Krievija būs slikta visiem

Neteikšu, ka esmu ļoti veiksmīgs nākotnes pareģotājs, lai arī ik pa brīdim esmu trāpījis ļoti precīzi. Tomēr, pēdējo notikumu gaismā, gribētos tomēr pateikt šo to, kas sagaida mūs, Baltkrieviju, Ukrainu un daudzus citus, kas dzīvo kaimiņos brūkošai impērijai – visiem, kas būs saistīti ar Krieviju, būs slikti.

Vispirms – karš turpināsies. Līdz brīdim, kamēr mainīsies pašas Krievijas politika. Tālāk pastāstīšu, kāpēc.

«Korupcijas apkarošanas fondam» vēl aizvien ir skaistā vīzija par «Brīnišķīgo nākotnes Krieviju». Kas nebūs. Ja kāds jums mēģina iestāstīt, ka viss būs labi, lai pasaka, ko viņš plāno darīt ar Čečenijas Kadirovu. Ar Tatarstānu. Ar Dagestānu. Vārdu sakot – nebūs.

Brūkošām impērijām ir divi nākotnes varianti, kur viens tikai pagarina to laiku, kad sāksies nākamais. Tas, kas var pagarināt Krievijas nākotni, ir kārtējais Staļins. Ņemot vērā to, cik ļoti pats Staļins savulaik nokāva Krieviju (un tam blakus arī pārējās iekarotās teritorijas, kuras vēl aizvien grūti atgūstas), tas vienalga ir bezcerīgi. Kamēr «babi ražaļi», Krievija varēja būt varena. Vairs nav no kā.

Otrs variants – impērijas sabrukums, kas iestāsies agrāk vai vēlāk. Zinu, ka daudzi saka – nē, krieviskums visiem svarīgs. Aha, kā tad. Iegāja Ukrainas armija Sudžas ciemā un izrādījās, ka visi māk ukrainiski un paši ukraiņi vai vismaz radi Ukrainā. Morāle šim stāstam ir vienkārša – nav tādas tautas kā krievu. Ir krievu valoda. Un katrs, kurš pamēģinās savus radus pavilkt vēsturē atpakaļ divas vai trīs paaudzes, atradīs kādu tautību, no kuras patiesībā pats cēlies. Un šo tautību brīdī, kad Krievijas impērija sāks brukt, atradīs visi, kam vien nebūs slinkums.

Ar ko ir slikta brūkoša impērija? Ar mantojuma dalīšanu, kur turklāt ik pa brīdim katram nākamajam ķertajam liekas, ka viņš mantojumam var pievienot vēl kaut ko, kas slikti stāv. Piemēram, Baltijas valstis, Kazahstānu vai tamlīdzīgi. Turklāt šādi mantojuma dalītāji bieži vien ne pārāk saprot, cik īsti spēcīgi viņi ir, un tāpēc ordas var staigāt no viena gala līdz otram kā Romas laikos – dažus simtus gadu. Piemēram, pēc islāma kalifāta sabrukuma ordas nerimstas jau tūkstoš gadu vismaz. Tā kā priecīga te vienalga būs maz.

Kā uz šī murga fona Ukrainai noslēgt mieru? Reāli nekā. Varam pieļaut, ka Krievijā atradīsies kāda saprāta balss, kas ierunāsies, ka vajadzētu noslēgt mieru. Ir tikai viena problēma – nevienam no tiem, kas atrodas Krievijas vadībā, mieru nevajag. Asiņainais punduris turas pie varas, kamēr ir karš. Viņam tuvie oligarhi kara laikā paliek aizvien bagātāki. Kadirovs ir tik varens, kamēr ir karš, jo tikmēr Asiņainajam Pundurim viņu vajag gan kā biedēkli, gan kā potenciālu armiju. Krievijas iedzīvotājiem vajag eksistences jēgu.

Jūs teiksiet: «Dīvaina eksistences jēga!» Nekā dīvaina. Moskovija tā ir eksistējusi vienmēr. Vispirms Moskovija iznīcināja tos, kas nepakļāvās Zelta Ordai. Ja kāds atceras Kuļikovas kauju, tad tas bija tieši par to. Tad Moskovija iznīcināja visus tos, kas bija brīvāki par Moskoviju – Novgoroda, visas tuvākās kņazistes. Tad dzīves jēgu atrada Polijas un Lietuvas valsts iznīcināšanā. Ar šo ideju dzīvoja divus gadsimtus. Nekādi nevarēja piedot 1612. gada sakāvi. Par to, cik labi bija dzīvot Moskovijā, liecina regulārās sacelšanās. Jā, tas pats Pugačovs, kurš varbūt tiešām bija īstais cars un tas pats Stepans Razins, kurš noteikti bija Zelta Ordas pēctecis. Un tūkstošiem citu, mazāku, bet tikpat asiņainu. Pēc vēstures liecībām var secināt, ka 1812. gadā cariskā Krievija vairāk karoja ar savas valsts iedzīvotājiem, nekā ar Napoleonu. 200 gadu karš ar čukčiem. Nemitīga karošana ar savas zemes iedzīvotājiem un mēģinājumi pakļaut vēl citas teritorijas. Visa Krievijas vēsture ir nemitīga vēlme un milzu prieks par to, ka atkal kādu var nogalināt. Nekas nav mainījies. Tāda ir šīs valsts eksistences jēga. 1848. gadā Krievija priecājas, kad to sauca par Eiropas policisti – atkal varēja nogalināt.

Visi miera plāni ir skaisti, bet vienīgais reālais ir 100 vai vairāk kilometru garumā izveidota drošības zona no Ukrainas robežas Krievijas teritorijā. Atbilde uz katru Krievijas raķeti vai dronu – nevis kā Izraēla, kas ilgi cietās, bet reāla atbilde. Un lai Krievijas opozīcija mēģina šajā zonā taisīt «Brīnišķīgo nākotnes Krieviju», jo tur ir pietiekami daudz ukraiņu un citu sakarīgu cilvēku pēcteču – varbūt kaut kas arī sanāks. Citādi tur nekādu cerību nav.

Ja kādam nav skaidrs, kāpēc Latvija ir jābruņojas, tad te ir iemesls. Un nē – tas nav pret šī brīža Krieviju, kurai bez sabiedrotajiem pretoties ir gandrīz nereāli. Trulu cilvēku par maz. Tas ir pret to murgu, kas no tā visa izšķilsies un zem mēness vai slīpā krusta zīmoliem ies pakļaut pārējo pasauli. Kā nu mācēs.  

Par bildīti - rēķinieties, ka ar šādām situācijām iznāks saskarties aizvien biežāk. Brūkoša impērija ir dzīvās šausmas visiem, kas dzīvo blakus un kas dzīvo impērijā.