Nacionālisma pamats - globālisms un liberālisms
Pieļauju, ka visi ir redzējuši tādu bildīti, kur vecis sēž uz zara un to zāģē nost. Visi saprot, kādas sekas tur būs un droši vien padomā: "Nu idiots taču!" Bet dzīvē tas notiek gana bieži un mūsdienās visbiežāk to dara nacionālisti, apkarojot globālismu un liberālismu, kas nacionālismam neļaujot dzīvot.
Kādā veidā 200 gadu laikā nacionālisti pārvērtās no globālisma un liberālisma aizstāvjiem par ienaidniekiem, nezinu, bet tādi nu mums te viņi ir izmetušies pa visu pasauli. Manas domas - tam nav nekāda sakara ar nacionālismu, vienkārši kārtējie cīnītāji par vietu pie siles ir atraduši lozungus, bet, ja to piepildīs realitātē, visiem citiem, kas šim murgam noticēja, tas nepalīdzēs.
Lai mēs varētu runāt par pilnvērtīgu nacionālismu, vispirms vajag globālismu un liberālismu. Globālisms ir ne tikai kaut kāda spēja sarunāties visā pasaulē un braukāt apkārt, bet arī globālas un sakārtotas starptautiskās attiecības. Tas, ko nemīl "nacionāļi" - arī NATO un ES. Ja nebūtu šo abu - tad nu Latvija uzplauktu.
Diemžēl Latvija spēja uzplaukt tikai tad, kad globāli pieņēma domu, ka tautām ir savas nacionālās tiesības uz savu valsti. Pirms šīs globālisma uzvaras visi tikai pasmaidītu un paraustītu plecus - nu kas tas par murgu, kam to vajag? Globālās savienības ļauj šādām valstīm saglabāt neatkarību - bez NATO mēs kā valsts eksistēt nespētu. Turklāt NATO šoreiz ir labs piemērs tajā jomā, ja šeit ir ļoti svarīga tieši nacionālo valstu sadarbība militārajā jomā. Var jau nebūt NATO, var būt Starpjūru savienība un, ja tur katra valsts būtu gatava iestāties par otru, tā būtu tikpat efektīva un ļautu eksistēt nacionālām valstīm. Bez šādas globālās sadarbības nacionālai valstij valstij pastāvēt grūti. Globālisms palīdz arī tajā jomā, ka cilvēkiem ir iespēja ceļot un apskatīties, ka kaimiņi patiesībā nav tik briesmīga tauta, kā propaganda stāsta un tas daudzos gadījumos neļauj attīstīt konfliktus.
Liberālisms palīdz valstij ne tikai eksistēt, bet arī attīstīties. Pamatdoma tomēr ir tāda, ka pēc iespējas mazāk šķēršļu biznesam, kas ne vienmēr veiksmīgi realizējas ES, bet tad tur vairāk jādomā par to, ka politiķi mēģina ierobežot liberālismu, nevis problēma ir pašā liberālismā. Ideāls liberālisms jau ir anarhija un tāpēc apstāsimies pie domas, ka kaut cik tas tomēr ir jāierobežo, bet kopumā robežu noņemšana un starptautiskā tirdzniecība ir tas, kas palīdz dzīvot arī mazai, nacionālai valstij. PIemēram, tagad var atdalīties no Lielbritānijas Skotija un no Spānijas KAtalonija, bet, ja šīs valstis būs Eiropas SAvienībā un NATO, iedzīvotāju dzīves līmenis būtiski nemainīsies un valstīm būs savas attīstības iespējas. Šādā veidā globālisms un liberālisms veicina nacionālismu.
Bez šie diviem nacionālisms ir divu variantu - vai nu slaktē citus, vai slaktē tevi. Romas impērija, daudzas iznīcinātās tautas Eiropā viduslaiku laikā, Krievijas, Vācijas un Austroungārijas impērija, Lielbritānijas impērija - tas ir tas veids, kā valstis eksistēja pirms globālisma un liberālisma. Vai nu tu iekaro, vai tevi iekaro. Cik saprotu, tad mūsu "nacionāļi" jau ir karam gatavi. Man te stāsta, ka viņi kontrolēšot, ko vajag pārdot uz ārzemēm un ko nevajag un ko vajag pirkt un ko nevajag, bet Padomju Savienība, šo "nacionāļu" skatījumā, arī neesot bijusi pareizā.
Es mēģinu iedomāties šo mūsdienu nacionālo valsti - ideāls piemērs laikam ir Venecuēla, kura ir tajā režīmā, ko vēlas - nekādu savienību, tikai sava valsts, paši kontrolē, ko pārdot un ko ievest. Nesaprotu, kāpēc šie varoņi vēl aizvien ir Latvijā, ja eksistē šī ideālā vieta uz zemes. Iļja Varlamovs nesen bija Venecuēlā, tie, kas māk krieviski, var atrast viņa kanālu youtube.com un paklausīties, kā dzīvo valstī, kur nav globālisma un liberālisma.
Vārdu sakot - ja jums ceļā patrāpās "nacionālis", kurš stāsta, ka visa vaina ir globālismā un liberālismā, tad tas ir visparastākais politiskais cīnītājs par vietu pie siles. Normāls nacionālis domā par savas valsts izglītības sistēmu, par savas valsts valodas popularizāciju, nevis trulu uzspiešanu. Piemēram - ļoti daudz populārākās ārzemju multfilmas bērniem nav ierunātas angļu valodā. Bet, kad bērni sāk iet skolā, mūsu "nacionāļi" dusmojas, kāpēc bērni labāk māk angļu valodu vai pat vēl citu. Normāli nacionāļi domā par savas valsts ekonomiku, investīciju piesaisti, lai cilvēki dzīvotu labāk. Esiet tik labi, mīļiem ļaudis, un atšķiriet cīnītājus par vietu pie siles no tiem, kas tiešām domā par savu valsti un cilvēkiem.
