Svarīgi ir tas, kam ir "Saiga" jeb Krievija cīnās par neatkarību, islāms par izglītību utt., jeb twitera apskats 20060703

Nezinu, kas un kā noticis, bet twiteris ir aktivizējies un arī jūnija otrā puse piemeta man pilnu mapi ar tekstiem un bildītēm. Gan veciem, gan jauniem. Ceru, ka nenonākšu kādā brīdī līdz tam, ka būs jāliek katru nedēļu. 

Sāksim mēs ar to, ka jūs aizvien vairāk un biežāk saņemsiet pareizas un vajadzības ziņas pareizajā formātā. Un nesakiet, ka mēs Latvijā nemācamies no citām valstīm. Redz, kā no Krievijas mācamies. Un nesakiet, ka tur ir slikti - kā jau nākamais ieraksts rādīs - tur arī viss notiek pareizi. 

Jūnija mēneša otrās puses ziņa - viss notiek pēc Putina plāna. Tā tam bija jābūt! "Mēs krievi, ar mums lohs. Viss iet stingri pēc plāna!"

Putina preses sekretāra Peskova loma aizvadītajā mēnesī bija dievīga. "Nav 95? Lai lej 98!"

Ja jums liekas, ka Krievijā notiek kaut kas traģisks, tad tā nav. Jūs vienkārši neprotat to pateikt. Naftas bāzēs notiek "Ātra ogļūdenraža oksidācija ar siltuma enerģijas impulsu." Viss kārtībā. 

Ja nu kas, tad te ir precizējums, kas ir kas. Vēl eksistē "superātra oksidācija ar siltuma un kinētiskās enerģijas impulsu." 

Tikmēr negaidīts piedāvājums atnāca no Ukrainas - pirmajiem trīs valstiskajiem subjektiem, kas pametīs Moskoviju, reparāciju atlaides. Ir vērts izmantot šo iespēju. 

Savukārt Krievijas vadībai tagad ir ļoti nopietna problēma priekšā - vajag izdomāt, kāpēc notiek piecu gadu karš Ukrainā. Vienu versiju es jau dzirdēju - tā ir cīņa par Moskovijas neatkarību. Ja nu jūs nezinājāt. Turklāt šo cīņu jau šajos piecos gados ir izdevies uzvarēt. Tagad atliek tikai kaut kā mieru noslēgt. 

Tikmēr klusi un mierīgi pienācis brīdis, kad sāk rasties aizdomas, ka karš ar Ukrainu ir otrs asiņainākais Krievijas vēsturē - ka bojāgājušo skaits drīz pārsniegs Krievijas kritušo skaitu 1. pasaules karā, kas ir otrs asiņainākais konflikts Krievijas vēsturē. 

Turklāt viss notiek pēc plāna tik ļoti, ka vienkārši atreferēšu: 

Dugins 2024. gada 16. augustā. Par Ankoridžas garu: "Apsveicu visus ar ideālu sammitu. Tas bija graniozi. Visu uzvarēt un neko nezaudēt. Tā mācēja tikai Aleksandrs III. Nevar iedomāties, cik tas bija grūti, gandrīz neiespējami Putinam." 

Dugins 2026. gada 29. jūnijā: "Nevis Ankoridža bija kļūda, bet gan sarunas par to. Tas demoralizēja patriotisko Krievijas kodolu, deva viltus cerības sestajai kolonai, kas uztvēra to kā zaļo gaismu Uzvaras sabotāžai."

Tikmēr reālāk domājošie jau gatavojas anarhijai: "Mans kaimiņš ir dolbajobs. Brauc uz Lukoilu pa naktī, stāv rindās un jau aizpildījis 12 kannas pa 20 litriem. Saka, ka nekāda apokalipse viņu nebiedē. Muļkītis, "Saigas" (šautenes) tad viņam nav, bet man ir." 

Ja jums liekās, ka Moskovijā nezina, kas ir vainīgs pie viņu problēmām, tad tā nav. Viņi zina. Tie ir DNR un LNR iedzīvotāji. Tikai dēļ viņiem ir problēmas, jo viss bija mierīgi līdz 2014. gadam, kad šie pēkšņi nolēma paprasīties Moskovijas sastāvā. Nu kāpēc viņiem mierā nesēdējās? 

Jūs domājat, ka kaut kas Moskovijā mainīsies? Nekas nemainīsies. Kā šis Krievijas revolūcijas simbols - tanks, kurš devās gāzt valdību un tā palika iestrēdzis vārtos. 

Te vienīgi kaut kāda problēma rodas ar paziņojumiem. 

"Mums, slāviem, jāturas kopā," saka krievi. 

"Mēs, slāvi, jau esam kopā. Kāds jums te sakars?" saka slāvi. 

Kā Moskovija cīnās par neatkarību, tā islāms cīnās par izglītību. Galu galā tas sliktais Lielbritānijas muzejs, kas nozadzis tik daudz dārgumu. 

Un nevar teikt, ka arī rietumu valstīs nebūtu to, kas islāmistus nesaprastu. 

Šajā situācijā galvenais atslēgt smadzenes. 

Islāmu galvenais ir pareizi saprast - parādīt publiski, kā tu to mīli un ievēro, bet pārējā ziņā - kuru tas interesē? 

Islāms, protams, ir izglītības reliģija. Tāpat kā Moskovija izglītības valsts. Svēta lieta izmantot iekarotās izglītības iestādes un stāstīt, ka tas viss ir islāma vai krievu panākums. Kad iekarojumi beidzas, kaut kā skaistās izglītības stāsts arī beidzas. 

Jo islāms taču ir tāda miera reliģija! 

"Iemesls, kāpēc Āfrika un tuvie Austrumi ir tik atpalikuši, ir tāpēc, ka koloniālie spēki zīmēja robežas ar nulles izpratni par etniskajām grupām un kultūrām. Tāpēc ir tik daudz konfliktu."

"Tu gribi teikt, ka sajaucot dažādas etniskās grupas, rodas konflikti?"

"Ko? Nē!!!"

Kas mums ir tik gudri, lai atbalstītu islāmu? Protams, ka LGBT.

Noslēgumā - divi stāsti. Pirmais ir par filmu, kas iznākusi tikko un kļuvusi par vienu no populārākajām pasaulē bez lielas reklāmas, jo to mēģina aizliegt visur, kur var. Iemesls ir vienkāršs - baltais vīrietis izrēķinās ar izvarotāju iebraucēju ģimeni, kuras locekļi ne tikai nenožēlo nodarīto, bet pat atbalsta. Patiesībā daudzus nobiedēja, īpaši Vācijā. Twiterī gan filmu varēja kādu brīdi noskatīties katrs, kas gribēja. Kad jums atkal kāds mācīs, kā sliktais twiteris ierobežo runas brīvību un nesadarbojas ar pareizajiem orgāniem, atcerieties šo. 

Un visbeidzot stāsts par pareizo padomju laika izglītību, kas mums skolās ir populāra vēl aizvien. Ir grāmata "Vīd balta vientuļa bura" (piedodiet par tulkojumu). Ir autors Valentīns Kitajevs, kas dzīvo savulaik mazajai skolniecei Darjai Doncovai kaimiņos. Un viņai uzdod mājsdarbu - uzrakstīt, par ko rakstnieks domāja, kad rakstīja šo grāmatu. Viņa aiziet pie rakstnieka, viņš uzraksta. Par sacerējumu viņai ir nesekmīga atzīme, jo 

skolotāja labāk zina, par ko domāja rakstnieks!