Kā valsts jums miljardu nozaga un jūs paši sevi par to lamājat

Apnicis kārtējo reizi klausīties, kā iedzīvotāji lamā pašvaldības, kuras saņem dotācijas uz citu pašvaldību rēķina. Ak, šīs sliktās pašvaldības, kas visu naudu notērē un vēl prasa no citām pašvaldībām! Nu kā viņas tā var!

Pieļauju, ka nezinātājiem šis būs garlaicīgs gabals, bet tiem, kas vēlas iedziļināties, noderēs. Šeit es nākšu ar savu kārtējo tekstu: «Bet es taču teicu!!!» Kad 2018. gadā «Jaunā konservatīvā partija» turpināja izplatīt ideju par to, ka visu laiku jāceļ neapliekamais minimums, es prasīju vienai deputātei: «Bet tu taču saproti, ka tavas partijas ideja atstās pašvaldību bez naudas?» Uz ko man atbildēja, ka pašvaldībai naudas vienmēr pietiks. Visu cieņu – arī tagad, kad visi saka, ka naudas ir tik maz, kā nekad, tieši šīs partijas pārstāvji par to neko nesaka un vienmēr ir gatavi tērēt vairāk.

Pašvaldībām tika figa

Bet nu parunāsim par to, kas notika un te būs arī grafiks, kur procentuālās attiecības savācu no mājas lapas stat.gov.lv un tam apmēram vajadzētu parādīt, kas notika.

Sākot ar 2017. gadu valsts kopējie un pašvaldības ienākumi pašķīrās. Pirmais iemesls bija iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamā minimuma celšana, kas ir pašvaldības pamatieņēmums. Īpaši valsts nabadzīgajos reģionos, kur arī pēc tam algu pieaugums nebija nemaz tik liels. Valsts cēla minimālo algu, kā rezultātā pieauga PVN un sociālā nodokļa ieņēmumi, bet pašvaldības palika bešā – neapliekamā minimuma celšana pat samazināja viņu ienākumus, bet izdevumi pieauga – tolaik vēl neapvienotajā Vecumnieku novadā bija runa par to, ka tikai minimālās algas pieaugums paņems divus procentus no budžeta. Un tas ir no budžeta, nevis no pašvaldības ienākuma. To var redzēt 2018. gadā un brīdī, kad varēja sākt papildināties budžeti, nāca Covid - 19 un viss sākās no jauna. 

Te laikam vietā arī parunāt, kas ir pašvaldības ienākums un budžets. Izmantosim Bauskas novada datus. Pašvaldības ienākumi ir no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa un vēl dažas nodevas, kas ir maza summa. Pārējais ir dažādas valsts mērķdotācijas, kas ir fiksēta summa un pārsvarā attiecas uz izglītību un sociālo sfēru. Kur jāatzīmē, ka, ja izglītībā pēdējos gados vairs nav tāda tendence, tad sociālās sfēras izdevumus valsts centīgi pārliek uz pašvaldības pleciem un tās ir nevis mērķdotācijas, bet gan izdevumi pašvaldības budžetā, kas vēl vairāk samazina pašvaldības budžeta iespējas.

Kāpēc budžets raustās kā puņķis uz drāts?

Ieskatam divi grafiki. Pirmais – kā pieaug ienākums no ienākumu nodokļa (varam salīdzināt ar sociālajiem maksājumiem pirmajā grafikā) un otrs – kā mainās pašvaldības budžeta ienākumi.

Un te var pamanīt, ka pašvaldības budžeta ienākumu pieaugums nav vienmērīgs – raustās kā puņķis uz drāts. Iemels ir tas, ka valdība nolēma atkal pamainīt neapliekamo minimumu, bet atalgojumu valsts sektorā paaugstināt un tā rezultātā mainās attiecības. Te otrs grafiks – cik lielu daļu budžetā sastāda ienākumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

Pēdējo cenšas bremzēt, jo tas ir smags slogs iedzīvotājiem un tāpēc tā daļa budžetā visu laiku samazinās. Pateikšu priekšā – ja atcels NĪN vienīgajam dzīvoklim, te nekas būtiski nemainīsies. Bet valdība jūs nemīl un tāpēc neatcels. Tā vietā turpinās mērkaķoties ar neapliekamo minimumu.

Kur te sāls – ja saliksiet kopā abus pēdējos grafikus, tad pamanīsiet, ka, lai arī IIN ienākumi 2025. gadā pieauga, bet kopējā budžetā samazinājās procentuālais apjoms. Šajā situācijā veiksmīgāki bija novadi, kur pieauga lielās algas, jo viņiem pieauga IIN ieņēmums. Ja paskatīsieties pirmo grafiku, tur var pamanīt, ka Latvijā IIN ieņēmumi 2025. gadā būtiski nepieauga. Iemesls ir vienkāršs – kārtējais neapliekamā minimuma pieaugums kopā ar atalgojuma pieauguma dažādās nozarēs atkal samazināja procentuāli budžeta nodokļu ieņēmumus, bet palielināja valsts mērķdotācijas un izdevumus atalgojumam. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz IIN ienākuma pieauguma, pašvaldībai reālā nauda, ar ko darboties, palika mazāk.

Pašvaldībām pazuda nauda miljarda apjomā 

Atgriezīsimies pie tā, kā darbojas šie mehānismi, kas redzami grafikos. Valsts kopš 2017. gada samazināja pašvaldību IIN daļu no 82 līdz 75 procentiem un palielināja neapliekamo minimumu, būtiski samazinot pašvaldību ienākumu. Es rēķināju, ka bez šīm izmaiņām 2025. gadā Bauskas novada pašvaldības ienākums no IIN varētu būt apmēram 20 miljonus eiro lielāks. Šo atgādināšu visiem, kas bļaustās, ka Bauskas novadu dotē no bagātākajiem novadiem un valsts budžeta – valsts pati ar nodokļu izmaiņām atņēma Bauskas novadam 20 miljonus eiro, Rīgai apmēram 300 miljonus eiro un pārējie paši var rēķināt, cik nu kurš pazaudēja. Uz kopējā fona varētu būt, ka bez šīm izmaiņām pašlaik pašvaldību reālie ienākumi būtu par apmēram miljardu eiro lielāki un ar šādu naudu pašvaldības varētu atsperties uz pavisam citām attīstības pozīcijām, nekā to var izdarīt tagad.

Savukārt izdevumu daļa būtiski pieauga. Rezultātā pašvaldību budžetu ienākumi šajā laikā, kad visur pieauga cenas un ienākumi, pieauga par 52 procentiem, valsts budžeta ienākumi par 97 procentiem, bet izdevumi atalgojuma pieauga par 120 procentiem. Ar 52 procentu ienākumu pieaugumu pašvaldībām bija jātiek galā ar atalgojuma pieaugumu 120 procenti un pat lielāku. Un šajā situācijā visi, kam nav slinkums, lamā pašvaldības par to, ka pašvaldības prasa dotācijas, aizņēmumus utt.

Tā atņēma jums labu brauktuvi, asfaltētu celiņu un daudz ko citu

Kāda ir šī stāsta morāle? Nav tā, ka IIN neapliekamā minimums celšana neko nedod. Es te rēķināju, ka tie varētu būt pat vidēji 60 eiro mēnesī uz iedzīvotāju. Ir tikai viena problēma – ar šo individuālo ieguvumu jūs pazaudējiet mūsdienas ielas, pārbūvētus ceļus novados, finansējumu izglītībai un sociālajai jomai. Teorētiski papildus ienākums 720 eiro gadā ir laba lieta, bet, ja man par šo naudu jāupurē kanalizācijas vai ūdens projekts vai asfaltēts ceļš pie mājas vai uz lauku ciemu, tad nē – tad es tomēr labāk gribētu to samaksāt nodokļos, lai cik tas sāpīgi nebūtu.

Valsts uz sabiedriskā labuma rēķina iedeva jums individuālu labumu un pateica, ka vainīgas pašvaldības, kas nemāk ekonomiski rīkoties ar naudu. Es nesaku, ka nav pašvaldības, kas nemāk ekonomiski rīkoties ar naudu. Bet arī tām, kuras māk, tās naudas paliek aizvien mazāk. Tāpēc situācijā, kad valsts ar nodokļu izmaiņām ir atņēmusi pašvaldībai 20 miljonus eiro, pārmest, ka tā dotācijās saņem septiņus miljonus eiro – tā ir bezkaunība.

Klusie ķeizariņi

Pieļauju, ka cilvēki varētu uzdot jautājumu – kāpēc klusē pašvaldības? Nu, Latvijas pašvaldību savienības diskusijā viņas neklusē, bet valstiski klusē un tam iemesls ir sava laika valdības lēmumā, ka pašvaldību vēlēšanās var startēt tikai oficiālajās partijās reģistrēti saraksti. Ņemot vērā, ka šādu pašvaldību aplaupīšanu pat kā priekšvēlēšanu kampaņu piedāvāja «Jaunā Vienotība», Regresīvie un «Jaunie komunisti», bet Saeimā par to nobalsoja arī citi, tad ir skaidrs, ka pašvaldības savēlētie nedrīkst publiski teikt, ka lielie un gudrie savējie Saeimā nobalsoja nepareizi. Viss ir pareizi un var tikai papukstēt, ka naudas neesot. Tas arī viss, ko mūsu mazie pašvaldību ķeizariņi drīkst – neies taču visiem stāstīt patiesību.

Jābeidz dzīvot uz pašvaldību rēķina

Kāds šajā situācijā ir pareizais risinājums? Vispirms – ja ceļ neapliekamo minimumu, tad ļoti minimāli, kaut vai pakāpeniski, bet reizē pielāgojoties atalgojuma izmaiņām. Otrs – piesaistīt beidzot uzņēmumu ienākumu nodokli pašvaldībām kaut vai daļēji, jo pašreizējā situācijā tas ir maksimāls marasms, ka ar tiešo pašvaldību, kur uzņēmums strādā, tiešas finansiālās saistības nav. Jā, tur būs visādi brīnumi, kam piekrītu, bet tas ir nepieciešams.

Un tikai tad, kad valsts beigs risināt savas problēmas uz pašvaldības finansējuma un funkciju rēķina un kompensēs ienākumu kritumu, tikai tad varēsim parunāt par to, ka jābeidz dotēt pašvaldības. Līdz tam visiem iesaku tomēr beidzot paskatīties galvenās problēmas virzienā, kas jau kopš 2017. gada cītīgi risina valsts budžeta problēmas uz pašvaldību rēķina. Un beidziet lamāt tos, kas nav vainīgi šajā stāstā.