Mūs visi brīdina, ka Krievija plāno iebrukt Latvijā

Latgales tautas republika, reizē ar Elksniņa un Bartaševiča triumfa gājienu, atbrīvojot nabaga krievvalodīgos un latgaļus no latviešu nacistu jūga ir tik tuvu, kā vēl nekad. Tam visi ir gatavi. Izņemot Latvijas valdību. "Palieciet savās vietās!" Vai ne? 

Uzreiz teikšu - uzsvars šoreiz pat nav uz to, kā atkārtojas vēsture, kad ASV CIP vadītājs brauc uz Krieviju kādu brīdināt. Vai uz to, ka ASV, Vācija, Zviedrija un Somija atkal norāda, ka ir gatavas Krievijas agresijai. 

Neviens uz pasaules nevar pateikt, vai Latgales Tautas republika būs, kad būs un kādā veidolā. Nav nozīmes ne tam, ko runā ASV vai vēl kāds cits. Nav nozīmes tam, ko plāno Krievijā, kādus plānus stāda ģenerāļi, analītiķi un visi citi. Ir Jebobo un tas visu izsaka - cilvēkam sen nav pilns rublis un tas, ko viņš izdomā, nav prognozējams. 

Nozīme šeit ir diviem faktoriem. Pirmais no Jebobo puses - Baltijas pierobežā veido lielas militārās bāzes, Baltkrievijā vāc lielu kontingentu un tūlīt būs mobilizācija. Visi trīs pamatpunkti, kas liecina par to, ka Krievija ir gatava iebrukumam Latvijā, ir izpildīti. 

Otrs ir mūsu faktors - vai mēs rādām, ka esam gatavi karot pret Jebobo? Kur ir mūsu dronu nāves zona, kur ir robeža, izbūvēta kā Ukrainā, uz kuras atņirgsies krievu tanki, kad Jebobo droni būs izveidojuši savu nāves zonu un Krievijas armija ies uzbrukumā? Kur ir tas, uz ko norādīja Maģārs - nāves zona vismaz 20 kilometru dziļumā no robežas? 

Nav nekā. Tāpat kā Ukrainā, tāpat arī Latvijā svarīgi ir nevis tas, cik mēs esam spēcīgi, bet gan tas, vai Jebobo mana, ka pret viņu karos. Ukrainā Zeļenskis vājināja armiju un stāstīja, kā ar Jebobo tiksies un visu sarunās. Aha, sarunāja. Ļoti veiksmīgi. Savukārt pie mums tikai Dombrava paskatījās uz robežu un saprata, ka tur nekā nav. Pārējie visi runā klasiskā Kārļa Ulmaņa stilā: "Palieciet savās vietās un ļaujiet mums saglabāt "Air Baltic"."

Ir divi scenāriji. Kuru izvēlēsies Jebobo, kuram vajag uzvaru un mieru ar ASV - kas to lai pasaka. Un nesakiet, ka es par to sen jau nebrīdināju. 

Pirmais mums salīdzinoši pozitīvākais, bet tai pat laikā ilgtermiņā pats nepatīkamākais Latgales iedzīvotājiem. No Jebobo puses it kā pats drošākais un vismazāk piņkerīgākais, bet var nenovest pie tā, ko grib Jebobo - mieru ar ASV. Tā ir Latgales tautas republika Latgales un Sēlijas robežās. Mūžīgā Donbasa rēta Latvijas teritorijā, kuru atgūt mums nebūs spēka, sabiedrotie nepalīdzēs un tā mēs visi mocīsimies, kā Ukrainā. Bet pārējie kaut cik dzīvos. Nu kā dzīvos? Kā Kijevā. 

Otrs scenārijs ir pilna mēroga iebrukums Baltijā. Jā, Krievija šo karu zaudēs. Nu, vismaz rietumu izpratnē, jo Baltijai tas diez vai palīdzēs. Kurš kaut kā nepagūs aizmukt, tas izbaudīs visus Bučas priekus. Bahmuta būs ikdienišķs skats Latvijā. Pretim būs iznīcināta Krievijas ekonomika, bet toties miers ar ASV, kura rezultātā Jebobo saglabās sev kaut kādas teritorijas, visdrīzāk to pašu Latgali, Narvu un vēl kaut ko no Ukrainas. Visi laimīgi. 

Īpaši mūsu valdība. Paldies Evikai Siliņai un regresīvajiem, bet, būsim godīgi - pašreizējā arī ne ar vienu aci nedemonstrē, ka kaut ko šajā stāstā ir sapratuši.