Klasiski piečakarēti
Man te viens ierakstiņš saglabājies. No 2015. gada februāra. Patiesībā tā atklāsme ir daudz senāka.
"Savulaik pieņēmu uzaicinājumu iesaistīties vienas partijas darbā. Izveidojās interesants un aktīvs domubiedru kodols, kurš dalījās ar idejām un plānoja kaut ko reālu. Vienīgi partijas dibināšanas sapulcē izrādījās, ka kodols vienkārši nodarbojas ar kāda politiķa kabatas veidojuma popularizēšanu, bet partijas valdi ievēlēja no praktiski nepazīstamiem cilvēkiem pelēka, organizēta masa no malas, kas pēc tam politiskajā vidē nekad vairs neparādījās. Vēlāk sarunās un diskusijās ar citu partiju pārstāvjiem sapratu, ka šāds modelis raksturo gandrīz visas Saeimas partijas."
Ja kādam liekas, ka tā nu gan tagad nenotiek, paskatieties uz «Par». Kas viņi biji, kas bija viņu runasvīri, pirmie numuri un kas tagad ir pirmie numuri «Attīstība/Par» sarakstos. Starp citu, tā partija, kur izmēģināju sevi 2004. gadā, eksistēja tieši tāpat - sanācām, pamuldējām, ievēlējām, apvienojāmies un tas mūsu «īstais» kandidāts arī tālāk aizgāja. Pārējie - pat dzirdējis vairs neesmu. No «PAR» gan tālāk bīda pat divus, nevis vienu.
Tātad - valdes saraksts no «PAR», par ierindas naivajiem nemaz nerunājot - Marija Golubeva, Mārtiņš Staķis, Evita Goša (žēl meitenes - neglāba nedz meistarība, nedz homoseksuālisms), Ilze Viņķele, Oskars Kaulēns, Ints Dālderis, Kaspars Briškens, Andulis Židkovs, Daniels Pavļuts.
Un tagad - «Attīstībai/Par!» vēlēšanu apgabalu līderi būs Daniels Pavļuts, Juris Pūce, Ilze Viņķele, Artis Pabriks un Mārtiņš Bondars.
Būsim godīgi - viņi ir reālā partijas sejā. Un jā - viņi noteikti cīnīsies ar korupciju, virzīs jaunas idejas utt. Visi, kas sarakstu priekšgalā, ir pazīstami ar šīm īpašībām, vai ne?
Ja kādam liekas, ka šis raksts ir bezjēdzīgs, var jau būt, bet tagad katram PARistam varēšu iemest saiti uz šo rakstu. Lai parastie vēlētāji nav vienīgie, kas jūtas nožēlojami.
Foto no kustības «Par» dibināšanas brīža. Komentārs: «Viens nozīmīgs darbs ir pabeigts. Milzīgs darbs vēl priekšā. Pievienojies mums.»
