Karmas bumerangs

Ir mums kultūras darbiniece – Lolita Tomsone. Ir mums persona, kuru ir vērts pieminēt – Žanis Lipke, kurš slēpa ebrejus no režīma, kurš ebrejus vēlējās nogalināt. Un kurā Lolita Tomsone strādāja par direktori, reizē atbalstot partiju «Progresīvie». Ko dara partija, kuras biedri regulāri pat publiski pauduši, ka atbalsta režīmu, kas vēlas ebrejus nogalināt un kur pati partija regulāri pauž, ka nevēlas, lai ebreji pretotos tam, ka viņus vēlas nogalināt? Protams, ka muzeju likvidē un direktori atlaiž. Karmas bumerangs darbībā. Bang!!!

Ja nu kāds netic, ka Regresīvie ir sašutuši, ka ebreji neļauj sevi nogalināt, te būs viņu ieraksts. Jā, nu atklāti pēc holokausta viņi to pateikt nevar, tāpēc viņi pauž sašutumu par to, ka ebreji nevēlas, lai viņus nogalina. Vēl aizvien nespēj pārdzīvot, ka Nasralla vairs nav starp dzīvajiem un runā, ka pat pie 72 jaunavām nav nokļuvis. 

Žurnālā «IR» Lolita Tomsone savulaik raksturoja «Ideālo partiju». «... kura solītu Rīgā stādīt koku alejas, ratificēt Stambulas konvenciju, ieviestu Kopdzīves likumu, sapulcinātu deputātus, kuri nemētātos ar homofobiskiem, antisemītiskiem un rasistiskiem izteicieniem, neuzskatītu visus musulmaņus par teroristiem ...». Te pat nerunāsim par to, ka viņa, cik var saprast, tā arī nenojauš, kas ir ideāla partija, bet tas lai paliek uz viņas sirdsapziņas. Mēs visi saprotam, par kuru partiju fano Lolita Tomsone. Tā kā šeit ilūziju nav.

Morāle šim stāstam ir vienkārša – ja jūs atbalstiet valsts ienaidniekus un mantas pārdalītājus, esiet vienmēr gatavi, ka jūs pašu pārdalīs pirmo. Tikko to pierādīja Donbasa varonīgie komandieri – tur dzīva palikusi laikam labi ja piektā daļa un lielāko daļu novāca paši krievi. Par to, cik veiksmīga bija revolūcija Krievijā, liecina tas Centrālās komitejas sastāvs, kas palika pāri līdz 1940. gadam. No Fidela Kastro ideālās komandas nepalika pāri praktiski nekas un, ir aizdomas, ka Če Gevara vienkārši mēģināja aizmukt. Nekas nemainās. Un tā būs vienmēr – pārdalītājiem vienmēr vajadzēs kaut ko, ko pārdalīt. Vispirms sāks ar ne tik tuvu piederīgiem pie siles, tad aizvien tuvākiem. Nekas nemainās, lai arī ne tādā mērogā, ka gluži uzreiz likvidēt. Šoreiz vienkārši likvidēs muzeju. Droši vien gaida tos musulmaņus, kas nav teroristi. Jo tur tagad iet skarbi, kādam vajadzēs jaunas mājas. Libānā teroristiem vairs nav droši. Tā kā Lolitai Tomsonei nāksies pabīdīties malā. Ir svarīgākas lietas.

Nu piedodiet, nu nevarēju par šo neuzrakstīt. Šādi gājieni praktiski vienmēr beidzas tieši šādi. Nekas, gan jau, ja pareizi runās arī tālāk, atradīs citu barošanās sili. Bet Lipke? Nu kuru gan interesē kaut kāds vecis, kas jau pirms 80 gadiem pamanījās rīkoties pret Regresīvo vadlīnijām?  

--

Papildinājums 2024.10.01.

Stāsta morāle - kreisie teroristu mīlētāji nepieņems nedz to, ka tu esi viņu pusē, nedz fanošanu, nedz ko. Viņi saprot tikai spēku vai sabiedrības spiedienu. Un sabiedrības spiedienu arī tik ilgi, līdz aiz viņu mugurām sāks stāvēt spēks un tad arī 167 troļļi nevienu neglābs. Neļaujiet viņiem savos plānos nokļūt tik tālu.