Kā siles brāļi ASV lielo žūksni savāca

Trampa skandalozo lēmumu ēnā paliek tas, kas atklājas ASV saistībā ar Demokrātu partijas vadības sagrābto. Kur «Demokrātu» vārds ir tikpat atbilstošs, kā «Progresīvie» Latvijā, kas būtībā ir regresīvākā partija valstī. Un situācija ļoti labi parāda, kas notiek arī Latvijā.

Amata izmantošana, lai iedzīvotos, nav nekas jauns šajā pasaulē. Nekas nav mainījies kopš senās Romas, kad pārvaldnieks «atbrauca nabags uz bagāto Sīriju un aizbrauca bagāts no nabaga Sīrijas». Tāpēc arī uzrakstīju, ka stāsts ir par «siles brāļiem» - par tiem, kas māk piesūkties pie valsts budžeta, lai iedzīvotos.

Gandrīzi visi par sarkanajiem

Pieļauju, ka neviens mums tā arī neizstāstīs patiesību, kurā brīdī «Demokrātiem» nāca atziņa, ka iedzīvoties var ne tikai uz «otkatiem» un projektiem, bet arī uz dažādiem fondiem. Bet te ir viena problēma – ja «otkati» un pareizie projekti jau tā ir diezgan nelegāli un grūti par tiem uzzināt, tad fondiem tomēr parasti būtu jābūt gana atklātiem un ir jāizdomā, kā iedzīvošanās shēmas noslēpt.

Ar pirmo tika galā diezgan labi – USAID revīzija rāda, ka tikai Klintonu meita no dažādu badācietēju glābšanas saņēma, ja pareizi sapratu, vairāk nekā 70 miljonus dolāru. Tie, kas kontrolēja lielākos fondus – Obama un Klintonu ģimene, arī kontrolēja naudas plūsmu un ieguva milzīgu varu gan partijā, gan valstī.

Ar otro arī tika galā diezgan labi – ar fondu atbalstu aizvēra muti medijiem un ar pareizajiem uzstādījumiem arī kritiķiem. Pirms vēlēšanām aptaujas rādīja, ka 97% mediju ir par «Demokrātiem». Uzreiz pateikšu – mediju vidē labi ja 5% ir tā dēvētie rokošie žurnālisti un no tiem arī vismaz puse labprāt pārdosies, ja viņiem labi samaksās. Tā kā paši variet izdomāt, kas palika republikāņu nometnē un kāpēc niecīgam skaitam mediju beigās bija lielāka ticība, nekā 97%. Kas novērojams arī Latvijā.

Apetīte rodas ēdot

Mediju mutes aizvēršana ļāva attīstīt arī «projektus». Ja reiz ir izdevies pie «siles» piesūkties nu tā pamatīgi, tad apetīte rodas ēdot. Kad blakus USAID ikgadējiem 50 miljardiem arī bija milzīgas summas – ko vērts ir Kalifornijas dzelzceļa projekts, kur jau ieguldīti 13 miljardi, bet uzcelts vēl vispār nav nekas.

Kāpēc republikāņi iepriekš neko nedarīja? Nu, kā rāda vēsture, arī mainoties partijām, bieži vien uzvarētāji turpināja iepriekšējās politiku, jo doma tomēr bija tāda, ka vadoņi neplāno ASV neko sliktu darīt. Tāpēc arī citu radītos projektus parasti neaiztika vai uzmanīgi pārskatīja. Attiecīgi ilgi pat nebija doma prātā, ka zem USAID karoga darbojas islāma, komunistu un Ķīnas atbalstītāji. Jo naudas dalītājiem interesēja tikai projektu nosaukumi, ko viņi no tā dabūs un pareizais «uzstādījums», nevis rezultāts, kas ļāva naudas plūsmas pārņemt tiem, kas cīnījās pret ASV un demokrātiju pasaulē.

Tālākais - jau tikai minējumi

Tālāk jau viss ir pieņēmuma formā, bet apmēram varētu iezīmēt to, kas notika pēdējos gados. Cik saprotams, tad «Demokrāti» iepriekšējās vēlēšanas viltoja, panākot desmit miljonu balsu pārsvaru pār Trampu. Jo «siles brāļiem» grūti izdzīvot, ja tu neesi pie siles. Nav skaidrs, kā tas notika, ir tikai statistika, bet republikāņiem, cik var saprast, tas kļuva skaidrs un tāpēc bija arī Trampa draudi par to, ka viņš var aicināt uz vardarbību, ja tas atkārtosies. Pieļauju, ka pirmajā situācijā, kad notika ielaušanās Baltajā namā, viņam vēl mehānisms nebija skaidrs, bet tagad jau bija un tas bija tiešs drauds «Demokrātiem», kas acīmredzami nobijās un šoreiz iztika bez viltojumiem.

Tālākais iznākums jau lielā mērā bija likumsakarīgs, pat ja tajā brīdī tā nelikās. «Sarkanā» mašīna nav spējīga radīt līderus, kas varētu uzvarēt tautas balsojumā. Visi šie režīmi, kas savulaik nākuši pie varas, balstījās uz agresīvu mazākumu, kuram pakļāvās nevardarbīgais vairākums, turklāt tie bija «režīma apspiestie» varoņi, kā savulaik Artuss Kaimiņš, kam cilvēki vēl ticēja. Eksistējošā sarkanajā režīmā vadībā ir tikai birokrāti. Šajā situācijā Kamala bija kārtējais tukšais birokrāts, kas bija ielikts postenī, lai netraucētu dalīt naudu. Kā mums Latvijā Rinkevičs. Godīgā konkurencē nulle zaudēja tam, kam bija ko teikt.

Tālākie notikumi jau būs atkarīgi no tā, par kādu kompromisu beigās vienosies Tramps ar «Demokrātiem». Un pirmām kārtām – vai paši «Demokrāti» beidzot sapratīs, kādu ceļu uzsākuši un kurp tas ved. Faktu šoreiz ir gana daudz, lai varētu pierādīt, ka USAID nauda tērēta ASV ienaidnieku atbalstam. Tomēr «Demokrātiem», lai ar to tiktu galā, tad ir pilnībā jānomaina vadība un jārada jauna eksistences ideja – nevar turpināt dzīvot ar domu, ka valsts var izdzīvot bez bērniem un atbalstot paši savus ienaidniekus. No otras puses ir radikālie republikāņi, kuriem savukārt pat nav nekādas idejas – viņi pašlaik vienkārši uz tautas inerces cīnās pret «Demokrātu» idejām. Kas arī nav nekāds nākotnes risinājums. ASV nākotni noteiks spēja abām partijām vienoties par kompromisu un atliek cerēt, ka tas būs pozitīvs demokrātijai un republikānisma attīstībai. Kam gan pašlaik ar abu partiju nosaukumiem nav nekāda sakara.

Tikko twiterī parādījās laba karikatūra par «demokrātu» domāšanu. Ja viņi to saglabās, tad tur nekā laba nebūs.

Latvijā - tas pats

Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus attīstās līdzīgs modelis. Vadošo lomu valstī pārņēmuši «sabiedrisko attiecību speciālisti», kas ražo labās ziņas. Lielākais medijs pieder valstij un vienlaicīgi darbojas internetā, televīzijā un radio. Lielākā žurnālistu organizācija ir pilnībā valsts mediju kontrolēta un ilgu laiku bija arī Krievijas ielikteņu kontrolēta. Prese vairs nav aktuāla – to var ierobežot ar fondu naudu. Neatkarīgo ekspertu mediju jomā praktiski nav. Kas ir, tie mīl pārdoties – kā Leonīds Jēkabsons, kas pēdējā laikā ir īpaši nožēlojams skats. Un viņš nav vienīgais. Ziņu atbilstību Latvijā pārbaudīja valsts ienaidnieki - «Ru:Baļķika». Kopš Zatlera laikiem prezidentu ievēl ar vienu domu – lai viņš neatlaistu Saeimu. Rezultātā persona, kam mūsu būtu jāpārstāv pasaulē, visvairāk mīl runāt ar tantiņām un bildēties ar kaķīšiem. Viss loģiski.

Šo rakstu nelikšu pie «Tautas varas kopienas» tekstiem. Bet jums tomēr vajadzētu padomāt par to, kādu nākotni mēs pašlaik izvēlamies.

Attēls – bija savulaik interneta dzīlēs ļoti laba karikatūra par šo tēmu.