Kā speciālisti pierādīja pensiju krahu

2026-02-28

Izrādās, ka pensiju virtuālais kapitāls zaudēja jau 2008. gadā. Ja godīgi, es nezinu īsti, ko šie vārdi nozīmē, bet tos tā kā ir teikusi Latvijā pazīstama persona, kas it kā māk skaitīt un tāpēc mums vajag ticēt un atdot naudu bankām investīciju fondos. Viss taču ir vienkārši, vai ne?

Viss jau būtu labi un skaisti, bet te ir vairākas problēmas. Paskatīsimies uz to reāli.

1. Pensijas ir sociāls maksājums.

Pensiju sabrukums pats par sevi nav iespējams. Pensijas var samazināties, tās var stagnēt, tās var slikti pārvaldīt (tāpēc skatieties, ko ievēliet Saeimā), tās var vienkārši neizmaksāt. Bet pensijas ir sociāls nodoklis. Ja neticiet, paprasiet bijušajiem Saeimas deputātiem – viņiem pensiju lielums ir piesaistīts ar esošo Saeimas deputātu algām. Ja kādam tas liekas faktors, kas ir saistīts tieši ar šo personu VSAOI maksājumiem un to sasaisti ar ekonomiskiem aprēķiniem – lai jums veicas.

Virtuālā sabrukuma aprēķinātājam noteikti ir idejas par to, kurus sociālos pabalstus vēl varētu atdot bankām? Māmiņu naudas tās noteikti varētu būt – viņa būtu taču tik laimīga pusi no šīs naudas ar 60% pieaugumu saņemt pēc 20 gadiem, kad viņa pati un bērni jau strādās, vai ne? Un dzīvokļa pabalsti! Un invaliditātes maksājumi! Es ticu, ka viņi noteikti vēl izdomās, kurus sociālos pabalstus vēl ziedot bankām nākotnei.

2. Maksājums investīciju fondiem aplaupa pensionārus.

Vai tā varētu būt, ka maksājumi investīciju fondiem, ko šo fondu iesmērētāji sauc par «2. līmeņa pensijām», darbojas uz esošo pensionāru rēķina? Nu, paskatīsimies pagātnē. Saeima.lv mājas lapā par 2005. gada budžetu norādīts, ka no Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) 76,74 procenti aiziet pensijām.

Mūsdienās tas nozīmētu, ka no 1000 eiro algas pensiju maksājumos aizietu 261,6 eiro.

Mūsdienās, piemēram, 2024. gadā, šis maksājums dalās tā, ka 14 % novirza pensijām, 6 % atdod bankām.

Realitātē mūsdienās no 1000 eiro pensionāriem novirza 140 eiro.

Es tā saprotu, ka tas tāpēc, ka pensiju sistēma brūk un mums viņa ir jāglābj. Tieši tāpēc, ka mums vairs nav naudas, ko maksāt pensionāriem, mēs šo naudu atdodam bankām. Jo pensiju sistēma taču brūk, vai ne?

Arī pats pensiju virtuālā sabrukuma pierādītājs neatzīst, ka ienīst pensionārus, bet tai pat laikā viņu naudas atdošanu bankām ļoti atbalsta.

Bija nedaudz smieklīgi apskatā par valsts budžetu 2005. gadā izlasīt šādu tekstu: «Iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 2 procenti no iemaksu objekta.» Kad es saku «shēma», visi apvainojas. Diez, kāpēc?

3. Kas glābs valsti – demogrāfija vai bankas?

Cik es saprotu, 2001. gadā valdība saprata, ka ar laiku demogrāfijas dēļ un pensionāru skaita pieauguma dēļ strādājošo būs aizvien mazāk un pensionāru vairāk. Šajā situācijā bija jāizdomā, ko darīt. Pieļauju, ka bija divi varianti – dodam 2, 4, vai 6 procentus no strādājošo algām māmiņām, lai viņas jūtas drošāk gan finansiāli, lai dzemdētu vairāk bērnus. Otrs variants – atdodam šo naudu bankām! Ņemot vērā, ka sīkie prasīs izglītību, būs jāceļ skolas, jāskolo skolotāji, kaut kāda atbalsta nauda jāmaksā – izvēle bija loģiska.

Galu galā – kas palīdzēs nabaga bankām, ja ne pensionāri un ģimenes ar bērniem?

4. Pensijas taču paliek mazākas? Nu noteikti paliek mazākas?

Mēs taču apzināmies, kad dzīvojam sistēmā, kur strādājošo skaits samazinās un tātad samazinās arī sociālās iemaksas. Par to taču liecina arī statistikas dati, vai ne?

Tātad mums ir 2005. gads. Mums ir 993,8 tūkstoši strādājošo un patēriņa cenu indekss pret 2025. gada decembri ir 68,8. VSAOI iemaksas ir 1 063 miljoni. Ņemam 2015. gadu – 896,2 tūkstoši darbaspējīgo, patēriņa cenu indekss 99,4 eiro. Es varu kļūdīties aprēķinos, jo neesmu tik gudrs cik virtuālā sabrukuma aprēķinātājs, bet man sanāca, ka 2015. gadā, ņemot vērā darbaspējīgo kritumu un inflāciju,

VSAOI iemaksām vajadzētu būt 1 214 miljoniem.

Protams, ka, ņemot vērā prognozes, summa būs vēl mazāka. Vai ne?

Ir tikai viena problēma – 2015. gadā VSAOI iemaksas bija 2 049 miljoni.

Tās nezin kāpēc nepieauga ekonomiski. Nu pieņemsim, ka šāda situācija bija unikāla un nākotnē nekas tāds nenotiks. Skatāmies tālāk – mums uz 2025. gadu taču darbaspējīgo skaits atkal ir samazinājies. Ir taču samazinājies, vai ne? Un patēriņa cenu indekss, salīdzinot ar 2015. gada rādītāju, ir 151,8.

Te, protams, viena problēma izrādās tā, ka darbaspējīgo skaits nav samazinājies, kur ir sava loma arī iebraucējiem, bet kā fakts tomēr ir – 2025. gadā viņu ir 892,4 tūkstoši. Ar visu to

VSAOI iemaksām vajadzētu būt 3 206 miljoniem.

Es pieļauju, ka visiem ir aizdomas, ka kaut kas atkal nav tā, kā vajag. Protams, ka 2025. gadā tā ir mazāka par trīs miljoniem, jo pensiju sistēmas kaut kāda virtuālā sastāvdaļa taču sabruka jau 2008. gadā?

VSAOI iemaksas 2025. gadā ir 5 677 miljoni.

Kaut kā atkal kaut kas nesanāca. Es budžetu pilnībā nepārzinu – domāju, ka pensijas nosedz vēl no kādiem maksājumiem, bet tas būtību nemaina – solītais pensiju sabrukums nepienāca nedz 2015. gadā, nedz 2025. gadā.

Vēl aizvien nav nekādu aizdomu, ka mūs vienkārši čakarē?

5. Nu bet nākotnē taču noteikti viss būs citādāk, vai ne?

Twiterī tikko viens bija nopublicējis stāstu par to, ka «2PL» ieguldījums viņa pensijā ir 1/21 daļa. 25 gadu laikā «2PL» viņam sagādāja tieši tik lielu daļu pensiju kapitāla. Pieņemsim, ka pensiju iemaksas vairs nepieaug. Pieņemsim, ka strādājošo skaits samazinās dubultā. Pieņemsim, ka 2PL fondi atlikušo 25 gadu laikā nostrādā ar līmeni, kāds pašlaik ir tikai diviem ilgajiem plāniem un tas ir tuvu četriem procentiem gadā. Tas nozīmē, ka tiem, kas šī cilvēka vietā ies pensijā, tad 2051. gadā 2PL daļa pensijās būs apmēram 1/5 daļa. Vienalga rodas aizdomas, ka viņš tikai ar «2PL» naudu neizdzīvos un tā daļa vienalga būs negaidīti maza.

Otrs piemērs ir atrodams manā blogā, kur šīs shēmas aizstāvis publicēja reālos aprēķinus. Ja kas, tad arī pēc viņa paša datiem iznāca, ka viņa veiksmīgais fonds pelna apmēram 1,9 procentus gadā. Ja paskatāmies pat uz labākajiem veiksmes stāstiem, kas publicēti internetā, tad arī tie nezin kāpēc uzrāda nevis pēdējo gadu ienākumus 10 procentu apmērā, bet gan tos pašu 3 – 4 procentus, kas ir arī labākie ilgtermiņa ieguldījumu dati.

Un tātad – publikācijā ir norādīts, ka 2008. gadā investīciju fondos no minētās algas ieskaitīja 654 eiro (tie bija lati, bet šeit jau pārvērsti eiro). Līdz 2023. gadam šie eiro nopelnītu 202 eiro. Bet, ņemot vērā to, cik ļoti pieaugušas ir VSAOI iemaksas, pat neskatoties uz to, ka liela daļa naudas atdota bankām, šie 654 eiro 2023. gadā būtu indeksēti 1310 eiro vērtībā. Vārdu sakot – ja šos 654 eiro ieskaitītu 1. pensiju līmenī, tad 2023. gadā jūs saņemtu pensijā papildus 1310 eiro. Bet, ja jūs tos ieskaitiet 2PL – jūs saņemtu 756 eiro. Pieņemsim, kad līdz 2051. gadam pensiju indeksācija nenotiek. Pieņemsim, ka šoreiz ir lielāks pieaugums – un tikai tad, ja algas nepieaug un pensiju indeksācija 28 gadu laikā nenotiek, jūsu investīciju fonda 2PL izmaksas var sasniegt to līmeni, ko šī summa dotu pensiju sistēmā. Ir tikai viens jautājums –

ja 28 gadus ekonomika neaug un būsim tādā krīzē – no kurienes augs finanšu fondu ienesīgums?

6. Bet jūs taču esat investīciju fondu eksperti, vai ne?

Noslēdzot šo stāstu ir svarīgi saprast, ka valsts 2001. gadā nolēma, ka jūs visi esat paši labākie investīciju fondu eksperti, kas uzcītīgi sekos līdzi fondu kāpumiem, kritumiem un izvēlēsies pašus labākos investīciju fondus.

Jūs neesat eksperts? Tad noteikti sekojiet ekspertu padomiem, kā šim, kas 2008. gadā pierādīja, kā pensijas zaudēja virtuālo kapitālu, un jums viss būs labi. Ja ne šim, tad citam – viņu daudz internetā reklamējas. Vajag tikai viņiem naudiņu atdot. Kā valdība atdeva pensionāru naudiņu. Jums taču arī savas naudiņas nav žēl, vai ne?