Krievija vienmēr ir galinājusi slāvus
Izlēca man atkal twitter.com teksts par to, ka Krievija tomēr ir vienīgā pareizā valsts, kas vienmēr ir gribējusi apvienot visus pasaules slāvus un izlēca arī atbilde uz šo tekstu, kura būs redzama attēlā. Bet tagad parunāsim par patiesību – par to, ka Moskovija vienmēr ir galinājusi slāvus.
Sāksim jau ar to, ka Moskovija nekad nav bijusi slāvu valsts. Radusies ugru zemēs un savu varenību sākusi audzēt pie Čingizīdiem, gan ieprecoties Zelta ordas vadoņu ģimenēs, gan arī izpildot murzu gribu.
Moskovija sāka ar slāvu iznīcināšanu
Turpinājumā Moskovija sāka iekarot kaimiņu kņazistes, tai skaitā arī slāvu un par to, kā notika Rjazaņas iekarošana, pat hronikas klusē. Vienīgā atsauce ir uz to, ka Rjazaņu iznīcināja pilnībā murza Batijs, bet arheoloģija un citas liecības rāda, ka kņaziste eksistēja arī pēc tam un izgaisa pilnībā Moskovijas laikā. Gandrīz tas pats liktenis sagaidīja Novgorodu – cik esmu dzirdējis, tad apmēram simt gadu karu laikā no 60 tūkstošiem iedzīvotāju Novgorodā palika četri tūkstoši, bet ceļotāji stāstīja, ka braucot pa šo reģionu, visur redzamas pamestas un nodedzinātas lauku sētas. Bet īpašumus Moskovijas kņazi sadalīja cilvēkiem ar tjurkiskiem uzvārdiem.
No 16. līdz 18. gadsimta beigām turpinājās agresīva Pievolgas slāvu iznīcināšana. Divreiz Pievolga mēģināja pretoties – gan Zelta Ordas pēcteča Stepana Razina karagājiens uz Maskavu, gan ļoti dažādās teorijās apspriestā īsti nenoskaidrotā dižciltīgā Jemeļjana Pugačova karagājiens. Uzreiz var pateikt – tieši Volgas reģions bija tas, kurā visvairāk runāja reālajā krievu valodā un tieši šo reģionu Moskovija savā vēsturē viscentīgāk slaktēja. Tur tas viss jau bija cikliski – ieradās imperatora karaspēks, kā Suvorovs, kurš izpelnījās imperatores atzinību par zemnieku slepkavošanu, tas izraisīja vietējo sacelšanos, kuru beigās sakāva un atkal sūtīja karaspēku, lai iznīcina slāvus pie Volgas. Lai attaisnotu to, ka iznīcina slāvus pie Volgas, visiem stāstīja, ka tie ir tjurki un Zelta Ordas pēcteči, turklāt vienojās tieši ar tjurku un ugru vadoņiem par miera nosacījumiem. Kā rezultātā slāvi vai nu sāka runāt tjurku valodās, jeb muka uz dienvidiem, lai būtu kopā ar kazakiem.
Kazakus un ukraiņus nodeva viņu vadoņi. Piekrītu, ka notikumi toreiz bija neviennozīmīgi, bet tā nu sanāca. Beidzās tas tieši ar to pašu – krievu karaspēks ieradās, lai nogalinātu, sekoja sacelšanās, kuru apspieda un pēc tam turpināja nogalināt, kā iemeslu izmantojot sacelšanos. Tieši tāpat vietējās valodas mēģināja iznīcināt, uzspiežot savējo – krievu.
Karos mirst tie, kurus iekaroja
Moskovija savos karadarbības pamatos pārņēma Čingishana stratēģiju – pamatā karot ar tiem cilvēkiem, kuru teritorijas tikko ir iekarotas. Tāpēc jau no 17. gadsimta karos pamatā iet un mirst tie, kas nesen iekaroti – vispirms Pievolgas karotāji, tad Pieurālu tautas un kazaki, bet vēlāk jau ukraiņi, baltkrievi un sibīrieši, kam sākot ar 1. pasaules karu pievienojas arī Baltijas jūras reģions, kuru līdz tam centās nosargāt baltvācieši. Mūsdienās tas ir nonācis līdz tam, ka ne tikai slāvi, bet arī Sibīrijas tautas izmirst. Šajā ziņā Moskovija nešķiro – tautu cietums un kultūras slepkava visvairāk ienīst tieši tautisko apziņu. Mūsdienās šis liktenis sagaidīja Doņeckas apgabalu Ukrainā, no kura uz karadarbības zonu sūtīja praktiski visus, ko atrada, jo tur nekādu likumu nav, noteikumu arī - ko noķer, tas uz fronti.
Sākot ar 19. gadsimtu sākās iznīcināšana ar badu. Pirmais piegājiens bija Pievolgas reģionā, kad cars savāca tik daudz labību, cik plānots, lai varētu pārdot ārzemēs, bet amerikāņi glāba Pievolgas reģiona bada cietējus. Visefektīvāk to vēlāk īstenoja Staļins, lai arī iesāka jau Ļeņins.
Teritorijas ir, slāvu nav
Mūsdienās tas viss turpinās. Krievija uzbrūk slāvu valstij un iznīcina slāvu iedzīvotājus. Vienīgais veids, kā Krievija «apvieno» slāvu valstis, ir teritorijas. Slāvu tautas kā tādas tur nevienu neinteresē. Līdz pat tādam līmenim, ka Baltkrievijas teritorijā dzīvojošajiem nav skaidrs, kas viņi ir – ir iznīcinātas vēsturiskās liecības un dara visu, lai pazustu arī valoda un tautas apziņa.
Ja paskatās, kas tagad notiek Moskovijā, tad to var nosaukt vienkārši - islamizācija. Slāvi mirst frontē un izmirst kā tautiska grupa, bet iebrauc lielos apjomos islāmticīgie no Vidusāzijas, bet kontroli daudzās jomās pārņemt islāmticīgie no Kaukāza reģiona. Islāmticīgie ir vienīgie, kam ir atļautas masveida demonstrācijas Maskavā un viņiem ir pietiekami daudz deputātu Krievijas domē, kas pārstāv viņu intereses. Čingizīdu atvestā prakse un Moskovijas turpmāk piekoptā prakse noslēgs to, kas sākās jau pirmajā gadu tūkstotī mūsu ērā - slāvu iznīcināšanu reģionā pie Volgas un arī Moskovijas teritorijā. Tāds mums tas slāvu apvienotājs.
Moskovija nav par slāviem. Moskovija ir par verdzību un kalpošanu vienīgajam un pareizajam Šleseram, Šķēlem, Putinam, Trampam, Orbānam vai vienalga kam – kaut vai Dzintaram. Kā savulaik Staļinam. Nekādu tautību, nekāda satura, nekādas kultūras. Propaganda, absolūta paļaušanās ar vienīgo un pareizo murzu un ticība, ka būs labāk tad, ja tie visi citi nomirs.
