bija tāda Krievijā. Bet uz notiekošo pasaule skatīsies ar šausmām un mēģinās norobežoties ar grāvjiem, žogiem un ložmetēju ligzdām. Tur sūtīs tikai stalkeru vienības, izvest vēl kādus zinātniekus, resursus. Tā būs pasaules melnā bedre. Līdzi pavilks arī blakus esošās teritorijas – un tikai no pašām blakus esošajām valstīm būs atkarīgs. Teritorijas mēģinās pretoties, bet būs ļoti smagi. Kamēr šajā melnajā vardarbības caurumā viss neizdegs, visa šī melnā enerģija, nekā nebūs. Ko nozīmē Romas impērijas krišana – milzīga masa ļautiņu, kas neko neražo, kamēr 1,5 miljoni Romas iedzīvotāju nepārvērtās par 30 tūkstošiem, nekā nebija. Tad sākās pamazām atdzimšana. Mums vēl tas viss ir priekšā. Lasiet vēsturi par Romas impērijas sabrukumu – tā ir mūsu tuvākā nākotne.
Tas notiks tieši kā pilsoņu karš, bet nevis ideoloģisks, bet gan feodāla sabrukuma rezultāts, kā nacionālu un reakcionāru ideoloģiju rezultāts, kā islāma kalifāts, kuru piedāvās kā izeju tam, kas te notiks. Viss kā Romas impērijā – barbari, glābēji, kas katru reizi beigsies ar sagrāvi, jo cilvēki gribēs mierīgi dzīvot, bet mierīgi dzīvot vairs nesanāks. Bars, kurš nespēj pretoties – gigantiskas pilsētas padevās tuvojoties dažiem tūkstošiem barbaru, kas pilsētās sarīkoja asinspirti. Ja izglītotie romieši iznāktu tikai laukumā ar nūjām, vienkārši izdzenātu barbaru barus, bet viņi padevīgi padevās un mira, pilsētas iznīcināja, sievietes izvaroja, grāmatas dedzināja, sabiedrības pārvaldes mehānismus iznīcināja un tādu skatu mēs tuvākajā simtgadē redzēsim Krievijas impērijā. Maskava degs.
Sadegušā vietā būs jauna valsts, jauna iekārta. Caur nāvi, sabrukumu un uguni atnāks atjaunošanās. Vai nu valsts iekšpusē, ja daži normālie spēs organizēt sevi pret neliešiem, vai atnāks kāds no ārpuses, piemēram, tjurku sadraudzības savienība. Ideja ir vispirms, asinis, gēni un pārējais – pēc tam.
Tas, ko stāstu, nav fantāzija, bet gan reāla iespēja, kam ir ļoti liela iespēja piepildīties. Daudz lielāka iespēja, nekā «Skaistā nākotnes Krievija», jeb variants par miermīlīgu sadalīšanos daudz mazās valstīs, piemēram, Eirāzijas brīvie štati. Mēs visi to gribētu, bet, jebkuras izmaiņas notiek caur varoņdarbu, upuri, gatavību cīnīties. Bet krievi nedemonstrē vēlmi cīnīties par savām tiesībām un nebūs nekā laba. Pēdējos simts gadus centīgi iznīcināja visus, kas varētu vest uz varoņdarbu. Palikuši tikai to pēcteči, kas klusi sēdēja un cerēja, ka viss paies garām. Ko jūs no viņiem gribiet? Sabiedrība ir kļuvusi par bioloģisku masu, kas nav spējīga aizstāvēt pat savas dzīvības iespējas, viņiem pamatinstinkts nestrādā. Viņi kaut ko spēs radīt?
Krievijas nākotne ir tumša – melns caurums, kur viss sadegs. Glābieties, kamēr nav par vēlu. Saprotu, ka esmu kā Kasandra, kuru neklausās, bet būs tie, kas klausīsies un domās par saviem bērniem. Pārejiet uz savas ģimenes izdzīvošanas stratēģiju.»
Video šeit: Россия постепенно идет к гражданской войне
