Kurš pārliecināja «AZOV» padoties?

Notikumi Oļeņevkā un visas citi vājprāta gājieni, ko Krievijas armija izdara Ukrainā, mani nepārsteidz. Vienīgais, ko es šajā stāstā gribētu zināt - vai kāds var pateikt konkrētā nelieša vārdu un uzvārdu, kurš pierunāja «AZOV» aizstāvjus padoties? Jo tas diemžēl notika tādā slepenībā, ka publiski šo cilvēku neviens nenosauca, bet tomēr gribētos zināt, kurš tik ļoti ienīda ukraiņus, ka pierunāja viņus padoties?

Par to, kā tas beigsies, man nebija ilūziju nevienā brīdī. Lai kad un kur Krievija karotu, izvarošana, spīdzināšana un masu slepkavība sekoja karaspēkam pa pēdām. Pēdējais konflikts Sīrijā, kur Krievijas karavīri ne ar ko neatšķīrās no radikālajiem musulmaņiem. Karš Čečenijā, konflikts Afganistānā - tas pats. Ar masveida propagandu noklusētais, bet tomēr tagad saules gaismu ieraudzījušais krievu karavīra - izvarotāja un slepkavas tēls Otrajā pasaules karā - tas, kādi viņi reāli bija. Un masu slepkavas, kas ārdījās visās malās no 1917. līdz 1921. gadam - gan Latvijā, gan citās valstīs, republikās un pašā Krievijā.

Domājiet, ka pirms tam bija citādāk? Ja Krievijas imperatoru Nikolaju nebūtu likvidējuši čekisti, visdrīzāk vēsturē viņš paliktu kā Asiņainais. Apšaut mierīgās demonstrācijas, uzsūtīt kazaku vienības, kurām nebija nekādu sirdsapziņas pārmetumu neatkarīgi no nogalināto skaita - tāda bija Krievijas impērija gadsimtu mijā. 1848. gadā republikāņu sacelšanos Austroungārijas impērijā apspieda ar Krievijas kazaku palīdzību un tā nebija vienīgā reize, kad Krievijas imperatori iejaucās citu valstu dzīvē un tajā laikā tas radīja gana lielu naidu pret krieviem, īpaši Krievijai tuvākajos reģionos.

Arī pirms tam nebija nekā labāka. Dekabristu sacelšanās vienkārši ir pazīstamākā un salīdzinoši ar citām pat kulturālākā. Reāli 18. - 19. gadsimta mija iezīmējās ar nepārtrauktu pilsoņu karu visā Krievijas impērijā, kur 1812. gadā zemnieki nevis cīnījās pret Napoleonu, bet gan visiem, kas nāca pretim - lielāks karaspēks, nekā pret Napoleonu, tajā laikā apspieda nemierus visā Krievijas teritorijā. Asinis un slepkavošana pārklāja visu impērijas teritoriju. Polijas iedzīvotāji reāli karoja ar Krievijas imperatoriem apmēram divsimt gadu garumā.

Kāpjamies atpakaļ un te mums ir Suvorovs, kurš bija labs karavadonis un tikpat labs slepkava, kam neinteresēja, kādā stāvoklī ir viņa karavīri un imperatores Katrīnas II labvēlību ieguva ar zemnieku nemieru apspiešanu, iznīcinot tūkstošiem iedzīvotāju. Slavenais Pēteris I deva pavēles iztīrīt pilnībā no iedzīvotājiem Vidzemi un Igauniju un viņa valdīšanas laikā iedzīvotāju vidējais garums samazinājās par pieciem centimetriem - iedzīvotājiem vienkārši nebija ko ēst.

Vēl senākā pagātnē ir vērts skatīt Novgorodas piemēru - kad Ivans III sāka karot ar Novgorodu, tur, pēc vēsturnieku domām, dzīvoja apmēram 60 tūkstoši iedzīvotāju. Kad Ivans IV gandrīz pēc simts gadiem beidza karot, Novgorodā bija četri tūkstoši iedzīvotāju. Daudz pilsētu pazuda no kartes laika periodā no 16. līdz 18. gadsimtam. Ne velti Livonijas kara laikā Cēsu pils iedzīvotāji uzspridzināja sevi, nevis padevās gūstā. Krievijas armija un vadība nekad jutusi žēlastību un vēlmi saglabāt mierīgos iedzīvotājus un gūstekņus.

Attiecīgi brīdī, kad kāds, kura vārdu un uzvārdu es diemžēl nezinu, pierunāja «AZOV» karotājus padoties gūstā, bija skaidrs, ar kādu murgu tas beigsies. Un šajā stāstā diemžēl vairs nav svarīgi, kas tālāk notiks, jau tas jau vēsturē ir iezīmēts kā drausmīgas asiņu upes turpinājums - svarīgi ir saprast, kas tas bija par nelieti un domāt par to, kā nākotnē šādas situācijas nepieļaut.