Noziedzība kā jaunās invāzijas ierocis

Jau vairākas reizes esmu rakstījis, ka karot mūsdienās izvēlas tikai idioti. Kā asiņainais punduris. Jo lielāks idiots, jo vairāk karo. Jau kopš 20. gadsimta sākuma gudrākie savas ietekmes sfēras pārdala ar finanšu palīdzību, bet 21. gadsimtā galvenokārt par pamatu invāzijai citā valstī ir kļuvusi noziedzība un noziedznieki. It īpaši tāpēc, ka tas ļoti veiksmīgi izdevās jau 20. gadsimtā.

Par to, kāpēc mūsdienās karot ir īpaši stulbi, es rakstīju 2022. gada 28. februārī. Raksts ir šeit: «21. gadsimts ir pavisam citādāks».

Mūsdienās arī finanšu ietekme nav gluži tā, kas visu nosaka – Krievija jau kopš 2000. gada centās finansiāli nostiprināties Rietumeiropā, pirms tam to mēģināja darīt arābu valstis un tagad mēģina Ķīna. Ne pārāk labi sanāca ne pirmajiem, ne otrajiem un arī trešajiem pašlaik ne visai izdodas. Propagandas karš ir daudz jaudīgāks par naudu. Bet propaganda neiekaro teritorijas. Tā tikai sagatavo augsni karam, bet karš, kā jau runājām, tas ir idiotiem. Kam patīk iznīcināt pasauli. Ieguvuma no tā reāli nav.

Tāpēc visi šie trīs grupējumi pārmetās uz noziedzīgo pasauli. Pēdējā laikā lielākie ieguvēji ir islāmisti – Beirūtas liktenis un Palestīna tam ir labs piemērs. Klāt vēl var piespēlēt Afganistānu, lai arī tur bija nedaudz cits scenārijs. Ja vēl nostrādā propaganda, tad noziedzniekus izdodas vēl piedevām pasniegt kā brīvības cīnītājus un apspiestos un viņiem vēl visa pasaule naudu ziedo. Katrā ziņā šie reģioni parāda, ka pat ASV armija bija spiesta piekāpties vienotam propagandas un noziedznieku spiedienam un pamest Afganistānu.

Kamikadzes Eiropā arī šo to paveic, bet tas nav tik sekmīgi. Tāpēc pēdējos desmit gadus uz Eiropu ir aktivizēts milzīgs nelegālās emigrācijas vilnis – mērķis ir panākt Eiropas centrā vismaz vienu vai divas valstis, kuras piedzīvo Beirūtas likteni. Tas, ka pēc tam sabruks arī islāma valstu ekonomika, kas balstās uz resursiem, kurus pērk šīs valstis un Beirūta gandrīz neko nepērk, līdz tam neviens nedomā.

Ķīna pašlaik līdzīgu sistēmu īsteno Sibīrijā – ne velti aptaujātie krievi norāda, ka ķīnieši uzvedas tā, it kā viņi jau būtu šajā zemē saimnieki. Ir liecības, kurās runā par to, ka arī citās valstīs ķīnieši cenšas nelegāli kontrolēt imigrantus un veidot grupējumus. Līdzīgas situācijas ir novērojamas Eiropas valstīs – Vācijā, Francijā un Beniluksa valstīs ir rajoni, kur pat policija neiet un pēdējos gados tādi izveidojušies arī Zviedrijā – šīs teritorijas kļūst par šādu ārvalstu atbalstītu noziedznieku bāzēm.

Ārvalstu finansētie noziedznieki ir ļoti dažādi. Gan prasti bandīti ielās, gan IT speciālisti, kas aplaupa un iegūst datus, gan ļoti respektējamas personas sabiedrībā, kas ierodas uzvalkos un baltos kreklos, kas ir aicināti uz jebkuru svinīgo pasākumu, tai skaitā prezidenta inaugurāciju.

Gan islāmistiem, gan ķīniešiem un krieviem legāla darbība nozīmētu iekļauties esošajā demokrātiskajā sistēmā, piedalīties reālās vēlēšanās, izpildīt solījumus. Vismaz kaut kādus. Tas noteikti nav ceļš, kuru vēlas veikt šīs valstis, tāpēc īsteno tipiskus noziedzības gājienus – korupcija, politiķu uzpirkšana, veselu partiju uzpirkšana, nelegālo sfēru pārņemšana, nelegālo naudas plūsmu pārņemšana. Un tad mēs brīnāmies, kad arestē kādu noziedznieku un praktiski tūlīt palaiž vaļā – jo tas jau vairs nav noziedznieks, bet gan kādas konkrētas pasaules lielvaras nelegāls pārstāvis.

Lai saprastu, cik tas var būt nopietni – ja kāds ir aizmirsis – savulaik Saeima atteicās atļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera mājā un tieši tas beidzās ar Saeimas atlaišanu. Deputātu vairākums nostājās aizdomās turamā pusē. Deputātu vairākums nostājās tāda deputāta pusē, kurš visdrīzāk ir Krievijas pārstāvis. Mūsu Saeimas deputātu vairākums. Tā kā šeit visdrīzāk Valdi Zatleru var paslavēt, ka tajā brīdī izmukām no Gruzijas scenārija, izmantojām likumīgo veidu cīnīties, atlaidām Saeimu un vismaz aizkavējām citas valsts finansētu noziedznieku nonākšanu pie varas Latvijā. Labākais piemērs tam, kas notiek, kad citas valsts finansēti noziedznieki nāk pie varas, ir Gruzija un Armēnija Kaukāzā, kā arī Mjanma Āzijā. Kur, kā izskatās, ar leģitīmiem veidiem nogāzt citu zemju finansēto noziedznieku režīmus neizdosies.

Vārdu sakot – noziedzība mūsdienās nāk pie varas un tā ir svešu valstu finansēta noziedzība. Šo rakstu tāpēc, lai nāktu sapratne, ka parastā veidā – ar ieročiem rokās vien – neizdosies valstis nosargāt. Invāzija notiek. Turklāt pašlaik pret to cīnās ļoti vāji, ko parāda Ukrainas piemērs – pat nevis pašreizējā plašā karadarbība, bet gan savulaik notikusī Krimas un Donbasa aneksija – tirāns paņēma demokrātiskas valsts teritoriju un pārējā pasaule pat nenoreaģēja. Lai saprastu, cik lielā mērā šajā situācijā noziedzība varētu būt pārņēmusi demokrātijas valstis, varam mēģināt uzdot jautājumu - kam kalpoja Vācijas kanclere Merkele, kuru sauca par ietekmīgāko sievieti pasaulē? Jā, pierādījumu nav, bet darbība? Tas, par ko brīnījos 2015. gadā, tagad izskatās pavisam citādi. "Mordoras hronikas. Minska 2.0 jeb kā #frauribbentrop uzmeta Ukrainu". Kuru teritoriju atdosim nākamo? Un nākamo? Un nākamo? Un cik tālu vispār?

Risinājums te ir tikai viens – nevis kaut kāds ANO, bet gan reāla demokrātisko valstu savienība, kurai ir divi mērķi. Pirmais – nodrošināt demokrātisku vidi un vēlēšanas demokrātiskajās valstīs, neļaujot Orbāniem un Tarakāniem izpausties un dodot iespēju tautai nomainīt nepatīkamus vadoņus. Otrais – nodrošināt demokrātisku valstu teritoriju neaizskaramību un normālu vēlēšanu procesu valstīs, kuras vēlas pāriet uz demokrātiju. Lai nebūtu kā tagad – kaut kāda Korejas Tautas demokrātiskā republika. Ja reiz esi demokrātiskā republika, tad rīko demokrātiskas vēlēšanas. Ja neesi – tad met ārā tos stulbos apzīmējumus un atklāti atzīstiet, ka esat absolūtā monarhija.

Protams, ka programmā ir jāiekļauj arī cīņa ar noziedzību un korupciju, bet primārais, lai cīnītos ar šo noziedzības invāziju, tomēr ir demokrātisko valstu savienība, kopējs bruņoto spēju grupējums, līdzīgs NATO ātrās reaģēšanas vienībām un aktīva, kopēja militāra atbilde uz jebkuru mēģinājumu no tirānisko valstu puses uzspiest savu režīmu citu valstu iedzīvotājiem.

Attēls – komunistu agresijas upuri 20. gadsimtā. Jāatzīmē, ka lielākajā daļā valstu noziedzīgajiem režīmiem ar tirānisko režīmu atbalstu izdevās uzvarēt jeb arī pārējās demokrātiskās valstis ļāva tirāniskajam režīmam atņemt demokrātiskas valsts teritoriju. Noziedznieku atbalsts strādā un izvēles ir tikai divas - vai ar to sāksim cīnīties vai viņi iznīcinās mūsu valstis.