Kāpēc ir jāzina vēsture jeb Irānā nekas nebeigsies
Šomēnes lielāka uzmanība ir pievērsta divām valstīm, kur viena no šīm valstīm visu laiku ir jūsu skatu punktā, bet otra veiksmīgi īsteno milzīgu kampaņu, lai jūs noticētu, ka tur viss ir labi. Parunāsim par Irānu, Ķīnu un vēstures mācībām.
Es saprotu, ka Irānas upuru skaits ir šausminošs – runā jau par 30 tūkstošiem. Ja jums liekas, ka nekad nekas tāds nav bijis, tad atgādināšu, ka 1905. gada janvārī Krievijā masveidā apšāva daudzas miermīlīgas demonstrācijas. Mirušo tajā brīdī bija mazāk, bet tas radīja divu gadu nestabilitātes periodu, daudz līķu, notiesāto un ielika pamatus nākamajiem slaktiņiem.
Miera nebūs
Uzreiz pateikšu, ka Irānā labāk nepaliks. Vienīgie gaišie, pareizie, vislabākie un visuzticamākie līderi, kas domā tikai par to, kā rūpēties par jums, ir iznīcinājuši ekonomiku, sabiedrisko domāšanu, ekoloģiju un pašu valsts būtību kā tādu. Visa nauda ir aizgājusi militarizācijā, ļoti agresīvā un bezjēdzīgā valsts industrializācijā, ziedojot tam dabu, ūdens resursus un jebkādu saprātu un valsts nākotni. Neatkarīgi no tā, kā beigsies šī gada janvāra notikumi, Irānā miera nebūs. Protams, ka šādām valstīm vienmēr ir iespēja pārvērsties par Haiti, Jemenu, Gazas sektoru, Sīriju, Afganistānu un tamlīdzīgi, bet mēs visi tomēr ceram, ka tur būs pozitīvas pārmaiņas. Kamēr visgaišākos un vislabākos svētos tēvus neizdosies nomainīt, tikmēr tas turpināsies.
Vairāk nekā desmit politiskās nometnes
Labākais piemērs tam, ka šis murgs nebeigsies, ir Ziemeļkoreja. Pēc Otrā pasaules kara daudzas Āzijas valstis piedzīvoja briesmīgus režīmus. Daļu izdevās likvidēt, kā komunistus «Sarkanos khmerus», kas, protams, gribēja visiem palīdzēt, visu pareizi pārdalīt un visus atbalstīt. Citi civilizējās, kā Vjetnamā. Un tad ir Ziemeļkoreja, kurā viss ir tik labi, ka eksistē vairāk nekā desmit politiskās cietumu nometnes, kuras tā arī nerimst. Un režīmu vēl aizvien uztur Ķīna.
Jaukie, gaišiem, mīļiem un labie vadoņi vienmēr ir gatavi noslaktēt jebkuru protesta kustību citu labo un pozitīvo vadoņu valstīs, jo šādas kustības var radīt pretestību arī viņu pašu valstī. Krievija 19. gadsimta vidū to realizēja visā Eiropā, kļūstot par Eiropas žandarmu un noslīcinot asinīs dažādus Eiropas protestus. Ja kāds domā, ka palika labāk, tad tā nav – viss noveda līdz 1. pasaules karam un revolūcijām, kas iznīcināja visas trīs galvenās monarhijas – Vācijas, Austrijas un Krievijas.
Tagad Krievija un Ķīna īsteno to pašu scenāriju, kas bija 19. gadsimta vidū un šīs darbības kļūst aizvien asiņainākas, ko mēs varam vērot Irānā. Domāju, ka tas būs ne tikai Irānā, bet to nu mums laiks rādīs. Ir aizdomas, ka, par spīti visai miermīlībai, nākamās uz strīpas būs Baltkrievija, Gruzija un ne tikai – Mjanmā tā arī nekas nav beidzies, lai arī Ķīna palīdzēja noturēt tur kārtējo vislabāko cilvēku valdību pasaulē.
Nekad taču tā nav bijis, vai ne?
Un šeit mums vēstures zināšanām ļoti vajadzētu noderēt, ja paskatāmies uz Ķīnu. Valsts, kura melo par saviem ekonomiskajiem sasniegumiem. Valsts, kas aizvien vairāk ierobežo iedzīvotāju izbraukšanu uz ārzemēm. Valsts, kurai pilnīgi nospļauties uz cilvēktiesībām. Valsts, kura ir milzīgas, garas un īpaši riebīgas ekonomiskās krīzes sākumā, kuru pat izraisīja ne tik daudz ekonomiskā, cik politiskā darbība un kas būs vēl tikai sliktāka.
Šajā valstī jau vairākus gadus turpinās armijas un politiskās elites tīrīšana. No amatiem noņem armijas vadošās personas un korupcijā apsūdz politiķus, kas ir reāli politisko dinastiju pārstāvji. Nekad taču tā nav bijis, vai ne?
Kā tur bija pie Staļina, kas 30. gadu vidū sāka gatavot Krieviju pasaules iekarošanai? Milzīgas armijas virsnieku rindu tīrīšanas, likvidējot brīžiem atsevišķu apgabalu un nozaru vadību pilnībā, lai panāktu, ka armija izpilda visas pavēles pilnīgi bez diskusijām. Politisko konkurentu notīrīšana – viņi visi taču bija tautas ienaidnieki, zagļi un nodevēji!
Nekad taču tā nav bijis pasaulē, vai ne? Jeb varbūt tomēr ir vērts zināt vēsturi, lai varētu sākt saprast, kas mūs sagaida.
