Ņirgāšanās par vēsturi

2021-02-25

Šī gada februārī Latvijas valdība ir izcēlusies ar ne vienu vien lēmumu, kura mērķis patiesībā ir vienkāršs - paņirgāties par cilvēkiem. Par skolotājiem, par uzņēmējiem, par senioriem. Ar to nepietika - izvēlējās vēl paņirgāties arī par vēsturi.

Šoreiz stāsta fokusā ir likumdošanas izmaiņas, paredzot atbildību par senu kultūras priekšmetu piesavināšanos. Priekšmets likumā esot definēts ar terminu «kultūras priekšmeti» un «valsts aizsardzībā esošas senlietas». Portālā lvportāls.lv Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas galvenais inspektors Māris Žilinskis paudis: «Ja pirms grozījumu pieņemšanas izmeklēšanai bija nepieciešams konstatēt un pierādīt tieši senkapu postīšanas un izlaupīšanas faktu, tad šobrīd pie kriminālatbildības varēs saukt, jau pierādot senlietu glabāšanas faktu.»

Man trūkst vārdu. Bauskas pilsētā jau vismaz pusgadsimtu atvēlēja vietu mazdārziņiem virs dzelzs laikmeta kapulauka. Kas šajā situācijā ir vainīgi - valsts vai pašvaldība, kas atļauj izpostīt kultūras pieminekli, jeb iedzīvotāji, kas dārziņos darba gaitā ik pa brīdim izrok dažādus priekšmetus un bieži vien paši nezina, kur tos likt? Tagad izrādās, ka visi, kas no sava dārziņa kaut ko aiznesuši mājās vai atstājuši stāvam dārza mājiņā, ir noziedznieki.

Kad pirms 20 gadiem Bauskā pārbūvēja A7 maģistrāli, 20 metru platumā un vairāk nekā simts metru garumā noraka vairāk nekā 500 gadu vecu pilsētas kultūrslāni un vienkārši izmeta miskastē. Bez šaubām un uztraukuma - vienkārši izbēra. Jo valdībai bija vienkārši nospļauties. Vienkārši, prasti nospļauties! Kam tāda vēsture vajadzīga? Jautājums - ja kāds no tās čupas kaut ko savāca - viņš arī ir noziedznieks? Tagad iznāk, ka jā - noziedznieks.

Ziniet, kas bija tas, kas visvairāk sāpēja, kad mācījos vēsturniekos. Tā apziņa, ka Latvijā arheoloģisku ekspedīciju ir ļoti maz. Es zinu, ka mums stāsta, ka pieminekļus neaiziet tāpēc, ka ar laiku būšot tādas tehnoloģijas, kas ļaušot visu izpētīt bez rakšanas un tad tie neaiztiktie būšot fantastisks ieguvums. Un es zinu, ka jau tagad ļoti daudziem pieminekļiem pa virsu brauc ar traktoru un vāc labību. Diez, ko no tiem plāno iegūt nākotnē? Arheoloģiskā pētniecība praktiski nenotiek, bet visi apkārt - noziedznieki.

Kā jau teicu - ja neesmu nekur nozaudējis, man mājās kaut kur glabājas 18. gadsimt beigu Krievijas vara pieckapeika, ko savulaik laukos izrakām, pa dārzu ņemoties. Ja nu man kāds uztaisīs mājās kratīšanu un atradīs - noziedznieks.

Mēģinu atrast pieklājīgus vārdus, kā izteikt valdības rūpes par mūsu valsts vēsturi un neatrodu. Nacionālā apvienība, kas cīnās «par visu latvisko», nezin kāpēc pat nemana, cik drausmīgi idiotiskus lēmumus pieņem. Par pārējie nerunāsim - tur vispār izskatās, ka vēsture ir pilnīgi tukša skaņa.

No otras puses - tas laikam arī ir jāmāk. Uz vienu rokas vēzienu atrast mūsu valstī vairākus desmitus tūkstošus noziedznieku. Un tagad atlicis ir galvenais - atrast viņus visus un sodīt. Pašlaik valdība aizraujas ar to, ka uztur nemitīgi Covid - 19 saslimšanas līmeni, kas ļauj meklēt un sodīt daudzus cilvēkus. Ja to izdosies apkarot, tad laikam kārta pienāks nākamajiem noziedzniekiem.

https://neatkariga.nra.lv/izpete/339970-senu-lietu-glabasana-un-tirgosana-kluvusi-bistama?fbclid=IwAR3icr3lkMkXveMUHAd0a2xo_vYNenU-D0u5CM_CCkoV7E2qR7KKF6DVbOg

© Uldis Varnevičs Publicēšanas gadījumā nepieciešama atsauce uz rakstu
Izveidots ar Webnode
Izveido savu bezmaksas mājas lapu! This website was made with Webnode. Create your own for free today! Uzsākt darbu