Kāpēc cilvēki ļauj sevi nogalināt?

Pie raksta redzamā attēla stāsts ir vienkāršs - «kosmosa inženieris» sadūra kaklā puisi, kas stūma bērna ratiņus kopā ar sievu un puisis pēc tam vienkārši asiņojot aizgāja tālāk un nokrita. Nezinu, vai izdzīvoja, bet tādu gadījumu būs aizvien vairāk un tam ir vienkāršs iemesls.

Ir viena nācija, kas kaut ko ir mācījusies no 20. gadsimta un tie ir ebreji, kas pateica, ka viņi vairs neļaus sevi nogalināt. Pārējie nav mācījušies. Mēs vēl aizvien domājam, ka esam kaut kādi citādāki, ka ar mums tas nenotiks. Tā nav.

Ir vienkāršs iemesls, kāpēc miljoniem cilvēku ļauj sevi sadzīt koncentrācijas nometnēs, ļauj sevi sadurt, mirst un neko nedara. Viņi sevi šādā veidā soda. Soda par to, ka iepriekš neko nedarīja. Puisis aiziet prom, jo apzinās, ka arī viņš varēja staigāt ar ieročiem pa ielu, ka viņam bija iespēja to paredzēt un pretoties, it īpaši tāpēc, ka visi neatkarīgie mediji par šādu iznākumu brīdina, bet to nedarīja un tāda ir viņa samaksa, viņa sods. Viņš varēja kādreiz iesaistīties politikā, viņš varēja vēlēt par labāku partiju, bet tas nebija un tas ir viņa sods. Un viņš to pieņem, vienkārši aizejot prom.

Vienīgais, kas atliek šajā situācijā, kad tu laicīgi neiesaistījies politikā, nebalsoji pareizi, neatbalstīji tos, kas vēlējās mainīt situāciju uz labo pusi un tagad sevi šādi soda – atliek bēgt. Kā Krievijā. Kur tu vari izvēlēties, vai iet kā lops uz nokaušanu Ukrainā, vai mukt uz ārzemēm. Un tai pat laikā vismaz 90 procenti Krievijas apzinās, ka viņi ir vainīgi. Ka sākumā Asiņaino Punduri atbalstīja, ka vēlāk ļāva viņam darīt visu to, ko darīja un ka tagad nogalina cilvēkus Ukrainā. Un viņi pieņem kā sodu to, kas notiek un mirst. Jā, neviens atklāti to nesaka, ka to pieņem kā sodu, bet zemapziņā tas ir iekšā – tu vairs nepretojies, tu saņem sodu par nekā nedarīšanu vai par tirāniska režīma veicināšanu. Kā Krievijā 1936. - 1939. gadā, kad praktiski visa agresīvā, jebkuru cilvēku iznīcinošā komunistiskā režīma vadība, kas vairāk nekā desmit gadus visus biedēja, pati likās zem bendes rokas, apzinoties, ka tas brīdis ir pienācis un tas ir viņu sods par visa šī veicināšanu. Kā Kubā, kā Ziemeļkorejā, kā daudzos citos tirāniskos režīmos. Viņi neizvēlas pretoties, jo zemapziņā pieņem, ka tas ir viņu sods.

Eiropai vispār ir palikusi tikai viena izvēle – vai nu mācīties no 20. gadsimta ebreju likteņa, vai darīt to, kas notika tajā laikā – pakļauties un saņemt sodu. Kādu nu uzvarētājs izvēlēsies. Absolūti degradētais Eiropas Parlaments un arī mūsu deputāti pašlaik neliecina, ka kāds no kaut kā ir mācījies. Atliek gatavoties saņemt sodu. Vai nu nokārtu galvu, vai mūkot. Izvēle ir jūsu. Un vēl ir palicis variants arī uzvarēt. Vēl ir.