Kas tikko notika Krievijā?

Jevgeņija Prigožina neaizbrauciens uz Maskavu visdrīzāk parādīja to, cik neloģiska, nesaprotama un pašiem kaitnieciska ir krievu domāšana. Būtībā tas ļāva saprast, kāpēc Krievijā iepriekš dumpji neizdevās – līdz Maskavai neaizgāja Stepans Razins, Ivans Bolotņikovs un Jemeļjans Pugačovs. Ļeņins visdrīzāk uzvarēja tāpēc, ka viņš jau bija galvaspilsētā – viņu tauta ar sajūsmu uzņēma jau Sanktpēterburgā, nevis Rostovā.

Kas ir šādu dīvainu darbību pamatā? Pašu nespēja ne visai saprast, ko vēlas. Ko gribēja Prigožins? Ar 25 tūkstošiem karavīru pieprasīja izdot Šoigu un Gerasimovu? Nopietni? Vēl dīvaināk viss paliek, kad mēģina saprast, kāpēc viņš atkāpās? Noticēja, ka viņu vairs neaiztiks? Vēlreiz – nopietni? Tāpat savulaik dumpinieki ticēja tam, ko teica dažādi vēstneši, kas ar caru pat tikušies nebija. Prigožins ir pietiekami tuvs Krievijas valdības aprindām, lai saprastu, ka viņš ir norakstīts jau 2023. gada sākumā. Vismazāk loģiski bija noticēt kaut kādiem sūtņiem tieši tagad, bet tieši to viņš izdarīja. Kā jau sen ir teikts – ar prātu Krieviju nesaprast un ar to ir jārēķinās katram, kas dzīvo kaimiņos vai mēģina veidot kādu sadarbību.

Tāpat kā asiņainā pundura galvā, tā arī Prigožina galvā dzīvo simtiem sazvērestības teoriju, kaut kādas mistiskas domas par godu un cieņu, kam ar to patiesībā nav nekāda sakara un galu galā pareizticīgā ticība, lai arī kā daudzi to noliegtu un vēl simtiem murgainu ideju, kuras parasti pats krievs ne pārāk saprot. Tāds ir asiņainais punduris, tāds ir Jevgēņijs Prigožins, visa viņu komanda un Krievijas iedzīvotāji.

Un visbeidzot paskatīsimies uz to, ka pašlaik notiek Krievijā. Galvenā problēma, par ko sen runāju un arī rakstīju 2015. gada rakstā «Polisa un orda (jeb kāpēc rietumiem nekad nesaprast Krieviju)», ir tas, ka Krievija nav Eiropas valsts. Krievija nav polisa, tā ir orda. Ja paskatīsieties tie, ko rakstīju 2015. gadā, sapratīsiet, kas notiek tagad: «Nav tā ētiski pozitīvā faktora attiecībā uz saviem iedzīvotājiem - ordai tie vienmēr ir bijuši tikai kā līdzeklis vadības mērķu sasniegšanai, turklāt demokrātijas idejas iedzīvotāji un citi varas grupējumi uzņem kā varas vājumu, nevis rūpes par tautu. Reizē tas ir ordas vājais punkts - gatavība ziedot savus karavīrus pat pilnīgā bezjēgā bieži noved pie valsts cilvēku resursu novājināšanās. Ordas zelta laikmets bija viduslaiki - karalis ir svarīgāks par visu. Iedzīvotāju attīstība pamesta pašplūsmā, jo rūpes par iedzīvotājiem uztver kā varas vājumu. Gandrīz visas arābu valstis darbojas pēc ordas principa un tāpēc ASV centieni tās demokratizēt ir diezgan smieklīgi - nav tāda centra, uz ko uzspiest, lai panāktu visu iedzīvotāji kapitulāciju un pretinieka noteikumu pieņemšanu. Tas, ka viens grupējums kauju zaudē, nozīmē tikai to, ka tagad par varu cīnās cits grupējums. Aizgāja Huseins, parādījās Osams Bin Ladens, aizgāja tas, parādījās IGIL utt.»

Galvenā problēma šajā stāstā – problēma nav valdniekā, bet gan sabiedrībā, kas šādu sistēmu uztver kā pašsaprotamu un nepieciešamu. Internetā rakstīja – ja jau visi saka, ka Jevgeņijs Prigožins varēja ar 25 tūkstošiem aiziet uz Maskavu, kāpēc tad Ukrainas armija ar 100 tūkstošiem neaiziet uz Maskavu? Vispirms jau tāpēc, ka Prigožins Maskavā ir kandidāts uz cara titulu, bet Ukrainas armijai Maskavas ieņemšana neko nenozīmē – 20 miljoni traku maskaviešu, par kuriem rūpēties? Tas nemaina Krievijas iedzīvotāju domāšanu. Napoleons ieņēma Maskavu. Un? Pilnīgi nekas nenotika.

Kamēr Krievijas iedzīvotāji paši nemainīs domāšanu, nekāda jēga no visiem miera procesiem ar krieviem nebūs. Krievi – tas ir par karu. Viss pārējais nāk pēc tam.

Par Krievijas nākotni varu atkārtot to, ko teicu – tur nebūs nacionālo valstu, ja nu nacionālas provinces. Krievijā uzvarēs vai nu spēks, vai reliģija. Attiecīgi varas centru saraustīs islāma agresija, savukārt Sibīriju savāks Ķīna. Un tas arī viss. Pozitīvā scenārija labākais risinājums būtu kaut kāda Pēterburgas republika Austrumeiropā, bet tur sen vairs loģiski domājošu cilvēku nav.

Labākais, ko var darīt jebkura valsts, kas robežojas ar Krieviju – gatavojieties karam!