Māmiņu paipuisīšu dilemma

Es solos tā vairs nedarīt – visu laiku rakstīt par feminismu – bet Trampa uzvara ASV ir atvērusi tādus elles vārtus, pa kuriem nāk ārā tādas tēmas, par kurām grūti nerakstīt. Un tā es uzdūros uz māmiņu paipuisīšu dilemmas.

Lielākā problēma tālākajā stāstā ir fakts, ka feminisms un loģika ir kā divas paralēles – tie abi nekas nesastopas. Tiklīdz feministu loģiku mēģina pielietot dzīvē, sanāk marasms. Ir daudz emociju, bļaušanas un pārliecības, bet nekādas loģikas. Tā arī paipuisīšu jautājumā.

Stāsta sākums būtībā bija vienkāršs – sieva pārmet vīram, ka viņš mājās neko nedara un vienmēr norāda uz to, ka to darīja mamma. Arī jaunā vīra mamma ir pārliecināta, ka vīrs ir jāuztur tieši tāpat, kā viņa uzturēja savu dēlu. Par to, kur palika viņas vīrs, māmiņai nekādu asociāciju nav, bet nu lai paliek.

Skaidrs, ka te ir loģisks risinājums, bet komentāros feministes sāka pilnā jaudā noriet māmiņu. Sieva, cik saprotu, nebija vainīga, jo viņai vēl bērnu nebija, bet māmiņa noteikti bija vainīga.

Un te parādījās pirmā dilemma – ja sievietei vienmēr taisnība, tad kāpēc māmiņai nav taisnība? Māmiņa nav sieviete? Šajā situācijā manas oponentes mēģināja locīties – jā, tā esot šajā situācijā, ka kādai sievietei var nebūt taisnība un tāpēc vīrietim esot jāizlemj, kas un kā. Te jau otrā dilemma un tā jau ir pilnīga ķecerība – tiešām var būt, ka vīrietim kādā momentā būs taisnība? Tas ir vispār kā?

Par to, ka sievai varētu nebūt taisnība, šeit gan nevar būt ne vārda. Jo māmiņa ir pati vainīga, ka dzemdēja, bet sievai jāpacieš patriarhistisks uzurpators un tur nav variantu, ka viņa varētu būt vainīga – viņa vienmēr būs cietusī. Kamēr pareizā sieviete feministu izpratnē nepārvērtīsies par muļķi un nepiedzemdēs atkal dēlu. Bet jebkurā gadījumā feministēm būs jāskaidro, kāpēc pēkšņi vienai sievietei nav taisnība. Sāpīgs jautājums.

Vārdu sakot – ja nu jums patrāpās kāda ļoti gudra feministe, kas ir gatava runāt par stiprajām un pareizajām sievietēm – lai viņa jums šo stāstu izskaidro. Un jā – ja viņa ir patiesa feministe, viņa uzreiz pateiks jums, kā ir, bez dilemmām – māmiņa ir vainīga, ka dzemdēja. Visi vainīgi, izņemot to, kas nav dzemdējusi. Bet nu – kā jau teicu, tur ar loģiku ir kā ir. Nebūs.  

Attēli no Omahas bezbērnu sieviešu grupas. Viņas jūtas tik drošas un sabiedriskas, ka viņām vajag veselu grupu un viņas uzreiz pateiks, ko par jums domā, ka jūs ierunāsieties par bērniem. Es atgādinu - feministu pirmā doma, ko viņas īsteno praksē - ir būt bez bērniem. Kur tas ved, katrs pats var izdomāt. Kā viņas izvairīsies no tā, ka būs vecumdienās sievietes bez ģimenes, es nezinu. Gan jau kaut ko izdomās.