Man uz palodzes guļ bandīts

Man uz palodzes guļ bandīts. Melns, kauslīgs, kašķīgs, kož, skrāpē, čurā visur un nospļaujas uz šo pasauli. Skatos uz viņu un domāju par tiem cilvēkiem, kas aizstāv Krievijas propagandistu Leonīdu Rogozinu. Kāda saistība? Ir saistība, ir.

Pūķis mums ir kā no elles bezdibeņiem iznācis. Vienmēr gatavs kauties. Ja logā pamanīs ārā kādu kaķi, vienmēr prasīsies ārā. Sēdēs pie mājas stūra un vaktēs, kamēr kāds ies garām. Viņš nešķiro savējos un svešos – kaujās ar visiem. Mājas karaliene Pūka viņam kādu laiku bija ierādījusi vietu, bet ar laiku atnāca vecums. Onkulis Žoržiks atstāja Pūķa kažokā pēdējo zobu un nu jau abi ir citos medību laukos. Mājās palicis Dievs un Sātans, kas vienmēr gatavi stāties pretim pasaules ļaunumam, bet tā īsti neviens to negrib – Pūķis ir liels, resns, melns, kašķīgs un nemainīgi riebīgs. Pāris reižu gan pašu, gan citi runči viņu ir ieklapējuši tā, ka rētas vēl aizvien ir jūtamas, ja viņu paglauda. Ir pat vests pie vetārsta, kur negaidīti izrādījās, ka Pūķim arī ir no kaut kā bail. Tableti viņam iebarot neizdevās arī četratā, ievīstot to nezvēru pilnībā segā tā, ka tikai galva palika ārā. Cilvēkiem viņš reizēm izrāda mīļumu – vismaz neviens vēl nav nācis pie manis un sūdzējies par to, ka viņš kož. Varbūt arī nezina, ka tas briesmonis reizēm dzīvo pie manis. Kad viņam uznāk vēlēšanās dzīvot pie manis. Un mēs ļoti labi zinām, ka viņš kož un skrāpē, jo to brīdi, kad viņš to darīs, nekad nevar pateikt – vienkārši vienu brīdi kāja vai roka būs asinīs. Pūķis nešķiro nevienu – kaķi, cilvēku, suni. Peles neķer. Vienkārši kaujas.

Ārēji ikdienā garāmejošiem cilvēkiem viņš izskatās labi – pieglaužas, pamurrā. Melns, skaists, spīdīgs. Viņš vēl kaut kur ir atradis cilvēkus, kas viņu piebaro. Vienu brīdi divus mēnešus mājās nerādījās – atnāca tāds melns, spīdīgs, labi barots. Jaukumiņš, vai ne?

Kas mani atšķir no Leonīda Rogozina? Es nesaku, ka Pūķis ir labs un ka apkārt visi ir vainīgi, ka viņš kož un kaujas. Es zinu, ka Pūķis tāds ir. Viņš ir lamāts, dzenāts, kaustīts, klapēts un visādi sodīts par to, ko dara. Viņam vienalga. Aizies aiz mājas stūra un meklēs nākamo upuri. Mēs visi zinām, ka viņš tāds ir. Cilvēciski mēs neejam nekādu nākamo soli. Viņš ir kaķis. Bet es nekādā veidā neatbalstu to, ko viņš dara un cilvēkus vienmēr brīdinu – viņš ir slikts kaķis, kas kož, skrāpē un izturas slikti pret citiem. Viņš vienkārši tāds ir.

Leonīds Rogozins ir Krievijas propagandons, kurš palīdz ražot viltus ziņas «Re:Baltica», vaino Ukrainu, ka viņi paši ir vainīgi, ka Krievija viņiem uzbruka un mēģina visiem iestāstīt, ka Krievija ir laba. Viņš apmelo mūs valsti. Viņš melo apzināti, nekaunīgi un realitātē ņirgājas par mums, kas dod viņam patvērumu.

Un tad ir vēl pretīgāka cilvēku suga, kas sevi Eiropā sauc par Krievijas opozicionāriem un brīvās preses aizstāvjiem un kas aizstāv Leonīdu Rogozinu. Ar Rogozinu vismaz viss ir skaidrs un tie, kas saka, ka tā nav – viņi melo paši sev. Toties «Krievijas opozicionāri» aizstāv viņa tiesības melot un stāstīt, ka Krievija nav nemaz tik slikta. Ka vainīga ir pati Ukraina, kas nepadodas. Viņi aizstāv cilvēku, kas melo. Un viņi zina, ka viņš melo. Pretīgi.

Un šo cilvēku sarakstā ir arī Latvijas valdība jau apmēram desmit gadu. Kas nespēj atteikties no Rogozina. Ar tādu pašu domāšanu. Ka Ukraina varbūt arī tiešām bija vainīga pie tā, ka Krievija viņus nogalina. Gan jau, ka Gruzija arī bija vainīga. Un Čečenija, un Sīrija un tie cilvēki Āfrikā, kurus krievi nogalina. Jo Krievija taču ir tik jauka, labsirdīga. Tā vienkārši gadījās, vai ne?

Neesiet kā Rogozins, neesiet kā tie, kas viņu aizstāv. Krievija nav Pūķis, nav kaķis, kas nemēģina saprast, ko dara nepareizi. Tie ir cilvēki, kas lieliski apzinās, ko dara nepareizi un viņi tieši tikpat mierīgi nāks un nogalinās arī jūs. Neesiet kā tie, kas viņus aizstāv. Neradiet paši par sevi pretīguma sajūtu.

No otras puses Rogozina lieta nemaz nav tik slikta - ar šiem praktiski copy - paste ierakstiem sevi twiterī demonstrē Eiropas kremlinu tīkls. Ja kaut kur tiešām eksistē drošības dienesti, tad viņiem atliek tikai stādīt sarakstus, lai saprastu, kas ir kas.