Man šis bija lepnuma gads

Par 2025. gadu man nebūs klasiskā apskata. Stagnācija, kas sākās Ķīnā, valda pār pasauli, valda pār ekonomiku, kā es to savulaik arī gaidīju, un valda arī pār politiku. Un, kā izskatās, 2026. gads daudz ko nemainīs.

Toties manā dzīvē tā sanāca, ka 2025. gada ienācās ilgu gadu augļi vairākās sfērās, kur esmu stāvējis klāt, mājis no malas ar roku vai arī kaut cik piedalījies procesā. Un ar to gribas palepoties.

Nosacīti jaunākais no projektiem, ar ko gribas lepoties, ir Pasta 5. Lieliska līdera vadībā fantastiska komanda, kas spēj sadarboties un saprasties, ir radījusi kopienas centru Bauskā, kas ir piemērots ļoti dažādām aktivitātēm un kalpo tam, kam tas bija domāts no paša sākuma – Bauskas vecpilsētas atdzimšanai.

Vēl viens projekts, kas šogad atgriezās pie dzīvības, ir seno deju grupa «Galms» Bauskas pilī. Kā iepriekš – fantastiska vadītāja un aktīva komanda, kas jau iezīmē pirmos jaukos piedāvājumus skatītājiem, spēj pasniegt fantastisku Ziemassvētku balli, kas visiem patika un aizrāva kā nevienu gadu.

Viena lieta, kur vairāk stāvēju blakus un māju ar rociņu, bet kur tomēr visu laiku esmu bijis klāt un vismaz noskatījies – mūsu novada jaunie dambretisti. Everts Rūdolfs Lepsis izcīnīja Pasaules čempiona titulu U19 grupā 100 lauciņu dambretē. Denijs Vilhelms Krauklis jau otro gadu trenē Bauskas novada jaunos dambretistus. Jauniešu komanda 64 lauciņu dambretē izcīnīja trešo vietu Latvijā starp pieaugušajiem. Lepnums par izaugušo jauno paaudzi.

Pašam lepnums par to, ka ar ilgu apņemšanos, zināmu slinkumu un bailēm, bet uztaisīju savu interneta veikalu sklavenia.myshopify.com, kurā varu piedāvāt savu grāmatu «Balti, kas izpostīja Romu, jeb viss par to, kas ir latvieši, lai jums nav jāatbild uz muļķīgām teorijām par savas tautas izcelšanos». Grāmata, kuru spēju pārtulkot angliski un drīz beigšu tulkojumu krieviski. Pašreizējā politiskajā situācijā, kad katrs vatņiks izdomā savus murgus par to, kāpēc visa Austrumeiropa pieder krieviem un kur Eiropas politiķi tic pasakām un blēņām, patiess skats uz Austrumeiropas senāko vēsturi ir ļoti vērtīgs un skaidrojošs, lai saprastu arī mūsdienu notikumus. Plus reizē ieliku savu izklaidējošo detektīvu – lasāmliteratūra tiem, kam apnikuši klišejiskie gabali vai tādi, kas vēlas visus pārsteigt ar kaut ko tik nebijuši, ka to neviens nevar saprast. Galvenais bija uzrakstīt tā, lai būtu interesanti un katram būtu iespēja arī kaut ko izdomāt pašam.

Globāli gan nekā pozitīva nebūs. Kā mans labs paziņa prognozēja – Saeima paliks apmēram tāda pati. Un jūs velti domājat, ka tie, kas tur tagad sēž, nodomās, ka, ja jau jūs par viņiem nobalsojāt, ir jāizdara kaut kas labs. Tieši otrādi – viņi tā arī sapratīs, ka jums patīk tas, ko viņi tur dara. Tā kā globāli neko labu es negaidu.

Toties personīgi pēdējā laikā nevienu gadu neesmu gaidījis ar tādām zināmām cerībām, kā 2026. gadu. Ir pāris iesāktas lietas, par kurām ceru, ka tās beigsies labi. Ir cerība, ka Ukrainā situācija stabilizēsies un pasaule beidzot nostāsies pareizajā pusē. Ir vēl viena cerība, kuru skaļi neteikšu, bet kuras piepildīšanos ļoti un ļoti gribētos 2026. gadā sagaidīt.

Lai jums arī piepildās cerības un izdodas plānotie mērķi 2026. gadā.