Es zinu, ka tas galīgi nav labākais veids, kā sākt sarunu un visi to saka, bet man kārtējo reizi netur nervi un es saku atkal - bet es taču teicu! Un tas, ko es teicu divas nedēļas pēc Krievijas masveida iebrukuma Ukrainā, bija tas, ka III pasaules karš notiek, šis karš ir informatīvais un tikpat svarīgi, kā Ukrainas uzvara, ir uzvarēt arī šajā karā.  

Bet mēs šo karu zaudējam!!!

Jau 2022. gada 5. martā rakstīju par to, ka III pasaules karš nav tāds pats, kā citi. Par to rakstīju tekstā "Jūs variet uzvarēt Putinu". Toreiz biju cerību pilns, mēģināju uzrunāt ar youtube palīdzību un vēl visu ko. Jā, skatījos kas notiek ar "labajiem krieviem", vīlos, bet turpināju ticēt. 

Realitāte pie mums atnāca ar Krista Šukeviča publicētajiem aptauju rezultātiem. Aizvien vairāk cilvēku tic, ka fašisms Latvijā sāk uzvarēt. Pieaug cilvēku skaits, kas vēlas būt neitrāli Krievijas iebrukuma vērtējumā. 

Šeit gan vispirms jāatzīst, ka nenovērtēju Krievijas iedzīvotājus. Pēc opozīcijas mītiņiem, pasākumiem, aktivitātēm bija sajūta, ka saprāta tur ir vairāk. Tagad ir skaidrs, ka ar informatīvo karu vien Krieviju neuzvarēt. Tāda ir realitāte. Tautu bende piecu gadsimtu laikā ir izveidojusi milzīgu cilvēku masu, kas spēj domāt tikai par karu un citu cilvēku iznīcināšanu. 

Tomēr tāda pati ir realitāte tur, ka mēs zaudējam šo karu savā valstī. Mēs zaudējam šo karu pasaulē. Un tas ir tīri informatīvs. Tie ir Latvijas nespējīgie un nevarīgie Sabiedriskie mediji, kas bieži vien turpina atražot Krievijas ziņas, citēt Krievijas ekspertus. Tie ir valstu vadītāji, kuri realitāti pamana tikai tad, kad viņus aizved uz Buču un iebaksta ar seju līķos. 

Ir jābeidz spēlēties. Jābeidz tēlot, ka tas nekas nav. Putins iebruka Ukrainā ar reāliem ieročiem, jo bija pārliecināts, ka viņš uzvar informatīvajā III Pasaules karā. Tirānisko režīmu panākumi III Pasaules karā ļauj viņiem izzagt Āfriku, atbalstīt slimus un vēl slimākus režīmus citās valstīs. Un agrāk vai vēlāk ar šādu attieksmi viņi atnāks arī pie mums. Tāpat, kā atnāca pie Ukrainas. 

Ja kāds domā, ka Krievija, Ķīna, Arābu zemes un daudzi citi iegulda miljardus propagandā tāpat vien, tad viņš kļūdās. Tas ir reāls III Pasaules kara finansējums, kuru viņi uzvar. Ja kādam liekas, ka mums uz tā fona ir kaut kāds pretspars absolūti bezzobainais valsts sabiedriskais medijs vai valsts finansēti privātie mediji - arī kļūda. Ar nespējīgiem ekspertiem, kas spēj tikai atgremot rietumu valstu dīvainu mediju vai Krievijas viedokli mēs šo karu zaudējam. Tāda ir realitāte. 

Jau iepriekš rakstīju - katrs karš ir citādāks. Šis karš arī nav tāds, kā iepriekš. Un tas nebeigsies šogad, nākamgad. Bet šim karam būs upuri un ne jau demokrātiskās valstis būs tās, kuras sāks karadarbību. Ir jāizstrādā rīcības principi, ir jādomā par aizsardzību, ir jādomā par mediju vides sakārtošanu, lai vismaz iedotu zaļo gaismu ekspertiem, kas var pastāstīt un parādīt patiesību. Kas ir spējīgi diskutēt, pārspēt un pastāstīt, nevis tukši bļaustīties. Demokrātiskām valstīm ir daudz darba priekšā, bet tā vietā mēs atgremojam kaut kādus vismaz simts gadus vecus mediju principus. Ja frontē Ukrainai ir Himars, tad III Pasaules karā mēs esam ar krievu mosinkām pret Katjušām. Un mūs turpina izsmērēt pa zemi un par to maksā ne tikai ar naudu un politikas problēmām savā valstī, bet arī ar daudziem reālajiem kritušajiem un nogalinātajiem Ukrainā, Āfrikā un daudzās citās zemēs. 

Secinājumus izdariet paši. Par to, kas ir jādara, es uzrakstīju jau pat desmit gadus atpakaļ. Un nejūtos vainīgs, ka jūs vēl aizvien uzskatiet, ka neko nedarot kaut kas paliks labāk. 

Abi attēli no Krista Šukevica Twiiter.com konta.